=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Vairākus priekšlikumus ANO refirmām un novērtējumu organizācijas 50 gadu ilgajai darbībai savā runā ANO 50 gadu jubilejai veltītajā sesijā Ņujorkā izteicis Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Runas sākumā G.Ulmanis atcerējies ANO dibināšanas vēsturi un izteicis nožžēlu, ka Latvija vēstures kolīziju dēļ nebija ANO Statūtu parakstītāju vidū. Viņš arī nodēvējis ANo par vietu, kur rodas cilvēcei vitāli svarīgas iniciatīvas, un atzīmēja, ka 50 gados ANO paveikusi daudz, gan nesot izlīgumu un mieru ar preventīvās diplomātijas līdzekļiem un miera uzturēšanas pasākumiem, gan arī sniedzot neatliekamu palīdzību krīžu vietās pasaulē. Valsts prezidents vilcis paralēles starp pašreizējo situāciju un 1939. gadu, kad ar kolektīvās drošības principa saglabāšanu nespēja tikt galā Tautu Savienība. Runājot par ANO reformu nepieciešamību, prezidents audis viedokli, ka ANO drošības padomes darbībai vajadzētu kļūt atklātākai un pārskatāmākai, saglabājot efektiviāti. Drošības padomes paplašināšana dotu taisnīgu iespēju palielināt mazo valstu lomu, ievērot valstu ģeogrāfisko pārstāvniecību un jaunās ģeopolitiskās realitātes pēc aukstā kara beigām. Cits reformu virziens varētu būt ANO finansēšanas sistēmas pārveidošana. G.Ulmanis pieminējis arī Cilvēktiesību biroja izveidošanu Latvijā, ievērojot ANO Vīnes konferences ieteikumus. Preziddents atgādinājis, ka Latvija ierosinājusi XXI gs. sākumā Rīgā sarīkot starptautisku galotņu konferenci par atbruņošanos un tās saistību ar vides aizsardzību un attīstību. =========================================================== "Latvijas ceļa" valde izteikusi bažas par Ziediņa Čevera vadītā bloka spējām "pierast pie demokrātijas", jo esot pārliecinājusies, ka šie cilvēki "ir atpalikuši no dzīves par 3-4 gadiem, neorientējas likumdošanas procesā un veidā, kā to likumīgi mainīt". =========================================================== Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Joahims Zīgerists kā valsts valodas nezinātājs nedrīkstētu ieņemt ekonomikas ministra vietu, ko viņam savā valdībā rezervējis Nacionālā izlīguma bloks. Anulēt šo šķērsli Zīgerista ceļā var vienīgi Saeima, pieņemot attiecīgu grozījumu likumā par valsts valodu. Valsts valodas neprasnme Zīgeristam gan netraucēja kļūt par 5. Saeimas deputātu. Solījumu, ka parlamenta darbības sestajā mēnesī viņš teiks savu pirmo runu latviski, Zīgerists tā arī neizpildīja. Līdz šodienai Zīgerists iemācījies uztvert atsevišķas latviešu sarunvalodas frāzes. Par to liecina arī tas, ka viņa palīgs vairs netulko savam šefam adresētos jautājumus. =========================================================== Filipīnu ģenerālkonsuls Baltijā Folkers fon Zengbušs iesniedzis Filipīnu notu Latvijas Ārlietu ministrijā. Tajā izteikta prasība arestēt kuģi "Orion 2" līdz brīdim, kamēr tiks nokārtots strīds starp filipīniešu jūrniekiem, kas strādāja uz kuģa, un tā īpašnieku no Somijas (viena no versijām - 10 apkalpojošā personāla darbiniekiem nav izmaksātas divu mēnešu darba algas, un kad kuģa īpašniekam tas atgādināts, šie cilvēki atbrīvoti no darba un viņiem iedotas tranzītvīzas, kas dod tiesības uzturēties Latvijā 48 stundas). Latvijas Ārlietu ministrija izskatījusi šādas prasības tiesiskumu no starptautisko tiesību viedokļa, taču to nav saredzējusi, jo Latvija esot tikai vieta, kur risinās konflikts. =========================================================== Latvijas izstrādātā individuālās sadarbības programma ar NATO ir saņēmusi pozitīvu atsauksmi no NATO un partnervalstu programmas "Partnerattiecības mieram" koordinācijas centra direktora ģenerāļa Gunara Langes. Programmu izstrādājusi Aizsardzības un Ārlietu ministrijas darbinieku grupa. G.Langes atsauksmē teikts, ka Latvijas izstrādātais dokuments parāda, kā uz partnerattiecību sistēmu tuvāko divu gadu laikā skatās nacionāļa valsts, un dod tam labu izvērtējumu, kas sekmētu NATI un partnervalsts attiecību uzlabošanu. =========================================================== Baltijas valstu brīvprātīgo militāro organizāciju vadītāji Igaunijā noslēguši savstarpējās sadarbības līgumu. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās par brīvprātīgo militāro organizāciju sadarbību Baltijas valstu vēsturē. Vienošanās paredz informācijas apmaiņu, visu trīs organizāciju štābu atsevišķo nodaļu sadarbību un savstarpēji izdevīgu visu trīs organizāciju tehniskā potenciāla izmantošanu. Reizi gadā tiks rīkotas kopīgas mācības un notiks komandieru tikšanās. Vienošanās nosaka sadarbības formas arī dabas katastrofu gadījumos, kas skar visu trīs valstu iedzīvotājus un ir saistīta ar bēgļu uzņemšanu. =========================================================== Jau zināmi tie, ka vēlas kļūt par Latvijas radio un televīzijas ģenerāldirektoriem - pēc radio vadītāja amata kāro Imants Rākins, Dzintris Kolāts, Aivars Ginters, Kārlis Vahšteins, Arnolds Klotiņš, bet par televīzijas ģenerāldirektoru labprāt kļūtu Imants Rākins, Rodrigo Rikards, Dans Bērtulis, Kārlis Vahšteins un Olafs Pulks. Izvēloties kandidātus, tiks izvertētas gan biogrāfijas, gan iepriekšējā darba pieredze, gan piedāvātā radio vai TV attīstības koncepcija, kā arī šīs koncepcijas realizācijas iespējas pašreizējā budžeta ietvaros. Jaunos TV un radio ģenerāldirektorus Nacionālā radio un televīzijas padome nosauks 3. novembrī. =========================================================== Viena no Latvijas politiskajām partijām - Demokrātiskās iniciatīvas centrs - izvēlējusies nosaukumu - Krievu partija, reģistrējoties Tieslietu ministrijā. =========================================================== Rīgā uzsākta apkures sezona!!! =========================================================== Vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis devies uz Sofiju, kur notiek konference "Vide-Eiropai". Viņš lasīs referātu darba grupā, kurā apspriedīs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stratēģiju Eiropā laika posmā līdz 2000. gadam. =========================================================== 24. oktobrī - ANO dibināšanas 50. gadadienā - sabiedriskais fonds "Baltijas zvaigznes" devās autoekspedīcijā apkārt pasaulei. Tās galvenais mērķis ir veicināt dažādu tautu, rasu, reliģiju, kultūras sistēmu un reģionu savstarpējo saprašanos un tuvināšanos. Ekspedīcijas maršrutā iekļautas vairāk nekā 50 valstis piecos kontinentos, maršruta kopgarums pa zemes ceļu - 95.000, pa jūru - 28.000 km. Brauciena laikā tiks popularizētas Baltijas valstis, stāstīts par to problēmām, lasītas lekcijas un demonstrētas izstādes. =========================================================== Saeimā pieņemts likums "Par obligāto siciālo apdrošināšanu bezdarba gadījumiem". Tas stāsies spēkā 1996. gada 1. oktobrī. Likumā noteikts, ka tisk veidots īpašs nodarbinātības fonds, kura nonāks apdrošinātāju iemaksas, valsts līdzekļi un nauda no privatizācijaas fondiem. Lai saņemtu pabalstu, pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas fondā būs jāizdara vismaz 9 mēnešus. To lielumu valdība vēl nav noteikusi. Savukārt pabalstu lielums būs atkarīgs no apdrošināšanas ilguma. Tas svārstās no 50 % no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas līdz 65 %. Pirmos trīs mēešus bezdarbnieks pabalstu saņems pilnā apmērāā, nākamos trīs - 80 % apmērāā, bet laika posmā no 6 līdz 9 mēnešiem pēc kļūšanas par bezdarbnieku - 60 % no sākotnējās pabalstu summas, bet ne masāk kā 90 % no valsts noteiktās minimālās darba algas. Pavisam bezdarbnieka pabalstu maksās 9 mēnešus 12 mēnešu laikā no tā piešķiršanas dienas. Likumā uzsvērts, ka apdrošināšana bezdarba gadījumiem būs obligāta. =========================================================== Tukuma rajona Irlavā iesvētīti brāļu kapi, kuros apglabāti 114 1944.-1945. gadā Kurzemes katla kaujās kritušie latviešu leģionāri un septiņi vācu kareivji. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests