=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi valdības sagatavotos grozījumus 1995. gada valsts budžetā, kas paredz izdevumu samazināšanu par 24,3 milj. latu. Likumprojekts paredz ministrijām un centrālajām valsts iestādēm samazināt visus izdevumus. Izņēmums ir izdevumi plānotajām starptautiskajām iemaksām, valsts parāda saistībām un investīcijām kultūras ministrijai un Finansu ministijas Valsts īpašumu fondam. Tāpat nav paredzēts samazināt izdevumus Izglītības un zinātnes ministrijas iestādēm un pasākumiem sakarā ar skolotāju algu palielinājumu, kā arī Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Tajā pat laikā likumprojekts paredz palielināt izdevumus Aizsardzības ministrijai, kas domāti Drošības dienesta reorganizācijai, Ārlietu ministrijai sakarā ar iestāšanos Eiropas Padomē, prokuratūras reformas realizācijai un Satversmes aizsardzības birojam. =========================================================== Rūpniecības uzņēmumu vadītājiem tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Gaili panākta vienošanās, ka valsts pārvaldes institūcijām tuvākajā laikā jāizstrādā metodika, saskaņā ar kuru būtu iespējams noteikt valsts uzņēmumiem radītos zaudējumus (sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi). =========================================================== Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Latvijā J.Paljarvi paziņojis, ka SVF neļaus izmantot SVF aizdoto naudu iedzīvotāju noguldījumu, kas palikuši par maksātnespējīgām atzītajās komercbankās, kompensācijai. Tajā pašā laikā SVF, iespējams, neiebildīs, ja kāda no valstīm vai organizācijām, piem., Eiropas Savienība, piekritīs aizdot naudu šim mērķim. Taču pret šāda kredīta izlietošanu obligāti tiks prasītas garantijas - aktīvs darbs finansu sistēmas pārstrukturēšanā, pastiprināta komercbanku uzraudzība, programma tautsaimniecības stabilizācijai un tās realizācija. Latvijai saskaņā ar valdības un SVF vienošanos, bija piešķirti 14 milj. SDR (speciāla norēķinu vienība). Taču pašreizējā situācijā Latvija pagaidām līdz minimumam samazinot iespēju, ka SVF pašreiz varētu aizdot naudu. Piem., šā gada pirmajā pusē valūtas rezerves Latvijas Bankā samazinājušās aptuveni par 100 milj. USD (mo 650 milj. USD uz 550 milj.). Apt. 5 milj. SRD Latvija varēja saņemt jau pirms vairākiem mēnešiem, taču toreis Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše un toreizējais Finansu ministrs Andris Piebalgs no aizdevuma atteicās, to argumentējot ar valūtas rezervju pietiekamību. SVF piešķirtais un Latvijas jau saņemtais aizdevums neesot paredzēts valdības deklarētajiem mērķiem - Bankas Baltija krīzē cietušo aizsardzībai. Pašlaik valdības un Latvijas Bankas rīcībā esošā SVF nauda paredzēta tikai nadas stabilizācijai. Protams, Latvijas Banka šos līdzekļus varot izlietot pēc saviem ieskatiem, taču tas nelkavējoties atsauktos uz Latvijas un SVF attiecībām. Kas attiecoties uz 2,5 milj. latu, ko valdība saņēmusi, lai palīdzēt pašvaldībām, kuras nonākušas finansiālās grūtībās sakarā ar BB darbības pārtraukšanu, tad šim pasākumam saņemta SVF Eiropas departamenta piekrišana - taču naudai pēc 3 mēnešiem jābūt atpakaļ Latvijas Bankā. Savkārt mēģinājums izlietot uzņēmējsabiedrīb atbalstam vēl 10 milj. latu no lata stabilitātes nodrošināšanai paredzētajiem ārvalstu valūtas līdzekļiem negūšot SVF atbalstu. <> ziņo, ka viens no avotiem BB krīzē cietušo uzņēmējsabiedrību atbalstam varētu būt Pasaules Bankas piešķirtais kreddīts 35 milj. USD apmērā, kas paredzēts banku un uzņēmuma sektora attīstīnbai. Tiesa gan - Pasaules Banka Latvijā slavena ar visai stingrajām prasībām pret biznesa plāniem. =========================================================== Saeima ārkārtas sēdē izteikusi uzticību savienības "Katvijas ceļš deputātam Jānim Bunkšam kā pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības unb reģionālās attīstības ministrijā. =========================================================== Saeima rešajā lasījmā pieņēmusi politisko partiju finansēšanas likumu, kas paredz to finansiālās darbības atklātumu. Likums paredz, ka partiju finansēšanas avoti irr biedru naudas, iestāšanās naudas, fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi), kas vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā nevar pārsniegt Ls 25.000. Tiesības dāvināt (ziedot) tiek dotas LR pilsoņiem, personām, kurām ir tiesības saņemt LR nepilsoņa pasi, kā arī Latvinā reģistrētajām juridiskajām personām. Nav pieļauti arī minimālii (līdz Ls 5) anonīmie ziedojumi. Partijas turpmāk nedrīkstēs ņemt naudu no valsts un pašvaldībām, citu valstu uzņēmumiem un pilsoņiem, reliģiskajām organizācijām un anonīmos ziedojumus. Līdz 1. septembrim visām reģistrētajām partijām būs jādeklarē savi ienākumi. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ Firma IEVANDA i z s ū t a L a t v i j ā i z d o t ā s a u d i o k a s e t e s u n k o m p a k t d i s k u s. Interesentiem regulāri piegādāsim konkrētus skaņdarbu sarakstus, ja pieteiksit savu E-mail adresi. jansons@ievand.org.lv a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ P.S. Firmas "IEVANDA" ziņu dienests ar š. g. 1. augustu uz laiku pārtrauc ziņojumus "SVEIKS" kopā sakarā ar darbinieku vasaras atvaļinājumiem. Atvainojamies par radītajām neērtībām.