=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Ministru prezidenta kandidāts Ziedonis Čevers 6.decembrī Saeimai un Valsts priekšsēdētājam Guntim Ulmanim iesniedza savas sastādītās valdības sastāvu un deklarāciju. Z.Čevers savā valdībā aicinājis šādus ministrus: aizsardzības ministrs - Odisejs Kostanda (Tautas kustība "Latvijai") ārlietu ministrs - Jānis Jurkāns (Tautas Saskaņas partija) ekonomikas ministrs - Ernests Jurkāns (Demokrātiskā partija "Saimnieks") finansu ministrs - Aivars Kreituss (Demokrātiskā partija "Saimnieks") iekšlietu ministrs - Dainis Turlais (Demokrātiskā partija "Saimnieks") izglītibas un zinātnes ministrs - Ilmārs Lapa (Tautas kustība "Latvijai") kultūras ministrs - Oļģerts Dunkers (Tautas kustība "Latvijai") labklājības ministrs - Andris Saulītis (Tautas kustība "Latvijai") tieslietu ministrs - Aivars Dātavs (Tautas Saskaņas partija) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Alberts Kauls (Latvijas Vienības partija) zemkopības ministrs - Roberts Dilba (Latvijas Vienības partija) satiksmes ministrs - Ēriks Kaža (Demokrātiskā partija "Saimnieks") īpašo uzdevumu ministrs Baltijas valstu un Eiropas Savienības jautājumos - Ivars Ķezbers (Demokrātiskā partija "Saimnieks") Valsts ministri: rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Juris Dzenis (Demokrātiskā partija "Saimnieks") enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Kārlis Purnis (bezpartejisks) ieņēmumu un kredītpolitikas valsts ministre Finansu ministrijā - Sarmīte Jēgere (bezpartejiska) izglītības valsts ministre Izglītības un zinātnes ministrijā - Sandra Paura (Tautas Saskaņas partija) zinātnes valsts ministrs Izglītības un zinātnes ministrijā - Juris Roberts Kalniņš (Demokrātiskā partija "Saimnieks") veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Andris Rubins (Tautas kustība "Latvijai") sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Egils Ziediņš (Tautas kustība "Latvijai") darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Jānis Strods (Tautas kustība "Latvijai") vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - Juris Iesalnieks (Tautsaimnieku politiskā apvienība) reģionālās attīstības valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - Jānis Vanags (bezpartejisks) mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Antons Kažemaks (Latvijas Vienības partija) kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Jānis Muižnieks (Latvijas Vienības partija) zvejniecības valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Ivars Amoliņš (Latvijas Vienības partija) Z.ČEVERA VALDĪBAS SOLĪJUMI. Kā pirmā būtu minama Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā, likumdošanas pielīdzināšana tās augstajām prasībām. Nav paredzēts aizskart ar pilsonību saistīto likumdošanu, gan deklarējot, ka "pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem garantējamas vienādas sociālās tiesības". Deklarācijā nav runas par Pilsonības un imigrācijas departamenta "reorganizāciju" (likvidēšanu), bet gan tikai par "Pilsonības likuma konsekventu izpildi, novēršot birokrāiskus šķēršļus". Skaidri pateikts, ka "nepieciešams ievērot centrālās bankas neatkarības principu", taču vienlaikus piebilsts, ka "nepieciešama cieša sadarbība starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku vienotas naudas un kredīta politikas veidošanā un īstenošanā". Nav skaidri pateikts, vai un kā būtu grozāms likums par Latvijas Banku, tā vietā iztiekot ar frāzi "pilnveidojami likumi par Latvijas banku sistēmu". Bezdeficīta budžeta panākšana iespējama, tikai veidojot visstingrāko taupības režīmu budžeta izdevumu daļā. Piem.,, solīts ieviest krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošās institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstos kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderību. Čevera valdība solās sakārtot robežjautājumu ar Krieviju, veicot robežlīniju demarkāciju unn noslēdzot robežlīgumu. Taču tikšot arī prasīts, lai Krievija atzītu 1940.gada okupācijas faktu. Abrenes jautājums tiek "apiets".Solīts iespējami īsā laikā noslēgt muitas ūniju ar Igauniju un Lietuvu. ATKĀPE: Valdības sastāvs izmainījās stundu pirms tā iesniegšanas Saeimā - no kultūras ministra portfeļa atteicās komponists Raimonds Pauls, un piecu minūšu laikā savu piekrišanu ieņemt šo amatu deva Oļģerts Dunkers. R.Pauls paskaidrojis, ka viņam "labi ejot ar mūzikas lietām", tādēļ viņš negribot būt kultūras ministrs "šajā sarakstā", bet apsvēršot iespēju atgriezties valdības darbā nākamā gada sākumā. Bija paredzēts, ka Saeima uzticību jaunajai valdībai izteiks šīsdienas plenārsēdes sākumā, taču Z.Čevers lūdzis šā jautājuma izlemšanu atlikt uz vēlāku laiku. Iemesls tam - deputāta Andra Amerika kavēšanās (viņš ceļojot uz Latviju no Francijas). Līdz pusdienām Saeimas namā ritēja "karstas" debates par jauno valdību. Z.Čevers paudis pārliecinātību, ka viņa sastādīto valdību atbalstīšot vismaz 52 deputāti. =========================================================== Saimneiciskā tiesa no bankrotējušās SIA "Lata International" administratora pienākumiem atbrīvoja zvērinātu advokātu Aināru Plataci, viņa vietā nozīmējot Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Ediju Kizenbahu. Finansu ministrija konstatējusi, ka A.Platača darbības laikā kreditoru administrācijas izmaksas bijušas pārāk lielas, budžetā ieskaitīti tikai 46,2 tūkst. latu, un grāmatvedības uzskaite firmā neesot atbildusi likuma prasībām. Secinājums - administratora darbā konstatēta "ļaunprātīga, pret kreditoru interesēm vērsta darbība", bet pats administratora darbs neesot bijis "pietiekami efektīvs un lietderīgs". A.Platacis šos apgalvojumus uzskata par nepatiesiem un solās sniegt tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu. =========================================================== No 11. līdz 14.decembrim Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi apmeklēs Vāciju. =========================================================== Apstiprinot centienus paplašināties uz Austrumiem, NATO valstu ārlietu ministri Briselē paziņojuši, ka galvenie priekšnoteikumi uzņemšanai aliansē ir demokrātiska kontrole pār bruņotajiem spēkiem un labas attiecības ar Krieviju. Panākta vienošanās par trīspakāpju paplašināšanas plāna pieņemšanu. Saskaņā ar to jebkāds lēmums par noteikumiem un laiku potenciālo dalībvalstu uzņemšanai aliansē netiks pieņemts līdz 1997.gadam, kad būs skaidri parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultāti Krievijā un to sekas. Plāns paredz uzsākt intensīvas sarunas ar potenciālajām bloka dalībvalstīm, nostiprināt attiecības programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kā arī izpētīt, kādas iekšējas izmaiņas nepieciešams veikt NATO struktūrās. =========================================================== Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona Mihails Demurins preses konferencē paudis Krievijas neizpratni par Baltijas asamblejas pieņemto rezolūciju par sadarbību aizsardzības jomā. Viņš paziņojis, ka laikā, kad "Eiropas valstis mēģina kopīgi rast atbildi uz laikmeta izaicināumiem, uz jautājumiem par Eiropas drošības sistēmas nākamajām aprisēm, Baltijas valstis nodarbojas ar ārējo draudu un āējā ienaidnieka meklējumiem". Krievijai iebildumi esot arī pret to, ka Baltijas asambleja izvirzot noteikumus Krievijas uzņemšanai Eiropas Padomē, kā arī pret to, ka asambleja par savu galveno mērķi izvirzījusi "antikrieviska noskaņojuma veicināšanu". Par galveno vaininieku Krievijas doplomāts uzskata Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. =========================================================== Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi ierosināt Saeimas frakijām politiski vienoties par VDK kartotēku turpmāko izmantošanu. Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš piedavājis sarakstus publicēt, taču pastāvot arī citi priekšlikumi. =========================================================== <<Neatkarīgā>> ziņo, ka bijušajam finansu ministram Uldim Osim bijuši personīgi kontakti ar "Bankas Baltija" Uzraudzības padomes priekšsēdi Aleksandru Laventu, kurš patreiz atrodas ieslodzījumā. =========================================================== Rīgā notika konsulārā korpusa tikšanās, kurā piedalījās 40 vēstniecību un konsulāro pārstāvniecību darbinieki no 27 valstīm. Semināra dalībnieki iepazinās ar Latvijas likumdošanu konsulārajā jomā, civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, notarioālajām darbībām, kā arī juridisko palīdzību āvalstu pilsoņiem. Sarunā ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem Filipīnu goda konsuls Baltijas valstīs Folkers fon Zengbušs atzinis, ka lielākās grūtības radot tas, ka konsulārais process Latvijā vēl esot diezgan jauns, elastīgāka varētu būt arī sadarbība ar policiju, dažreiz klupšanas akmens esot valodu jautājums. Satraukumu radot tas, ka iespējamā jaunās valdības dalībniece - Tautas kustība "Latvijai" - paudusi pārliecību, ka valstij nepieciešamas tikai 4-6 vēstniecības. =========================================================== Tuvojas 31.decembris - diena, kad Latvija būtu jāpamet tām krievu militārpersonām, kuras no padomju armijas demobilizējušās pēc 1992.gada 28.janvāra. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Aivars Vovers uzskata, ka skaitļiem neesot nozīmes - situāciju nevarot salīdzinā ar gada sākumu, kad runa bijusi par tūkstošiem, bet tagad - par simtiem. Ar Krievijas vēstniecību esot nodibinājusies laba sadarbība, izstrādāts konkrēts militāristu izbraukšanas grafiks, kas tiekot arī pildīts. Abas puses reisi mēnesī saskaņo "skaitļus". Kopš 8.februāra aizbraukuši 599 cilvēki, 12 šai laikā miruši, 253 grasās aizbraukt - viņi Krievijā saņems dzīvokļus, bet 793 cilvēki pretendē uz palikšanu Latvijā - vai viņiem ir tādas tiesības, pārbaudīs Pilsonības un imigrācijas departaments (PID) vai tiesa. PID konstatētas vismaz 50 personas, kas pazudušas no sarakstiem- tam pēc pēdējās tikšanās piekritusi arī Krievijas puse. Bez tam uzturēšanās atļaujas valstī izsniegtas vairāk nekā 300 cilvēkiem, kuri sarakstos vispār nav parādījušies. Taču Latvijas puse uzskata, ka reālais militārpersonu skaits Latvijā varētu būt daudz lielāks par uzrādīto. =========================================================== Turpmāk to, kurš drīkstēs veikt uzņemējdarbību robežkontrolpunktu tuvumā, noteiks īpašas vietējo robežsargu, muitnieku un pašvaldību sastādītas komisijas. Nolemts, ka katrā robežkontroles punktā vajadzētu būt tikai vienai bankas filiālei visu finansu operāciju veikšanai, diviem apdrošināšanas kantoriem, deklarantam un, iespējams, arī kādam pakalpojumu jomas uzņēmumam. =========================================================== Beidzies termiņš, kad vairākumam vietējo pašvaldību vajadzēja atdot valstij šovasar saņemto aizdevumu, kas bija piešķirts, lai vietējā vara spētu attapties no finansiālā trieciena pēc banku krīzes. Nauda tika ņemta no Starptautiskā valūtas fonda, un tā tika 60 pašvaldībām. Līdz šim no aizdotajiem 1,3 milj. latu atdoti 830 tūkst. latu. Rēzeknes pilsētas dome joprojām ir parādā 173.900 latu, Mazsalaca - 10.600 latu, Rūjiena - 10.220 latu. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== P Ē D Ē J Ā S Z I Ņ A S Šodien, 7.decembrī Saeimas deputāti balsoja par Ziedoņa Čevera sastādīto valdību. Pēc Latvijas $Radio ziņām, balsošanas brīdī zālē atradušies visi 100 deputāti. Tā kā deputātu balsis dalījušās uz pusēm, pamatojoties uz Saeimas kārtības Rulli, bija jāpārbalso. Taču arī šajā balsojumā Z.Čeveram pietrūka vienas balss. Darbu pagaidām turpinās vecā Latvijas valdība premjera Māra Gaiļa vadībā. IEVANDAS ziņu dienests