=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Māra Grīnblata veidotāa Ministru kabineta sastāvs un valdības deklarācija tiks iesniegta Saeimas apstiprināšanai nākamnedēļ. M.Grīnblats izteicies, ka cerības uz viņa valdības apstipināšanu saistītas ar iespējamo dažu Nacionālā izlīguma bloka deputātu atbalstu. Par vienu no cerīgākajiem politiskajiem partneriem M.Grīnblats uzskata Latvijas Vienības partiju, lai gan šīs partijas frakcija nepiedalās politiskās pārrunās par iesaistīšanos valdībā, bet tikai neoficiālās individuālās pārrunās. Nacionālā bloka un "Latvijas ceļa" deputātu tikšanās laikā M.Grīnblatam piešķirtas īpašas pilnvaras konsultācijām ar citu partiju Saeimas deputātiem, nekonsultējoties ar Nacionālo bloku un "Latvijas ceļu". Saeimā izveidotas 7 frakcijas - Demokrāiskās partijas "Saimnieks" frakcija, frakcija "Latvijai", frakcija "Latvijas ceļš", Latvijas Vienības partijas frakcija, apvinības "Tēvzemei un brīvībai" frakcija, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcija. Pagaidām nav izveidota Tautas Saskaņas partijas frakcija. Savukārt Sociālistiskās partijas deputāti izveidojuši nevis frakciju, bet politisko bloku. Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Joahims Zīgerists paziņojis, ka Valsts prezidents neesot ieinteresēts bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa mirstīgo atlieku pārvešanā no Turkmenistānas uz Latviju, lai gan J.Zīgeristam esot zināma K.Ulmaņa apbedīšanas vieta. Latvijas represēto valstvīru likteņu noskaidrošanas komisijas eksperts Ainārs Bambals izteicies, ka J.Zīgeristam neesot zināma K.Ulmaņa atdusas vieta, jo oktobra vidū uzaicinātie J.Zīgerista ārstāvji uz komisijas sēdi neesot ieradušies. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputāts Ziedonis Čevers atstājis atklāta sabiedriskā fonda "Par Latvijas iekšējo drošību" prezidenta amatu. Z.Čevers paskaidrojis, ka atstājis amatu, lai varētu pilnībā iesaistīties politikā un darboties kā deputāts Saeimā. Pagaidām fonda prezidenta vietas izpildītāja pienākumus veic fonda jurists Artūrs Cīrulis. Prokuratūrai izdevies "apgāzt" ziņu aģentūras BNS žurnālistes Ineses Škutānes apgalvojumu, ka viņa tikusi piekauta 27.seprtembra vakarā, kad ieradusies vākt kompromitējošus materiālus par premjeru Māri Gaili. Jau iepriekš informējām, ka Škutāne pirms vēlēšanām tikusi piekauta. Pirms tam viņa esot zvanījusi M.Gaiļa padomniekam Eiženam Cepurniekam un norunājusi tikšanos. Taču Cepurnieks uz tikšanos neesot ieradies. Neilgi pēc tam I.Škutānei uzbrukušas nenoskaidrotas personas un viņu piekāvušas. Civilās aizsardzības operatīvā centra darbinieki Vecrīgā neitralizējuši pie Latvijas Bankas noliktu spridzekli. Tā kā spridzeklim bijis palēninātas darbības mehānisms, tas nav sprādzis "laikā". ASV miliārais atašejs Latvijā pulkvedis Roberts Keršavs iesniedzis akreditācijas vēstuli Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Jānim Davidovičam. Latvijas un Slovēnijas ekspertu delegācijas Ļubļanā saskaņojušas savstarpējo brīvā stirdzniecības līgumu. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas sagatavojusi priekšnoteikumus brīvās tirdzniecības režīma noteikšanai ar Slovēniju. Pēc līguma noslēgšanas Latviajs uzēņmējiem bez ievedmuitas būs iespējams realizēt rūpniecības un zivju produkciju Slovēnijā. Somijas pilsētā Kuopio sākusies Ziemeļu padomes 47.sesija, kurā piedalās arī Baltijas asamblejas pārstāvji. Lietuvas delegācijas vadītājs, Seima priekšsēdētāja vietnieks Egidijs Bikausks ar citu Baltijas valstu pārstāvjiem plānojot apspriest Baltijas asamblejas iespējas mazināt spriedzi Latvijas un Lietuvas attiecībās. Taču Latvijas delegācija šajā sesijā nemaz nepiedalās, jo pagaidām nav izveidota Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija. Tas nozīmē, ka lietuvieši diskutēt par abu kaimiņvalstu attiecībām varēs tikai ar Igaunijas vai Ziemeļvalstu pārstāvjiem. Pēc Igaunijas parlamenta krievu frakcijas deputātu iniciatīvas Tallinā izveidota Baltijas krievu iedzīvotāju asambleja. Šī institūcija, kurā piedalās Latvijas, Lietuvas un Iagunijas krievu pārstāvji, izveidota, lai apvienotu Baltijā dzīvojošos krievus cīņā pret Latvijā un Igaunijā pastāvošajiem draudiem viņu etniskās kultūras attīstībai. Viens no asamblejas galvenajiem darbības virzieniem - cilvēktiesību problēmas Baltijā un krievu izglītības sistēmas attīstība. Latvijas krievus asamblejā pārstāvēja Saeimas deputāts Aleksandrs Bartašēvičs, cilvēktiesību komitejas aktīviste Tatjana Ždanoka, kāds Baltijas krievu institūta pasniedzējs un laikraksta <> žurnāliste. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests