=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Eiropas Savienības (ES) valstu līderu tikšanās laikā 15.decembrī Madridē noelmts izskatīt izskatīt valstu iesniegumus par pievienošanos ES atsevišķi. Savstarpējo sarunu sākuma datunms potenciālajām ES dalībvalstīm būšot atšķirīgs. 1997.gada vidū Eiropas komisija būšot sagatavojusi ziņojumus par minēto valstu gatavības pakāpi pievienoties ES. Tiek ziņots, ka Ziemeļvalstu pārstāvji vēloties, lai visas ES potenciālās dalībvalstis vērtētu pēc vienādiem kritērijiem. Dānija, Zviedrija un Somija izteikušas bažas, ka, ES sākumā uzņemot Poliju, Ungāriju un Čehiju, Baltijas valstis vareētu tikt "aizmirstas". Vācija, vēloties nostiprināt savas austrumu robežas, atbalstot ierosinājumu ES uzņemt vispirms Poliju, Čehiju un Ungāriju. Vācijas kanclers Helmūts Kols paziņojis, ka ar Baltijas valstīm rodoties pārāk daudz problēmu lielā austrumu kaimiņa - Krievijas - dēļ, savukārt Rumānija un Bulgārija esot pārāk atpalikušas. =========================================================== Krievijas parlamenta apakšpalātas - parlamenta - vlēšanas ir notikušas, jo tajās jau 17.dec. plkst. 21.00 bija piedalījušies vaorāk nekā 48 % vēlētāju. Saskņā ar neoficiālu informāciju. Tālajos Austrumos visvairāk balsu ieguvuši komunisti. Aiz viņiem seko Krievijas premjera vadītais bloks "Mūsu mājas - Krievija", "JaBLoko" un "Krievu kopienu kongress". Savukārt Maskavā kustība "Mūsu mājas -Krievija" krietni apsteidz savus galvenos pretiniekus - komunistus. 17.decembrī visos trijos Krievijas Valsts domes vēlēšanu iecirkņos Latvijā - Rīgā, Daugavpilī un Lieopājā - bija liela Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu aktivitāte. Rīgā un Liepājā dažbrīd pie iecirkņiem rindās stāvēja vairāk par 100 cilvēkiem. Latvijā Krievijas pilsonībā uzņemti 47.000 cilvēku. Tā kā bija tikai trīs vēlēšanu iecirkņi, vēlēt tajos ieradās gan pilsētnieki, gan arī apkārtējo rajonu iedzīvotāji. =========================================================== Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Madridē bijusi saruna ar Lietuivas prezidentu Aļģirdu Brazausku. Ticis pārrunāts jūras robežu jautājums. Sarunas gaitā G.Ulmanis izteicies, ka pēc jaunās valdības apstiprināšanas tiks izveidota abu valstu pārstāvju kopīga komisija, kas robežjautājumu risinās abām pusēm pieņemami un izdevīgi. Kamēr kaimiņvalstu prezidenti panākuši šo vienošanos, Lietuvas valdība nosūtījusi notas ASV un Zviedrijas valdībām sakarā ar ASV koncerna AMOCO un ziedru firmas OPAB līdzdalību naftas atradņu izpētē Baltijas jūras šelfa strīdus zonā. Lietuvas Ārlietu ministrija izteikusi sapratni, ka ne ASV, ne Zviedrijas valdības nevar tiešī ietekmēt privātas firmas, taču "tām šai sadarbībai ir jāpievērš uzmanība". ASV un Zviedrijas attieksme nav zināma. =========================================================== Arī nākamgad "Latvijas gāze" varēs pirkt no Krievijas gāzes saimniecības uzņēmuma "Gazprom" 1000 kub.m gāzes par USD 77,5 - tā to paredz abu valstu kompāniju noslēgtais līgums. Kopumā Krievija nākamajā gadā Latvijai piegādās pusotru miljonu kub.m gāzes. Šogad noteikti arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas nosacījumi - par katriem noglabātajiem 1000 kub.m "Gazprom" maksās USD 5,9, bet par katriem 1000 kub.m gāzes tranzīta 100 km garumā, izmantojot "Latvijas gāzes" vadus, Krievija maksās USD 0,5. =========================================================== <>. Valdības veidošanu uzticot Andrim Šķēlem, Valsts prezidents Guntis Ulmanis kā galveno monēja to, ka A.Šķēle ir veiksmīgs uzņēmējs, kuram ir laba pieredze un sapratne par tautsaimniecības procesiem. Pats Ministru prezidenta kandidās <> izteicies, ka neviens no tiem uzņēmumiem, kurus viņš pārvalda, "konkrētajā" ekoniomiskajā situācijā nebūtu sasniedzis to, ko ko tas ir sasniedzis, ja nebūtu algojis mani". A.Šķēle ir padomes priekšsēdētājs piecās akciju sabiedrībās - "Rīgas miesnieks", "Rīgas vīni", "Rīgas alus", "Kaija" un "Latvijas kuģniecība" (pēdējais nav saistīts ar pārtikas produktu ražošanu). A.Šķēle ir arī valdes priekšsēdētājs uzņēmumā "Uzvara". Zemkopības ministrijas privatizācijas nodaļas vadītājs Rainer Juris Sproģis raksturojis A.Šķēli kā zinošu, korektu un prasīgu vadītāju, kurš pārzinot tautsaimniecības procesus un tādējādi saviem uzņēmumiem spējot izvēleties labākos ceļus. A.Šķēle atzinis, ka vienīgais uzņēmums, kuram viņš ir līdzīpašnieks, ir "Baltmaiznieks". Ar viņu saistīti uzņēmumi piedalījušies "Rēzeknes dzirnavnieka", "Rēzeknes maiznieks", Rīgas dzirnavnieka", "Abras" un holdinguznēmuma "Hanzas maiznīca" tapšnā, tādējādi var uzskatīt, ka A.Šķēles padomi skāruši arī labības pārstrādes un maizes cepšanas uzņēmumus. =========================================================== Pēc divām ūdeņainām dienām, kad laukā valdīja īsts atksnis (uz ceļiem sniega-ūdens putra; slapjas kājas; automašīnas, kas garāmbraucot tīro apģērbu izraibina dubļu šaltīm; nerimstošā ūdens pilēšana un tecēšana no jumtiem) agrā pirmdienas rītā (18.dec.) sāka snigt. Zem baltās segas viltīgi paslēpušās aizsalušās peļķes. Ka tik nepaslīdētu un nesalauztu kādu locekli! Gaisa temperatūra naktī bija ap -4..-6, bet diena ir siltāka - mazliet zem nulles. Pūš ziemeļrietumu vējš 3-8 m/s. =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D Ē Ļ U L A T V I J Ā" Periodisks, lakonisks informācijas biļetens par visu nozīmīgāko Latvijā. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 mēnesī. Īpaši abonējams pielikums "Nedēļai Latvijā" "Ī P A Š N I E K A M" par īpašumu tiesībām un apsaimniekošanu. Iznāk 2 reizes mēnesī. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 mēnesī. Interesentiem izsūtām bezmaksas reklāmas eksemplārus. Pasūtinājumi adresējami: jansons@ievand.org.lv. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests