=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Lai radītu pacilātāku noskaņu pirms Latvijas proklamēšanas 77.gadadienas, valdība nolēmusi piešķirt desmit darba rūķiem Ministru Kabineta Atzinības rakstu. Starp apbalvotajiem ir Dailes tātra aktieri Dina Kuple-Tone un Pēteris Liepiņš, Zemessardzes majors Raimonds Graube, akadēmiķis Marģers Līdaks, skolotājs Ēvalds Siliņš. Šodien Dailes teātrī notiek Māras Zālītes un Raimonda Paula mūzikla "Meža gulbji" pirmizrāde. Uzvedumā, kuru veidojuši režisors Arnis Ozols, horeogrāfe Tamāra Ēķe, vokālā pedagoģe Anita Garanča, scenogrāfs Aigars Ozoliņš un kostīmu māksliniece Baiba Puzina, piedalās gan Dailes teātra, gan citu teātru aktieri. Būs dzīvā mūzika, ko spēlēs augstas klases mūziķi maestro Raimonda Paula vadībā. LNNK valde nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidenta aicinātajam Ministrui prezidenta kandidātam Mārim Grīnblatam aicinājumu, kurā teikts, ka LNNK atbalsta M.Grīnblata veidoto valdību un neizvirza konkrētas prasības uz ministru amatiem. LNNK valde ieteikusi neaicināt valdībāā iepriekšējā Ministru Kabineta locekļus, kas bija atbildīgi par neveiksmīgo ekonomisko un ārpolitisko darbību. LNNK un Latvijas Zaļā koalīcija esot gatava ieņemt amatus Ārlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā vai Ekonomikas ministrijā. Valsts ieņēmumi šogad būs par 100 miljoniem latu mazāki. Par to liecinot valdības apstiprinātie 1995.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns, kas rādot, ka cerētā 471 milj. latu vietā valsts makā nonāks tikai 371 milj. latu. Lai gan visražīgākais "naudas pelnītājs" būs pievienotās vērtības (apgrozījuma) nodoklis, kas ļaus valstij tikt pie 217 milj. latu, taču arī šā nodokļa guvums būšot par 34 milj. latu mazāksss, nekā bija gaidīts. Uzņēmumu ienākumu (peļņas) nodoklis papildinās valsts budžetu tikai ar 46 milj. latu. Savukārt akicīzes nodoklim uzticētas papildu saistības 3,5 milj. latu apmērā, jo alkohola tirdzniecība pašlaik esot pilnā sparā. Tajā pašā laikā ministri nolēmuši samazināt valsts nodevu apmēru par licenci farmaceitiskajai uzņēmējdarbībai. Piem., aptiekas atvēršanas licence līdzšinējo 100 latu vietā maksās 20 vai 50 latu (attiecīgi laukos vai pilsētā), aptiekas darbam ar narkotiskajām zālēm - tikai 1 latu, farmaceitiskajai praksei - 10 latu. Ministri uzskata, ka aptieku uzturēšana esot dārgs prieks, it īpaši, ja jātirgo narkotiskas zāles. Akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim nodevuši divu valstu - Īrijas un Jordānijas Hašimītu karalistes ārkārtējie vēstnieku Latvijā Patriks Makeibs un Kaldons Ahmads Aldahirs. Lai veidotu un attistītu jaunatnes vadītāju apmācīšanas sistēmu Latvijā, sācies Latvijas un Dānijas jaunatnes apmācības projekts "Burtnieku māja", kurā iesaistījušās 29 Latvijas jaunatnes organizācijas (mazpulki, Latvijas jaunatnes Sarkanais Krusts, "Jaunatnes akcija mieram" u.c.). Projekta galvenais mērķis ir palīdzēt Latvijas jaunatnes organizācijām iemācīties patstāvīgi darboties un organizēt pasākumus, kā piesaistīt sponsorus u.c. <>. Jaunākie G-24 un Starptautiskā Valūtas fonda kredītu izmantošanas auditorpārbaužu rezultāti rāda, ka no 62 pārbaudītajiem uzņēmumiem tikai 13 naudu varēs atdot laikus, savukārt par 25 uzņēmumiem esot pilnīgi skaidrs, ka paredzētajā termiņā aizdevumu atmaksāt tie nevarēs. Kredītu būšot spējīgas atdot: SIA "Ceplis", a/s "Aleta", SIA "Latlin", SIA "Doma", a/s "Rekos", kopuzņēmums "Ekju", zemnieku saimniecības "Līgas" un "Silavas", SIA "Daiļrade", firmas "Dilar", "Antaris", "Magistr-International", "Orions". Savukārt atzinumss, ka kredīts netiks atmaksāts paredzētajā termiņāā, dots par pazīstamajiem uzņēmumiem a/s "RAF", a/s "SWH-Rīga", "RBS-TV", paju sabiedrība "Staļģene", SIA "Latsek", SIA "Faber", SIA "Colla", SIA "Houuusebuilding", SIA "Latinkom", virkni zemnieku saimniecību, firmu un individuālo uzņēmumu. Visiem šiem uzņēmumiem kredītus garantējušas komercbankas, no kurām daudzas jau bankrotējušas. Speciālisti uzskata, ka starptautisko kredītu atmaksā nāksies piedalīties valstij (budžetam). No valsts līdzekļiem tiek atmaksāti vienīgi firmu "Lata International" un "Lears" kredīti, kurus garantējusi valdība. Latvijas Ārlietu ministrija iesniegusi Lietuvai atbildes notu. Tajā norādīts, ka Lietuvas 8.novembra notas nostādnēm, paziņojot, ka Lietuva atsakās no iepriekšējām vienošanām par jūras robežu, nav pamata. Latvijas Ārlietu ministrijas notā uzsvērts, ka Latvijas un Lietuvas līdzšinējā sadarbība tikusi balstīta uz labu kaimiņattiecību principiem, abu valstu interešu ievērošanu un regulāru informācijas apmaiņu. Latvijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka savā darbībā vienmēr vadījusies pēc starptautisko tiesību normām un joprojām uzskata par saistošām visas vienošanās, kas panāktas ar Lietuvu par jūras robežu. Notā izteikta cerība, ka vienošanās par jūras robež tiks panākta sarunu gaitā. Latvijas puse uzskata, ka pastāvošās domstarpības iespējams atrisināt, ņemot vērā tradicionāli draudzīgās attiecības starp Latviju un Lietuvu un abu valstu orientāciju uz Baltijas valstu solidaritātes un vispusīgas sadarbības nostiprināšanu un ciešāku integrāciju. 14.novembrī Lietuvas Seimā līdz vēlam vakaram tika apspriesta Adolfa Sleževiča vadītajam Ministru kabinetam iesniegtā interpelācija. Interpelācijas idejas autoru argumenti par valdības maiņas nepieciešamību bija izklāstīti 100 lappušu ziņojumā. Savukārt valdība bija sagatavojusi tik pat apjomīgu atbildi - tajā A.Sleževičs visus opozīcijas izvirzītos apvainojumus noraidījis. Pēc tam, kad valdošā Lietuvas Demokrātiskā darba partija atteicās piedalīties aizklātajā balsojumā, opozīcija nespēja iegūt neuzticības izteikšanai nepieciešamās 70 deputātu balsis. Par valdības demisiju balsoja 56 deputāti. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests