=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 13. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Māris Gailiss parakstīja pieteikumu par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Latvija pimā no Baltijas valstīm parakstījusi šādu pieteikumu. Šonedēļ tas tiks iesniegts Eiropas Savienības mītnē Briselē. Gandarījumu par notikušo paužot, G.Ulmanis teicis: "Ar iesnieguma paraksīšanu mēs gribam teikt, ka nav šaubu par Latvijas izēlēto ceļu uz Eiropu un mēs to turpināsim". Viņš arī piebildis, ka pieteikuma iesniegšana vēlreiz nodemonstrēšot Latvijas attieksmi pret iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Tā esot svarīga gan no valsts drošības, gan ekonomsikās attīstības, gan arī demokrātijas attīstības viedokļa. M.Gailis atzinis, ka 5. Saeimas laikā sperti trīs svarīgi soļi virzībā uz Eiropas Savienību - brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ar Eiropas Savienību, asoiatīvā līguma parakstīšana un tagad - iesnieguma parakstīšana. Viņš teicis, ka ir pilnīgi pārliecināts - "neskatoties uz sadrumstalotību, 6. Saeimā izveidotā valdība turpinās ceļu uz Eiropu. Eiropas Savienībai nav noteikta termiņa, kurā būtu jāizskata Latvijas iesniegtais pieteikumss. Taču, kā atzinis G.Ulmanis, "Līdz parakstīšanai paies pietiekoši ilgs laiks, kurā tiks vērtēta mūsu valsts stāja un griba iestāties Eiropas Savienībā." =========================================================== 14. oktobrī Jūrmalā pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas notika vienpadsmit Saeimā pārstāvēto partiju līderu tikšanās, kurā partiju vadītāji kopā ar Valsts prezidentu apsprieda valsts tālākās attīstības virzienus. Visu partiju pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā izteikts atbalsts Latvijas integrācijas procesam Eiropas Savienībā. Pēc ārlietu ministra un "Latvijas ceļa" priekšsēdētāja Valda Birkava domām, šī deklarācija noņemšot to spriedzi un šaubas, kas pasaulē izskanējušas pēc 6. Saeimas vēlēšanu rezultātu izvērtēšanas. G.Ulmanis izteicis gandarījumu par sarunas korektumu un diskusijas gaitu, kurā runāts par galvenajiem valsts politikas virzieniem: monetāro politiku, pilsonības jautājumu (visas partijas novērtējušas pašreizējo pilsonības likumu par pieņemamu), lauksaimniecības politiku (te pretrunas bijušas vislielākās). =========================================================== Pie Valsts prezidents Gunta Ulmaņa 13. oktobrī bija ieradušies Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāji. Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kuru risinājumu pašvaldības gaida no valdības - pašvaldību finanses, apkures izdevumu segšana, lauksaimniecības politika, pensiju jautājums, pašvaldību iestāžu sadarbība. G.Ulmanis uzklausījis arī vērtējumu par situāciju pēc 6. Saeimas vēlēšanām. Šobrīd G.Ulmanis paliekot pie divām kandidatūrām, kam uzticēt jaunās valdības veidošanu, - Ziedoņa Čevera un Māra Grīnblata. Prezidentss izteicis bažas, ja neviena no šīm kandidatūrām netiekot apstiprināta, tad gan situācija varot kļūt sarežģītāka. Partiju līderi arī vienojušies sagatavot aicinājumu 6.Saeimai izskatīt un pieņemt likumu par Satversmes tiesu. =========================================================== 11. oktobrī pie Latvijas vēstniecības Stokholmā notika Zviedrijā dzīvojošo kurdu protesta demonstrācija, kurā tika kritizēta Latvijas valdības izturēšanās pret bēgļiem, kas atrodas nometnē Olainē. Agrāk Stokholmā notikušī regulāri piketi, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, taču šajā piketā tika kritizētaa neatkarīgās Latvijas varas iestāžu darbība. Demonstrācijas laikā apt. 40 cilvēki - Latvijā aizturēto radi un paziņas, izteikušī neapmierinātību ar Latvijas varas iestāžu izturēšanos pret bēgļiem, kritizējuši ANO komsāra bēgļu lietās neaktīvo darbību. Demonstranti iesnieguši Latvijas vēstniecībā dokumentu ar uzsaukumu Latvijai atbrīvot kurdus no ieslodzījuma. Zviedrijas masu informācijas līdzekļi jau labu laiku rakstot par Olaines nometnes bēgļiem un rādot viņus televīzijā, komentējot, ka bēgļi tiekot sisti un mērdēti badā. Vēstniecības darbinieki uzskata, ka šīs aktivitātes saistītas ar Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa vizīti Zviedrijā 16. oktobrī. =========================================================== Partijas "Krievijas demokrātiskā izvēle" (KDI) un tāda paša nosaukuma frakcijas Krievijas Valsts domē līderis Jegors Gaidars paziņojis, ka neesot pazīstams ar Joahimu Zīgeristu un ka visi Zīgerista apgalvojumi par kontaktiem ar KDI esot blefs. "Mums ir kontakti ar kustību "Latvijas ceļš", kas, tiesa gan, pagaidām vēl nav noformēti kā starppartiju sakari", izteicies J.Gaidars. "Mēs uzturam kontaktus arī ar citām partijām Latvijā, kas tiecas starp mūsu valstīm veidot normālasss, civilizētas attiecības." <> ziņo, ka KDI frakcijas 4, jūlija paziņojumā minētie iespējamie konsultāciju partneri Latvijā ir "Latvijas ceļš", Tautas Saskaņas partija un Demokrātiskā partija "Saimnieks". Paziņojumā norādīts, ka KDI, ņemot vērā savu principiālo politisko un ideoloģisko nostāju, uzskata par nelietderīgiem jebkurus kontaktus ar Tautas kustību "Latvijai". =========================================================== 12. oktobrī aizsaulē aizgāja latviešu rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Aleksandrs Pelēcis. =========================================================== Pēc mediju n tirgus pētījumu firmas "Baltic Mediaa Facts" aprēķiniem, 6. Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņas laikā partijas reklāmas klipiem iztērējušas 160 tūkst. latu. Bez tam partijas apmāksāja arī dažādus kampaņas veida raidījumus (tikšanās ar deputātu kandidātiem, diskusijas u.tml.). Vislielāko summu par reklamēšanos televīzijā iztērējusi Demokrātiskā partija "Saimnieks" - Ls 44.920, tai seko "Latvijas ceļš" ar Ls 30,640, Latvijas Zemnieku savienības koalīcija ar Ls 20,690, LNNK koalīcija ar Ls 18,330, "Tēvzemei un brīvībai" ar Ls 14,380 un Latvijas Vienības partija ar Ls 8,140. No Saeimā iekļuvušajām partijām TV nav reklamējušās Sociālistiskā partija un Tautas kustība "Latvijai". Kopumā septembra mēnesī Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvarios lielāko ieguldījumu masu mediju - preses, radio un TV - finansiālā stāvokļa uzlabošanai devusi Demokrātiskā partija "Saimnieks" (31,95 %), Tautas Saskaņas partija (11,79 %), "Latvijas ceļš" (11,40 %), "Tēvzemei un brīvībai" (11,16 %), LNNK koalīcija (10,92 %), Latvijas Zemnieku savienības koalīcija (8,86 %), Latvijas Vienības partija (7,69 %), Tautas kustība "Latvijai (1,72 %) un Latvijas Sociālistiskā partija (0,47 %). Šie izdevumi reklāmas kampaņai gan veido tikai daļu no pirmsvēlēšanu kampaņas pasākumiem, kuros ietilpst gan izdevumi partijas darbinieku algošanai, gan dažādi sponsorēšanas un labdarības pasākumi, gan izdevumi par transportu, telpu īri un publicitātes kampaņu. =========================================================== <>. Presē izskanējušo ziņu, ka Odisejs Kostanda varētu iestāties par Alfrēda Rubika atbrīvošanu, Kostanda komentējis šādi: "Biju viens no tiem, kas 1991. gada augustā pēc puča Rubiku aizturēja. Un kaut arī ne valdība, ne viena vai otra partija nevar uzņemties tiesas funkcijas un lemt par kāda cilvēka atbrīvošanu, mans personīgais viedoklis ir, ka izlīguma vārdā mums nav vajadzīgi politiskie cietumnieki un ka Alfrēds Rubiks varētu iznākt no cietuma". =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests