=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== Saimnieciskā tiesa par Bankas Baltija (BB) administratoru iecēlusi zvērināto advokātu Uģi Grūbi, kuru šim amatam rekomendēja Latvijas Komercbanku asociācija. Likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" noteiktās darbības BB veiks starptautiskā auditorfirma "Ernst & Young", ar kuru tiesas ieceltajam administratoram ir jānoslēdz līgums. Grūbem jāsastāda administratīvo izdevumu tāme. Grūbe izteicis vēlēšanos BB administrēšanas procesā pieaicināt Latvijas speciāļistus, kur pakalpojumi izmaksātu ievērojami lētāk, savkārt "Ernst & Yuong" pārstāvji bijuši ļoti izvairīgi jautājumā par firmas speciāļistu iespējamo atalgojumu un potenciālo šo līdzekļu ieguves avotu. Grūbe intervijā <> teicis, ka BB izsniegto kredītu piedzīšanu nemaz neuzskatot par pilnīgi bezcerīgu lietu. Kredītu atgūšana pēc viņa domām esot pirmais un galvenais BB administratora uzdevums. Grūbe informējis, ka pēc mviņa rīcībā esošās informācijas Krievijas InterTEK banka šobrīd diezgan intensīvi meklējot kontaktus ar BB. Tirklāt neesot pamata apgalvot, ka visi kredītlīgumu oriģināli ir pazuduši. =========================================================== Valsts uzņēmums "Latvijas Kuģniecība" (LK) preses izdevumos izplatījis paziņojumu visiem BB debitoriem, kurā teikts: "1995. gada 20. jūnijā LK kā nodrošinātu kreditoru pilnvarotais pārstāvis iesniedza ziņojumu a/s BB par ķīlas līguma nodrošinājumu, tas ir, īpašuma, aktīvu, pieprasījumu tiesību un citas mantas izmantošanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto ziņojumu, kas attiecināms uz visām debitoru saistībām pret a/s BB, tās turpmāk jāveic par labu Pilnvarotajam pārstāvim." Paziņojums izplatīts saskaņā ar noslēgto īstermiņa depozītnoguldījuma līgumu ar BB, kas paredzēja, ka, ja BB laikā neatdod LK naudu, viss BB mantiskais un intelektuālais īpašums pāriet LK īpašumā. =========================================================== Pēc 6 stundu ilgām sarunām ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Krilovu, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs paziņojis, ka Latvijas un Krievijas attiecībās "aukstais karš" esot beidzies. Latvijas un Krievijas ārlietministriju pārstāvju tikšanās laikā pārrunāti daudzi divpusējo attiecību jautājumi. Galvenie no tiem - nelegālās imigrācijas ierobežošana uz abu valstu robežas, ar Krievijas armijas izvešanu saistīto līgumu izpildes gaita, Krievijas arhīvbu izmantošana jautājumos, kas interesē Latviju, Krievijas bij. "Vņešņekonombankas" parādi Latvijai, īpašumu un robežjautājumi, starpvaldību komisijas, kas risinātu augšminētās problēmas, izveide. S.Krilovs sarunas novērtējis par "ļoti veiksmīgām", taču tas nenozīmējot, ka visos jautājumos esot valdījusi pilnīga uzskatu vienotība. ============================================================ Lietuvas Seima priekšsēdētājs Česlavs Juršens neoficiālā vizītē apciemoja Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu. Pārrunāta banku un finansu krīze, kas abās valstīs esot līdzīga. (Lietuvā arī viena no lielākajām bankām kļuvusi maksātnespējīga, un valdība izteikusi vēlēšanos to glābt, savkārt tas izsaucis sabiedrības protestu. ) =========================================================== Vairāk nekā simts krievu valodā runājošu pensionāru 10. jūlijā rīkoja piketu pie Oulsonības un imigrācijas departamenta ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 5. Sapulcējušies visniknāk kritizēja lēmumu, ka nepilsoņiem, izbraucot no Latvijas, nepieciešama PSRS ārzemju pase, lai to saņemtu, jāstāv garās rindās. Arī šo pasākumu "greznoja" dažnedažādi plakāti - "1941. gada 14. jūnija - deportācijas veic NKVD, 1995. gads - izbraukšanas rīkojumus izsniedz PID", "Sazvērestības centrs pret LR atrodas Raiņa bulvārī 5", "Tiesāt PID!" u.tml. =========================================================== Šodien, 11. jūlijā Latvijā sākās jauna dziesmu svētku tradīcija. Pirmo reizi otiek Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros piedalās ap 5500 pašdarbnieku no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas, Igaunijas, Farēru salām, Dānijas un Latvijas. =========================================================== Valsts a/s "Latvenergo" elektroenerģijas pārvaldes un sadales direktors Kārlis Purnis preses konferencē paziņojis, ja tuvākajā laikā netiks paaugstināti elektroenergījas tarifi, "Latvenergo" nāksies samazināt savus izdevumus par 30 % (galvenokārt uz elektrotīklu remontu rēķina) un uzņēmuma budžeta deficīts gada beigās būs 16 milj. latu. Katastrofāli pieauguši patērētāju parādi "Latvenergo", līdz ar to šis uzņēmums un tad arī visa valsts ir enerģētikas krīzes priekšvakarā. =========================================================== Šā gada jūnijā inflācija Latvijā bijusi 1,5 % =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests