=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== Noguldījumi vienā komercbankā, kura atzīta par bankrotējušu, vienai fgiziskajai personai (cilvēkiem) jākompensē noguldījuma summas apmērā, bet ne vairāk par Ls 500. Naudas izmaksu paredzēts veikt no speciāla Banku aģentūras noguldījumu kompensācijas fonda. Šādu priekšlikumu (fizisko personu noguldījumu kompensācijas noteikumus) izskatīšanai valdības sēdē akceptējusi Ministru kabineta ekonomikas un finansu komiteja. Šo kārtību plānots attiecināt arī uz tiem cietušajiem, kuru līdzekļi palikuši bankās, kuras jau atzītas par maksātnespējīgām. Tā kā fondu plānots veidot pakāpeniski, valdībai, Latvijas Bankai un komercbankām veicot atskaitījumus fondā, tad valdībai būs tiesības piešķirt Finansu ministrijai pilnvaras kompensāciju izmakssai nepieciešamās naudas mekļēšanai un piesaistīšanai. Turklāt Finansu ministrijai līdz Banku aģentūras izveidošanai būs jāveic aģentūras funkcijas iedzīvotāju noguldījumu kompensēšanā. Savkārt Latvijas Krājbankai būs jāuzņemas pienākums veikt šīs kompensācijas izmaksāšanu no kompensācijas fonda - pēc tam, kad būs apzināti cietušie. =========================================================== Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pārstāvji Latvijā Larss Jerlings un Jukko Paljarvi, tiekoties ar premjerministru Māri Gaili, izteikuši atbalstu valdības darba grupas izstrādātajam mehānismam par depozītu izmaksu maksātnespējīgo komercbanku noguldītājiem. Apspriesti arī depozītu izmaksas finansēšanas avoti. Valdības preses dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka depozītu izmaksas paredzēts finansēt no Eiropas Savienības G-24 kredīta, kurš tikšot atmaksāts no atgūtajiem Bankas Baltija un citu neveiksmi cietušo komercbanku kredītiem. Kā rezerves variants esot apspriesta aizdevuma saņemšanas iespēja no Pasaules bankas. Sarunas gaitā ticis uzsvērts, ka galvenie kredītu saņemšanas nosacījumi ir banku darbību regulējošo likumu paketes pieņemšana un komercbanku uzraudzības pastiprināšana. =========================================================== 70-80 Bankas Baltija noguldītāji, kas 14. jūlijā rīkoja piketu pie Ministru kabineta, draudējuši rtudenī nepiedalīties Saeimas vēlēšanās, ja nesaņems naudu, kas bijusi noguldīta Bankā Baltija. Izskanējis arī aicinājums atbrīvot Laventu un Freimani. =========================================================== Ar krāšņu gājienu no Doma baznīcas līdz Dailes teātrim, kam sekoja lielais noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, 15. jūlijā noslēdzās Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. ========================================================== "Viļņas brigādes" līderim, 1962. gadā dzimušajam Borisam Dekanidzem, kurš tika apsūdzēts par žurnālista Vīta Liņģa slepkavības organizēšanu, 12. jūlijā izpildīts nāves sods. =========================================================== 13. jūlija Daugavpilī, savas mājas pagalmā ar benzīnu aplējās un pašaizdedzinājās tatārs Ravils Jagudins. Pēdējos mēnešus viņš tiesas ceļā centās iegūt Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un pierakstu savas sievas dzīvoklī. =========================================================== Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperti aprēķinājuši, ka iztikas minimums jūlijā vienam strādājošam ir Ls 84,48, vienam pensionāram - Ls 64,61. Krīzes iztikas minimums ir Ls 49,70. =========================================================== Pret Francijas nodomu atsākt kodolizmēģinājumus visā pasaulē tiek rīkotas dažādas protesta akcijas, viena no tām - "Rīsa grauds", kurai pievienojušies arī Latvijas dabas draugi. Ar Francijas vēstniecības starpniecību Francijas prezidentam Žakam Širakam tiek nosūtīti rīsa graudi, katrs no tiem ir atgādinājums par protestā iesaistītu cilvēku. =========================================================== 15. un 16. jūlijā Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, pirmoreiz Latvijā notika Valsts prezidenta balvas izcīņa viglatlētikā. Sacensībās, kurās spēkiem mērojās visu novadu labākie sportisti, sakrita ar stadiona oficiālo atklāšanu. =========================================================== Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Latvijā pērn Eiropā bija visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. Eiropā vienīgi divās valstīs saslimšanas gadījumu skaits pērn pārsniedza tūkstoti - Latvijā (1366) un Krievijā 5940 (tikai līdz oktobrim). Laika posmā no 1978. līdz 1992. gadam Latvijā tika reģistrēti 103-318 ērču encefalīta slimnieki, bet aizpērn notika pirmais straujais kāpums - 719 saslimšanas gadījumi. Nākamajā gadā bija jau minētie 1336 saslimušie. Lietuvas un Igaunijas rādītāji: 284 un 163. Austrijas firma "Immuna AG", kas piedāvā potes pret encefalītu, šā gada februārī izdevusi savu jaunāko karti par ērču encefalīta izplatību Eiropā. Pirmo reizi tajā iekļauta arī Latvija. Sevišķi apdraudēts ir rajons starp Liepāju, Aizputi, Skrundu un Lietuvas robežu; Piltenes, Sabiles un Ugāles apgabali; Limbažu rajons, piekraste no Duntes līdz Jūrmalai, apvidus no Rīgas aiz Kalnciema līdz Jelgavai un Daugavas labais krasts līnijā Dunte-Sigulda-Suntaži līdz Jaunjelgavai; trijstūris Auce-Jelgava-Eleja; rajons ap Bārbeli līdz Bauskai; Alojas un Rūjienas apgabali līdz Igaunijas robežai; Smiltenes apvidus, it īpaši ziemeļaustrumu virzienā. Par ērču encefalīta izplatību Latgalē karte neinformē. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests