Š A J Ā S D I E N Ā S 14, septembrī LR Ģenerālprokuratūrā valsts uzņēmuma "Latvijas Kuģniecība" direktora Pētera Avotiņa pratināša "Bankas Baltija" lietas ietvaros beidzās visai dramatiski - kā apgalvo P.Avotiņš, Rīgas apgabaltiesas prokuroru Juris Pelšs viņu esot rupji pagrūdis un P.Avotiņš kritienā lauzis labās rokas pirklstu un sastiepis potīti. Savkārt J.Pelšs noliedz, ka būtu pret P.Avotiņu rupji izturējies. Kā apgalvo <> divi skandalozajā "Latas" lietā apsūzdētie Edīte Jansone un Gatis Krūze pašreiz atroddoties Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. E.Jansonei pēc advokāta A.Ogurcova (viņš bija Rubika advokāts) lūguma viņai nozīmēta stacionārā psihiskā ekspertīze, savkārt G.Krūze ārstējas - viņam esot nervu sistēmas traucējumi. Pēc ilgām debatēm un savstarpējiem apvainojumiem melos starp valdību un opozīcijas deputātiem Saeima 14. septembrī tomēr nobalsoja par 1995. gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanu 1. lasījumā. Grozījumi paredz samazināt pamatbudžeta ieņēmumus no 476 uz 387 milj. latu, palielināt plānoto budžeta deficītu no 40 līdz 92 milj. latu, samazināt izdevumus par 35 milj. latu. Finansu ministre Indra Sāmīte paskaidrojusi, ka budžeta grozījumi paredz arī iespēju noguldītāju zaudējumu kompensācijai un nosacījumu, ka valsts iestādēm un ministrijām turpmāk būs vispiems āveic kārtējie maksājumi, pirms tās maksā algas saviem darbiniekiem, lai merastos slēptais bužeta deficīts. Labklājības ministrs Andris Bērziņš parakstījis rīkojumu par pensiju palielināšanu ar oktobri. No oktobra pamatpensija būs Ls 24,71 (bija Ls 22,73) plus 33 santīmi par katru nostrādāto gadu (bija 30 santīmi). Tātad vidējā pensija cilvēkiem, kuriem vidējais darba stāžs ir 34 gadi, būs 35,99. Šis lēmums pieņemts vienpersoniski (kā to atļauj likums), nesaskaņojot ar valdību un Finansu ministriju. Pārdesmit Latvijas Tautas frontes aktīvisti 14. seprembra rītā bija sastopami Rīgā uz Vanšu tilta ar gleznu rāmjiem plecos un plakātiem rokās, protestējot pret, viņuprāt, diskriminējošo priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību. LTF priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, stāvot zem laternas staba, kas rotāts ar "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu plakātiem, paskaidrojis: "Mums nav tik daudz naudas, lai varētu uzkāpt stabos un smaidīt, tāpēc mēs stāvam uz zemes. Tā ir politiska parodija, ar ko mēs gribam cīnīties pret nedemokrātisku un latviešu mentalitātei neatbilstošu vēlēšanu kampaņu". LTF uzskata - nav demokrātiski, ka bagātās partijas pērk reklāmlaiku radio un TV, kamēr nabadzīgākās partijas to nevar atļauties. Doma laukumā 14. septembrī notika Daudzbērnu ģimeņu biedrības rīkotais pikets "Aizsargāta ģimene - Latvijas cerība". Piketētāji prasīja, lai budžeta deficīta apstākļos sociālā palīdzība galvenokārt tiktu sniegta vistrūcīgākajām ģimenēm.Piketētāji prasa, lai šo ģimeņu bērniem tiktu segtas izglītības iestāžu pieprasītās maksas par pulciņiem, fakultatīvajām nodarbībām, speciālajām mūzikas un mākslas skolām. Izskanēja arī prasība apturēt visus tiesu procesus, kas uzsākti pret daudzbērnu ģimenēm par nespēju nomaksāt īri un komunālos maksājumus. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par dabas resursu nodokli. Tas nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām par dabas resursu ieguvi, videi kaitīgu produktu ievešanu un realizāciju un vides piesārņojumu būs jāmaksā nodoklis. Pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā uzņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Konošēvičs. Parakstīts vispārējais nolīgums starp Vāciju un Latviju par konsultācijām un sadarbību. Nolīgums paredzēts 5 gadiem, tas nosaka konsultāciju programmas īstenošanas mērķus, līdzekļus un priekšnoteikumus. Tā termiņš automātiski pagarinās katru gadu gadījumā, ja kāda no pusēm to neanulē, Summa, par kādu Vācija sniegs Latvijai tehnisko palīdziu, jānosaka Vācijas parlamentam. Mūzībā aizgājis aktieris Edgars Liepiņš. Bankas Baltija Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents sakarā ar kompensācijas izmaksas uzsākšanu Bankas Baltija noguldītājiem, paziņojis, ka šī "valdības akcija ir antikonstitucionāla, vērsta pret Latvijas budžetu un Bankas Baltija noguldītājiem. Tā vietā, lai veiktunsanāciju, valdība, solot nozēlojamu ubagdāvanu, pērk vēlētāju balsis(..) Lai gan izdarīt izmaiņas apstiprinātā valsts budžetā ir tiesība tikai Latvijas Saeima, lēmums par izmaksam noguldītājiem pieņēmts bez attiecīga Saeimas lēmuma. Jebkura nākamā, jaunu vēlēšanu rezultātā pie varas ņākusī valdība, atcelš šo nelikumīgo lēmumu. Tiesa, Gaiļa un Repšes kungi paziņo, ka iegldītie naudas līdzekļi budžetam atdoti no Bankas Baltuija līdzekļiem. Līdz ar to faktiski nevis valdība, bet mūsu banka, tā vietā, lai atdotu noguldītājiem visu viņu naudu kopā ar dividendēm, izmaksās nožēlojamas kompensācijas. Tas novedīs pie pilnīga bankas kraha un nespējas pildīt savas saistības.(..) 14. septembrī pēc Ministru prezdienta Māra Gaiļa ierosmes Latvijas TV notika preses konference "Četri mēneši kopš Bankas Baltija kraha: sekas un secinājumi". Premjers atzina, ka Bankas Baltija krīze ir nopietnākā krīze kopš neatkarības atgūšanas, kā arī to, ka valdība ir atbildīga par valsti un tautu. Cilvēkiem ir zudusi uzticība bankām, no tā cieš Latvijas prestižs, tāpēc arī nolemts daļēji izmaksāt noguldītājiem kompensācijas. Nauda tiks ņemta no valsts budžeta- ārējā un iekšējā finansu tirgus. Avots, no kura pēc tam tiks atdots aizņēmums, pēc M.Gaiļa domām,, varētu būt no debitoriem atgūtā nauda. Savkārt Finansu ministre Indra Sāmīte uzskata, ka Bankas Baltija krīzes cēloņi meklējami jau pirms 4 gadiem, tagad mēs izjūtam tikai sekas un "piedalāmies teātra pēdējā cēlienā". IEVANDAS ziņu dienests