=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Nacionālais bloks un savienība "Latvijas ceļš" 1.novembrī parakstīja politisko paziņojumu par valdības veidošanas pamatprincipiem. Šo dokumentu parakstīja piecu Nacionālā bloka partiju - "Tēvzemei un brīvībai", LNNK, Zaļās partijas, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un savienības "Latvijas ceļā" vadītāji. Paziņojumā teikts, ka tikai Saeimas dputātu stabila vairākuma atbalstīta valdība var īstenot Nacionālā bloka un "Latvijas ceļa" kopīgos mērķus. Vienlaikus Nacionālā bloka un "Latvijas ceļa" speciālistu grupa pabeigusi izstrādāt valdības deklarācijas projektu, kas 3.novembrī tiks iesniegts Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Nacionālā bloka nominētais premjera amata kandidāts Māris Brīnblats atzinis, ka vēlēšanu rezultāti bijuši sarežģītāki, nekā ticis domāts, kādēļ ilgstoši tika meklēti politiskie kompromisi, un paziņojis, ka durvis esot atvērtas arī citiem parlamnta pārstāvjiem. =========================================================== Tautas Saskaņas partijas priekšsedētājs Jānis Jurkāns, kas ir Ziedoņa Čevera veidotās valdības ārlietu ministra kandidāts, paziņojis, ka nestrādās vinā valdībā ar cilvēku, kas nepārvalda valsts valodu. Tas gan nenozīmējot to, ka J.Jurkāns aiziešanu no četru partiju bloka. =========================================================== Lai iepazītos ar situāciju aizsardzības spēkos, Baltijas bataljona projektu, kā arī apspriestos par materiālo palīdzību civilās aizsardzības jomā un obligātā valsts dienesta reorganizēšanu, Latvijā uzturējās Zviedrijas aizsardzības ministrs Tāge Petersons. =========================================================== Latvijas Zemnieku savienība iebilst pret mehānisku politisko partiju apvienošanos un neatbalsta premjera Māra Gaiļa izteikto ierosinājumu par labēji centriskas partijas izveidi uz vairāku - "Latvijas ceļa", LNNK un Zemnieku savienības - bāzes. =========================================================== Valsts Cilvēktiesību biroja darbam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 25,5 tūkst.latu. Šī summa tērējama algām (pāri par Ls 6000), telpu īrei un komunālajiem maksājumiem (apt. Ls 3000), kā arī datoru u.c. tehnikas iegādei (ap Ls 4500). Pilsonību naturalizācijas kārtībā valdība piešķīrusi kārtējiem 180 Latvijas iedzīvotājiem. =========================================================== No izmēģināuma brauciena pa Baltijas valstīm Rīgā atgriezušies ceļotāji, kas nolēmuši doties ceļojumā apkārt pasaulei automašīnās. Izbraukšana paredzēta 24.novembrī. Patlaban skaidrs, ka ceļojums notiks vismaz līdz Singapūrai, tālākam ceļam nauda vēl nav atrasta. =========================================================== Rīgas apgabaltiesā prokurors Uldis Strēlis izvirzījis apsūdzību bijušajam LPSR iekšlietu Tautas komisāram Alfonam Novikam par genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem, pieprasot viņam mūža ieslodzījumu. =========================================================== Likumprojektā "Par slimības un maternitātes pabalstiem", ko paredzēts izskatīt Saeimā galīgajā lasījumā, paredzēts, ka slimības gadījumā pirmās divas nedēļas pabalstu 80 % apmērā no algas apamksā darba devējs no saviem līdzekļiem. Tas palielinātu darba devēju izdevumus, bez tam uzņēmumos, kur ir slikts finansiālais stāvoklis, pabalsts vispār varētu tikt nemaksāts. Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kategoriski pieprasījušas pārtraukt šī likumprojekta tālāku izskatīšanu līdz laikam, kamēr tam nav panākts darba devēju un darba ņemēju atbalsts. =========================================================== <>. Lietuvas vēstniecība Latvijā iesniegusi Latvijas Ārlietu ministrijai notu par Lietuvas vēstnieka Latvijā Rimanta Karazijas izsaukšanu uz konsultācijām Viļņā. Iemesli notā nav minēti, taču skaidrs, ka šis solis saistīts ar Latvijas valdības un ārvalstu naftas kompāniju "OPAB" un "AMOCO" līguma parakstīšanu par naftas meklēšanu Baltijas jūrā. Diplomātijā vēstnieka izsaukšana uz konsultācijām tiekot uzskatīts par nozīmīgu neapmierinātības izteikšanu par otras valsts darbību. Intervijā Parlamentārās ārlietu komitejas viceprezidents Aļģirds Grišus teicis, ka sūtņa izsaukšana nekādā gadījumā nenozīmējot Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību pasliktināšanos, taču piebildis, ka "Rīga varēja informēt Lietuvu par sarunu gaitu ar ārvalstu naftas kompānijām". Viņš izteicis pārliecību - jaa parakstītais dokuments neskar strīdīgās teritorijas, tad viss esot kārtībā. Tomēr viņš nesaprotot, kāpēc Latvija neesot oficiāli paskaidrojusi, ka līgumā pastāv punkts, kas nosaka, ka naftas ieguves darbi netiks sākti, kamēr juridiski nebūs noteikta jūras robeža starp valstīm. =========================================================== Valdība akceptējusi Latviešu valodas apmācības valsts programmu no 1995.g. beigām līdz 2005..g., kas izstrādāta ANO Attīstības programmas ietvaros. Tā paredz, ka 10 gadu laikā latviešu valodu kā otru valodu apgūs 180.000 skolēni un tik pat daudz pieaugušie. Finansējumu šai programmai piedāvājušas vairākas ANO dalībvalstis, un kopumā tas varētu būt apt. 10 milj. latu. =========================================================== Gada laikā Latvijas kafijmīļi savam priekam ziedo 42,8 milj. latu, mēnesī patērējot 550-600 t šķīstošās un grauzdētās kafijas. =========================================================== Četri Latvijas alpīnisti izlidojuši uz Nepālu, lai nokārtotu formalitātes nākamajā pavasarī paredzētajai ekspedīcijai uz diviem astoņtūkstošniekiem - Čo-Oju (8201 m) un Šišapangmu (8059 m). Šoreiz paredzēts doties arī izlūkgājiemā un sasniegt kādu zemāku virsotnu - Čopolu (6660 m) vai Island (6260 m). 1997.gadā Latvijas alpīnisti iecerējuši uzkāpt Everesta tuvumā esošajā "Lodzi Midle" virsotnē (8460 m). =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests