=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== Bankas Baltija noguldītāji organizējas, lai varētu aizstāvēt savas intreses Saimnieciskajā tiesā. Tur viņus gatavojas pārstāvēt advokāts Vilhelms Kozlovskis. Slēgtajā tiesas sēdē, kurā izskatīja Latvijas Bankas prasību par BB atzīšanu par maksātnespējīgu, un kas aī tika izdarīts, viņš ielaists netika, jo nevarēja uzrādīt noguldītāju parakstītu pilnvaru. Raidījumā <> parādījās ziņa, ka katrs noguldītājs, kas vēlas izmantot Kozlovska pakalpojumus, advokātam maksājot Ls 5.oo. Savkārt gadījumā, ja noguldītāji naudu patiešām atgūšot, tie esot ar mieru maksāt Kozlovskim pat 10 % no šīs naudas. Ministru prezidents Māris Gailis paziņojis, ka valdība nav atteikusies no solījuma sākt atmaksāt BB noguldītājiem naudu augusta beigās. Līdzekļus plānots iegūt vai nu no BB sanācijas, vai no bankas likvidācijā iegūtajiem līdzekļiem. Premjers arī noliedzis baumas par valdības ieinteresētību BB bankrotā - valdībai pašai BB iesaldēti līdzekļi apm. 6 milj. apmērā. Preses konferencē no Saimnieciskās tiesas (27.06.1995.) izraidītie advokāti Vilhelms Kozlovskis, Uldis Cakars, Modris Supe un Ainārs Platacis daža tieši, dažs netieši, pauduši neapmierinātību ar Saimnieciskās tiesas rīcību. Vizneapmierinātākais bijis Kozlovskis, kas advokātu izraidīšanu saistīja ar pie varas esošo struktūru ieinteresētību, lai atklātībā neparādītos augstas amatpersonas kompromitējoši materiāli. Viņš apgalvo, ka arī viņa rīcībā esot vairāki kompromitējoši fakti. Pārējie advokāti tiesas rīcības vērtējumos bijuši atturīgāki. Arī BB administratore M.Supe tiesas procesu nekomentēja. Viņš teicis, ka administratori centīšoties darīt visu, lai nepieļautu BB bankrotu. Tā kā tiesa anulēja starp valdību BB un Latvijas Banku noslēgto līgumu, T.Freimanim pašlaik it kā jābūt BB prezidentam, taču īstas skaidrības šajā jautājumā advokātiem nav. Advokāts U.Cakars izplatījis informāciju, ka LB ieceltais BB prezidents Uldis Klauss, kurš pēc bankas atzīšanas par maksātnespējīgu vairs nav šajā amatā, pēc tiesas sēdes 27. jūnijā parakstījis kādu BB maksājuma uzdevumu. Klauss to nenoliedzis, paskaidrojot, ka trīs nedēļas BB veiksmīgi noritējusi naudas kustība paralēlajos kontos. Proti, BB ir iesaldēta tā nauda, kas ienākusi līdz 23. maijam, kad apturēja bankas darbību. Taču kopš 29. maija BB piedāvā klientiem, kuri bankai uzticas, atvērt paralēlos kontus, un, ja nauda bija ienākusi jaunatvērtajā kontā, tad banka pēc klienta pieprasījuma to izmaksāja. Klauss apgalvojis, ka naudas kustība paralēlajos kntos turināšoties arī pēc BB pasludināšanas par maksātnespējīgu. =========================================================== Pašvaldībām, kurām ir iesaldēti līdzekļi Bankā Baltija, jau šonedēļ būs iespējams saņemt aizdevumus no kredīta, ko Latvijas valdībai piedāvājis Starptautiskais valūtas fonds. Trīs mēnešu laikā pēc naudas saņemšanas pašvaldībām tā jāatmksā.Paredzētā procentu likme - 10 % gadā. Latvijas Pašvaldību padomes sēdē 28. jūnijā pieņemts lēmums, kurā aicināts nesamazināt budžeta izdevumus uz pašvaldību rēķina. Vēl dome lūdza valdību apdrošināt pašvaldību un to iestāžu kontus, kas atvērti komercbankās. =========================================================== Latvijā ieradies NATO spēku Eiropā virspavēlnieks, ģenerālis Džordžs Džoulvans. Viņa vizītes mērķis - tikties ar Aizsardzības spēku vadību, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas aizsardzības un militāro struktūru attīstību un drošības sistēmas veidošanu. =========================================================== Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka apstiprinājusi 12 milj. USD kredītlīnijas piešķiršanu Vācijas-Latvijas bankai. Aizdevums piešķirts uz 6 gadiem, tā izmantšanai nav nekādu nosacījumu, turklāt tas piešķirts bez kādām valdības garantijām. =========================================================== Uzņēmums "Aldaris" 26. jūnijā internacionālajā konferencē Romā saņēmis balvu par labāko produkciju, technoloģiju un kvalitāti. Konferencē piedalījās 98 firmas no dažādām pasaules valstīm. =========================================================== Eiropas Savienība galotņu apspriedē Kannās piešķīra 8,7 miljardus USD deviņām Austrumeiropas valstīm, kuras nākotnē varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Šo valstu skaitā ir arī Latvija. ============================================================ Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, uzrunājot Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju (EPPA), paudis savu noteikto atbalstu Eiropas Savienības drīzai paplašināšanai, vairākkārt īpaši uzsvērdams Baltijas valstu un arī Višehradas valstu iespējami drīzas uzņemšanas nepieciešamību. Preses konferencē viņš arī uzsvēris Zviedrijas gatavību sniegt Baltijas valstīm technisku padomu un palīdzību, gatavojoties to iespējamai uzņemšanai Eiropas Savienībā. Zviedrija nepaliktu malā arī tad, ja Baltijas valstīm rastos militāri draudi - Zviedrija meklētu ceļus to novēršanai. Premjers gan neprecizējis, vai viņš ar iespējamo palīdzību domā arī jilitāru iejaukšanos. Tajā pašā laikā viņš atteicies dot padomu Baltijas valstīm, vai tām jāiesaistās militārajos blokos. I.Karlsons teicis, ka Zviedrija izlēmusi nepievienoties NATO, bet Baltijas valstīm politika attiecībā pret militāriem blokiem jālemj pašai. Latvijas vēstniks Austrijā, Šveicē un Ungārijā Egils Levits EPPA ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas. Viņa pilnvaras noteiktas līdz 2004. gada 20. janvārim. =========================================================== 1. jūlijā tiek mainīta "Lattelekom" vadības struktūra. Izmaiņas paredz izpilddirekcijas funkcijas padomes, izpilddirektora vietnieka un uzņēmuma darbības direktora vietnieka amatu ieviešanu. Izpilddirekcijas padomē stādās septiņi "Lattelekom" darbinieki, divi no Latvijas puses, trīs no Lielbritānijas un divi no Somijas partneru puses. Par izpilddirektora vietnieku strādās Tapio Pārma, par uzņēmuma darbības direktora vietnieku - Aivars Kalniņš. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests