=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 10.novembrī Lāčplēša dienai veltīto pasākumu virknē Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī pieņēma 130 Nacionālo bruņoto spēku virsniekus. Pasākuma otrajā daļā klātesošie varēja noklausīties Raimonda Paula un bērnu ansambļa "Dzeguzīte" koncertu. 11.novembrī pie Brīvības pieminekļa notika svinīgā goda sardzes maiņa, Brāļu kapos siedus nolika valdības un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvj, bet vakarā 11.Novembra krastmalā dega svecītes, atgādinot par tiem, kas Latvijas brīvībai atdevuši savu dzīvību. 11.novembrī Latvijas jūras spēku bāzē Bolderājā notika svinīgs piemiņas brīdis, kurā godunāja 1.Pasaules karā bojā gājušos franču un angļu jūrniekus. Pēc ziedu nolikšanas pie kritušajiem veltītā pieminekļa klātesošie trijos Latvijas Jūras spēku kuģos devās jūrā, lai nolaistu vainagus viļņos. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse paziņojusi, ka saglabāšot 5.Saeimas radīto darba stilu. Viņa arī nemainīšot Saeimas aparāta darbiniekus - problēmas varētu rasties vien tad, ja kāds centīsies realizēt kādas partijas intereses. I.Kreituse teikusi, ka vadīt Saeimu, kurā pārsvarā ir vīrieši, reizē esot gan viegli, gan grūti. Viņa cerot, ka sēdes vadītājas - sievietes - klātbūtnē Saeimas vīriešu cits citu neapveltīšot ar nepieklājīgiem izteicieniem. Viņa arī centīšoties panākt Saeimas Prezidija stingrāku attieksmi pret deputātiem, kas kavējuši Saeimas plenārsēdes. Arī 6.Saeimā spīkere turpinās strādāt Ārlietu komisijā. Viņa atzinusi, ka pašreizējos finansu krīzes apstākļos arī Saeimas budžets ir ierobežots, tādēļ lielā mērā būšot apgrūtināta parlamenta atbalsta grupu darbība. Runājot par 5.Saeimas neizskatītajiem likumprojektiem spīkere paskaidrojusi, ka pašlaik sagatavts saraksts ar 230 likumprojektiem, kas tiks iesniegts izvērtēšanai komisijās. Jaunais parlaments izskatīšot tikai tos likumprojektus, kurus atkārtoti iesniegs Saeimas komisijas, valdība, kā arī 5 deputāti. Saeimas priekšsēdētāja pieņēmusi visu šim amatam pienākošos standartu. Vienīgais, ko viņa neievēros - dzīves vietas maiņa. Arī turpmāk I.Kreituse dzīvošot Valdemāra ielas divistabu dzīvoklī kopā ar vīru, dēlu un meitu. Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, atbildot uz <> jautājumiem par viņa iespējamo darbošanos Nacionālā izlīguma bloka valdībā, paziņojis, ka nekad nedarbošoties vienā valdībā ar noziedzniekiem. Proti. Joahims Zīgerists, kurš iespējamajā Ziedoņa Čevera valdībā varētu ieņemt ekonomikas ministra amatu, Vācijā esot tiesāts kā kriminālnoziedznieks par apmelošanu. Rezumējot paveikto savas vadības laikā, J.Ādamsons informējis, ka samazinājis izdarīto noziegumu daudzumu, kam pamatā esot bijuši divi faktori - policijas darbinieki jūt, ka viņi ir kādam vajadzīgi, bet iedzīvotāji sākuši vairāk uzticēties policijai. Sadarbojoties ar Zemessardzi un Valsts ieņēmumu dienestu, policija īstenojusi vairākas akcijas noziedzības novēršanai - "Profilakse", "Drošība", "Vārti" un akcija sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšanai "Sirēna", par kuru līdz šim plašākai sabiedrībai nebija ziņots. Gada laikā Iekšlietu ministrijā notikušas vairākas pārmaiņas - piem., izveidota ekonomsikā policija, reorganizēts Valsts drošības dienests un tā vietā izveidots Valsts apsardzes departaments, kas pilnībā pārņēmis ārvalstu vēstniecību apsardzi. Notikusi arī Iekšlietu ministrijas struktūru pašattīrīšanās. Par dažādiem pārkāpumiem sodīti vai nodarba atbrīvoti 50 policisti. Noslēgti līgumi ar Vāciju, Lietuvu un Igauniju par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā. Iesākta ministrijas novecojušā autoparka nomaiņa ar jaunā "Rover" un "Landrover" firmas automašīnām. Liepājas pilsētas domes ārkārtas sēdē tika konstatēta ārkārtas situācijas pilsētas siltumapgādē. Lietuvas pilsētas vadība lūgusi valdības palīdzību kredīta ņemšanā vai finansiālu palīdzību kurināmā iegādē. Ministru prezidents Māris Gailis šādu iespēju izslēdzis, jo valdības rezerves fondā šobrīd esot tikai Ls 140.000. Tādēļ vienīgais risinājums varētu būt kredīta ņemšana nokomercbankām. Patlaban Liepājā siltumu nesaņem apt. ceturtā daļa ēku, tostarp arī slimnīcas un skolas. Kopējais pilsētas parāds "Latvenergo" ir 4,6 milj. latu. Lai gan 70 % iedzīvotāju samaksājuši par pagājušajā apkures sezonā patērēto siltumu, "Latvijas gāze" saņēmusi tikai 11 % no pienākošās samaksas. Pārējā summa iztērēta siltumtīklu remontam un modernizācijai. M.Gailis brīdinājis, ka gadījumā ja līdz 15.novembrim situācija ar siltumapgādi neuzlabosies, viņš ierosināšot Saeimai atlaist Liepājas domi un iecelt pilsētas pagaidu adminsitrāciju. 12.novembrī Liepāas dome un "Rīgas komercbanka" parakstīja līgumu par Ls 150.000 kredītu kurināmā iegādei. Īstermiņa kredīts saņemts ar 28 % likmi. Nauda tiks izmantota mazuta iegādei un lai "Latvijas gāzei" samaksātu parādu par gāzes piegādi divām katlu mājām, kurās mazutu dedzināt nav iespējams. Taču arī šis kredīts neatrisina apkures problēmas Liepājā. Vienības partijas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Bāns izplatījis paziņojumu, ka presē publicētā informācija par frakcijas konsultācijām ar Nacionālo bloku (skat. 10.nov. ŠAJĀS DIENĀS) kvalificējama kā politiska provokācija, lai radītu nesaskaņas starp Nacionālā izlīguma bloka dalībniekiem. Frakcijā esot pieņemts lēmums ārpus Nacionālā izlīguma bloka sarunās nepiedalīties. Kristīgie demokrāti aicina demokrātiskos politiķus pievienoties savai - tautas - partijas, uz Kristīgo demokrātu partijas pamatprogrammas bāzes atrodot kopīgu valodu. Partija vēlas ar  paturēt savu līniju - sociāli atbildīga tirgus ekonomika, atzīstot, ka nosaukums ir sekundāra lieta, galvenais esot kristīgo vērtību bāze. Pagaidām partija tikusies ar Tautas fronti, Maznodrošināto politisko apvienību, pensionāriem u.c. politiskajiem spēkiem un sabiedriskajā grupām. Kristīgo demokrātu valde nolēmusi atbalstīt Gundara Bērziņa kandidatūru satiksmes ministra amatam, bet Pēteri Cimdiņu - Izglītības un zinātnes ministrijā par valsts ministru augstākās izglītības un zinātnes lietās, vienlaikus uzsverot, ka Māra Grīnblata sastādīto valdību atbalstīšot jebkurā gadījumā. Latvijas Universitātes Biomedicīnss pētījumu un studiju centra direktoram, Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim profesoram Elmāram Grēnam par izciliem sasniegumiem molekulārbioloģijā pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa. Šis apvbalvojums tiek pasniegts vienreiz gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēdē izskatīts jautājums par šā ordeņa piešķiršanu 31 sabiedrībā pazīstamai personai sakarā ar gaidāmajiem valsts svētkiem - 18.novembri. Latvijas Bankaa atsaukusi licenci "Rīgas Starptautiskajai bankai" un iesniegusi tiesā prasību par šīs bankas likvidāciju. Savukārt Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija anulējusi licences trim apdrošināšanas sabiedrībām - "Polise", "Rinko" un "Sirēna 11". Latvijas Ārlietu ministrija 13.oktobrī iesniedza Krievijai vēstuli par Ls 550.000 lielo Krievijas parādu, kas izveidojies par militāro pensionāru medicīnisko aprūpi. (Šāda Latvijas-Krievijas vienošanās izriet no 1994.gada 30.aprīlī oparakstītā līguma par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Vienošnās paredz, ka LR teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu medicīnoskā apkalpošana tiek apmaksāta no Krievijas federālā valsts budžeta līdzekļiem. Līgums attiecas uz 22.320 pensionētajām Krievijas militārpersonām, kuras legāli drīkst uzturēties Latvijā, jo demobilizējušās no militārā dienesta līdz 1992.gada 28.janvārim.) Atbildes sniegšanas galīgais datums tika noteikts 1.novembris. Taču arī 6.novembrī, kad Ārlietu ministrija aicināja Krievijas konsulārā daļas dalībniekus uz sarunām, parādsnebija sarucis. Šobrīd Latvijai pārskaitīti Ls 320.000, bet pārējā nauda solīta vēlāk. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests