=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== o Rīgas Dome nolēmusi piešķirt aizdevumus tiem iedīŲvotājiem, kas vēlēsies iegādāties dzīvokļus. Runasvīri aizdos tik daudz naudas, lai rīdzinieks varētu nopirkt septiņus dzīvojamās platības kvadrātmetrus. Naudu aizdos uz 3 gadiem ar procentu likmi - 6 % gadā. Priekšroka aizdevumu saņemšanā būs represētajiem, daudzbērnu ģimenēm un personām, kas dzīvo mājās bez ērtībām. =========================================================== o "Parekss Holding" prezidents Viktors Krasovickis nolēmis iegādāties Ginesa rekordu grāmatā reģistrētu ložu necauršaujamu "Rolls-Royce" limuzīnu, uzskatot to par ļoti izdevīgu kapitālieguldījumu. Tā cena ir 450.000 sterliņu mārciņu jeb 360.000 latu. Limuzīns izgatavots pēc kāda Austrumu šeiha pasūtinājuma un patlaban atrodas Ņujorkā. Lai gan Krasovickis auto pērk savām vajadzībām, tās oficiālais pircējs ir Parekss banka. =========================================================== o Bankas Baltija prezidents Uldis Klauss preses konferencē paziņojis, ka centīšoties panākt, lai par spēkā neesošu tiktu atzīts līgums, pēc kura Bankas Baltijas īapšumi tiek ieķīlāti Latvijas Kuģniecībai. Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai tas neizputinās Latvijas Kuģniecību, U.Klauss atbildējis: viņš gan nezinot, cik Latvijai ir kuģu, bet, viņaprŌt, gan jau kuģniecības pastāvēšanu tas neapdraudēšot. Savkārt Latvijas Kuģniecības vadība, paužot pilnīgu neizpratni par Bankas Baltija prezidenta paziņojumu brīdī, kad Latvijas Kuģniecība sākusi realizēt savas likumā paredzētās tiesības, uzsver, ka nav nekāda tiesiska pamata apšaubīt šo ķīlas līgumu. U.Klauss arī pavēstījis, ka laika trūkuma dēļ esot ļoti virspusēji iepazinies ar bijušo Bankas Baltija vadītāju iesniegto bankas atveseļošanas plānu. Taču tas viņu nekavēja pavēstīt: "Šis nav uzskatāms par Bankas Baltija atveseļošanas plānu, jo atveseļošanas plānam jābūt k a p i t ā l a m". U.Klauss arī neuzskata, ka viņam jābūt atbildīgam par Bankas Baltija finansiālo stāvokli un bankas izdzīvošanu. Par to liecina arī viņa vārdi: "Es neesmu atbildētājs par finansu līdzekļu iegūšanas ceļiem Bankas Baltija atveseļošanai. Es atbildu par Bankas Baltija administrāciju". Tas tomēr neattaisno Klausa neinformētību par notiekošo "paša saimniecībā". Klauss pats atzinies, ka viņam neesot nojausmas, kas īsti ir Bankas Baltija parādnieki pašu mājās - tā kā viņš neesot "dzimis un audzis Latvijā", viņam šo firmu vārdi neko neizsakot. Viņš līdz šim nav iedomājies arī pieprasīt nepieciešamās ziņas par šīm firmām no LR Uzņēmumu reģistra, paskaidrodams, ka uzskata to par konfidenciālu informāciju. Komentēdams Latvijas komercbanku krīzes izraisītās negatīvās sekas, Klauss "mierinājis" klātesošos, ka jau jūlijā Latvijas iedzīvotāji bez bažām varēšot noglabāt savu naudiņu, piem., Francijas "Banque Societe Generale" filiālē, ko atvēršot Rīgā. Un varbūt Latvijas komercbankas kādreiz arī atgūšot pozitīvu imidžu noguldītāju acīs - to sekmēšot konkurences cīņa ar ārzemju finansu iestādēm, kas jau tuvākajā laikā visai plaši izvērsīšot savu darbību Latvijā. Latvijas komercbanku sistēmai nekādus draudus nevarot izraisīt iespēja, ka cilvēki turpmāķ uzticēsies ārzemju bankām. =========================================================== o 21.jūnijā Latvijas Banka kā viens no Bankas Baltija kreditoriem iesniedza Saimnieciskajā tiesā prasību atzīt Banku Baltija par maksātnespējīgu. Tiesa prasību izskatīs 27.jūnijā. Tas, ka banku atzīs par maksātnespējīgu, vēl nenozīmēs bankas "miršanu" - saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, ja banka spēj atjaunot savu darbību, Saimnieciskā tiesa var savu lēmumu pārskatīt un atzīt banku atkal par maksātspējīgu. =========================================================== o Saeima ārkārtas plenārsēdē 21.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kurā noteikti pamatprincipi valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda, kā arī mākslinieku darbnīcu privatizācijai. Likums paredz tikai un vienīgi brīvprātīgu dzīvokļu privatizāciju bez piespiedu elementiem. Svarīgākais darbs šajā procesā būšot jāveic pašvaldībām. Atrisināta arī to pastāvīgo iedzīvotāju problēma, kas vēlēsies iegādāties dzīvokļus privātīpašumā. Pilsoņi varēs privatizēt gan dzīvokļus, gan zemi, bet ārpilsoņi, privatizējot dzīvokli, varēs iegūt zemes nomas tiesības par tādu pašu cenu kā pilsoņi, tādu zemi iegādājoties īpašumā. Šāda norma atvieglošot iespēju ārpilsoņiem pārdot dzīvokli pilsoņiem. Dzīvokļus varēs privatizēt par sertifikātiem un arī par latiem. Izīrētu dzīvokli piedāvās privatizēt tā īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ja īrnieks atteiksies, dzīvoklis privatizācijai citām personām piedāvāts netiks, atskaitot gadījumus, kad tas tiks darīts ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apstiprinātu atteikšanos, vienojoties ar privatizētgribošu personu. Savkārt neizīrētie dzīvokļi vispirms tiks piedāvāti atklātā izsolē avārijas māju iemītniekiem, personām, kas dzīvo denacionalizētās mājās, daudzbērnu ģimenēm un komunālo dzīvokļu iemītniekiem. Pircējs varēs nomaksāt pirkuma maksu 10 gadu laikā. Dzīvokļu privatizācija tiks uzsākta š. g. 1.novembrī. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests