=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Bijušajam lauksaimniecības ministram Dainim Ģēģerim prokuratūras darbinieki 22.decembrī "Latas International" lietas ietvaros uzrādīja apsūdzību par nolaidību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kā drošības līdzeklis D.Ģēģerim piemērota Ls 10.000 liela drošības nauda, kas jāsamaksā līdz 1996.gada 16.janvārim. Apsūdzība par nolaidību balstī ta uz to, ka D.Ģēģeris, būdams ministrs, nav pienācīgi kontrolējis "Latas Int." darbību, kā arī nevērīgi pildījis savus tiešos pienākumus, tādējādi valstij nodarīts būtisks kaitējums. Viens no piemēriem tiek minēta Māra Sproģa iecelšana par "Lata Holding" direktoru brīdī, kad viņš ieņēma "Latas Int." ģenerāldirektora amatu. "Latai Holdig" vajadzēja kontrolēt "Latas Int." darbību, taču vairāk nekā gadu M.Sproģis darbojās abos amatos un formāli kontrolēja pats sevi. Inkriminētajā apsūdzībā par nolaidību minēti arī pārkāpumi, ieceļot "Lata Int." valsts pilnvarniekus. Sasskaņā ar likumu ministram ar šiem cilvēkiem jānoslēdz līgums, taču "Latas" gadījumā tas nav darīts. Tā kā valsts pilnvarnieku statuss "Latā" nebija juridiski noformulēts, formāli viņi nevar atbildēt par notikušajām nelikumībām. Saskaņā ar izvirzīto apsūdzību par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu D.Ģēģers akceptējis sistemātisku "Latas Int." naudas līdzekļu nodošanu Lauksaimniecības ministrijas (LM) Ārējo ekonomisko sakaru departamentam. Turklāt šāda rīcība veicinājusi "Latas Int." atkarību no vadošajām LM amatpersonām. Apsūdzētā "Latas Int." ģenerāldirektpre Edīte Jansone pēc D.Ģēģera norādījuma pārskaitījusi USD 8000, lai iegādātos aviobiļetes D.Ģēģera un bijušā LM Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktora Gata Krūzes omandējumam. 1992.gadā dažādu ministrijas amatpersonu ārzemju komandējumiem tika iztērēti USD 48.750 "Latas" naudas. Prokuratūra konsatējusi, ka vismaz 14 gadījumos šos komandējumus par tādiem var uzskatīt tikai nosacīti, jo neesot īstas pārliecības par šo ārzemju braucienu lietderīgumu. Prokuratūras rīcībā esot vēl citas epizodes, kas norādot uz D.Ģēģera personisko mantisko ieinteresētību dažādu jautājumu kātošanā un tādējādi liecinot par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. (<>.) =========================================================== Indijā aizturētie pieci Latvijas iedzīvotāji, kurus tur aizdomās par ieroču kontrabandu (sk. vakardienas "Šajās dienās"), esot valsts a/s "Latvijas aviolīnijas" darbinieki - Aleksandrs Klišins, Oļegs Gaidašs, Igors Timmermans, Igors Moskvins un Jevgeņijs Antimenko. Četri no viņiem bijuši pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, bet vienam Latvijā bijusi pagaidu uzturēšanās atļauja. Visiem pieciem "Latavio" darbiniekiem bijis trīs mēnešu atvaļinājums, kura laikā viņi noslēguši līgumu ar Honkongas čārterreisu aviosabiedrību "Carol Air Services Ltd.". Šī sabiedrībs 1995.gada 15.novembrī no "Latavio" bija nopirkusi lidmašīnu "AN-26", ar kuras palīdzību veikta ieroču kontrabanda. =========================================================== Centra rajona tiesa pagarinājusi apsūdzētā "Bankas Baltija" Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa apcietinājuma termiņu līdz 1996.gada 28.februārim. Laventam uzrādīta jauna papildināta apsūdzība par kaitniecību, ļaunprātīgu "Bankas Baltija" novešanu līdz bankrotam, kā arī par naudas līdzekļu - USD 15.600.914,46, Ls 10.000.000 un DEM 248.632,90 piesavināšanos. =========================================================== Janvārī sāksies kompensāciju izmaksa par bankrotējušu atzītās "Latintrādes" bankas noguldītājiem. Pirmie 200 latu kompensācijas saņems pensionāri. Tās izmaksās Rīgā, Teātra ielā 3. =========================================================== Kaut gan likums paredz, ka obligātai automašīnu civiltiesiskai apdrošināšanai jāsākas 1996.gada 1.janvārī, tā varēs sākties tikai 1.aprīlī. Tam esot šādi iemesli: ar novēlošanos izveidots Satiksmes birojs, kam jāpāskata apdrošināšanas noteikumi un tarifi; vēl nav izsniegta neviena licence, kas atļautu nodarboties ar automašīnu obligāto apdrošināšanu. =========================================================== Rudenī veicot revīzijas zemessardzē, Valsts Kontrole (VK) konstatējusi saimnieciskos darījumus, kuros, pēc VK atzinuma, nav pārāk taupīta nauda. Atklāti saimnieciskie līgumi par vecu, bet dārgu apvidus mašīnu iegādi un dārgu formas ērpu šūšanu. 1993.gada oktobrī zemessardze (ZS) bija noslēgusi līgumu ar Lielbritānijas firmu "Allmakes Projects Ltd." par 100 vecu apvidus mašīnu "Land Rover 109" piegādi. Dažas mašīnas bija ražotas pat 1972.gadā. Par vienu mašīnu bija noteikta cena Ls 4500, bet par katras mašīnas restaurēšanu firmā "Labais krasts" - vēl Ls 1800. VK atklāja, ka ZS rīkotajā konkursā par formas tērpu šūšanu uzvarēja firma "Ljuvek", kas 1200 formas tērpus piedāvājusi uzšūt par Ls 274.000, lai gan ZS pārraudzībā esošais valsts uzņēmums "Vienība" pasūtījumu būtu veicis par Ls 211.000. Vēl vieks VK atklātais pārkāpums saistīts ar to, ka ZS no sava budžeta apmaksājusi firmas "Labais krasts" rēķinu par elektrību - Ls 130. VK neesot skaidrība par sporta nama "Aurora" piederību, jo ar valdības lēmumu tas nodots ZS, bet pašlaik tajā saimnieko Zemgales pašvaldības uzņēmums "Zemgale" un ZS tai maksājot īri. =========================================================== Apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisijas sēdē anulēta apdrošināšanas sabiedrības "Alba" licence, jo sabiedrība nebija norēķinājusies ar saviem kreditoriem. =========================================================== Latvijas Banka atļāvusi a/s "Latvijas Ekonomiskā komercbanka" (Lateko banka) palielināt statūtkapitālu līdz 1,5 milj. latu. "Lateko" ir vidēji liela Latvijas komercbanka, kuras pamatkapitāls 20.decembrī bija 1,13 milj. latu, bet aktīvi - 8,49 milj. latu. =========================================================== Akciju komercbanka "Rīga-bank" nosaukums turpmāķ būs a/s "Trasta komercbanka". Bankas akcionāri izvēlējušies nosaukumu, kas atspoguļo bankas jauno stratēģiju - klientu līdzekļu pārvaldīšanu. =========================================================== Naktī no 25. uz 26.decembri Salacgrīvas centrā izcēlās ugunsgrēks, un nodega gandrīz gadsimtu vecs koka nams, kurā atradies pilsētas policijas iecirknis un zemessardzes štābs. Esot aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. =========================================================== Vairāk nekā 100 mazuļu no Latvijas bērnu namiem bija ieradušies Rīgā, lai piedalītos Valsts prezidenta kundzes Ainas Ulmanes rīkotajā svētku eglītē. Kopā ar bērniem rotaļās gāja, dziedāja, dancoja un par Ziemassvētku vecīti un Leļļu teātra aktieriem priecājās arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Bērni saņēma arī valsts a/s "Laima" saldumus. =========================================================== Valsts prezidenta Guntis Ulmanis piedalījās Berģu pamatskolas jaunās ēkas atklāšanā. Tagad 145 bērni varēs apgūt zinības jaunās, glītās telpās. =========================================================== Analizējot 1995.gada notikumus, par pozitīviem Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinis Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē un noteikto virzību uz Eiropas Savienību, veiksmīgu jaunās valdības sastādīšanu līdz Ziemassvētkiem, kā arī vizītes Vācijā, Ukrainā, Zviedrijā un ANO. Par lielāko neveiksmi, kas izraisījusi pārdomas un neuzticību pasaules valstu vidū, G.Ulmanis uzskata "Bankas Baltija" krīzi. Prognozes liecinot, ka šī krīze būšot jūtama vēl nākamos piecus gadus. Šogad strauji samazinājušies valsts ieņēmumi un iekšzemes kopprodukts, un šo procesu G.Ulmanis saista ar ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Kā tumšu notikumu G.Ulmanis minējis arī Izraēlas premjerministra Ichaka Rabina noslepkavošanu. Runājot konkrēti, piem., par Eiropas Savienību, Valsts prezidents izteicis pārliecību, ka Latvijai tagad vairs nav iekšējo lietu, jo tagad viss esot mērojams ar Eiropas Savienības mērauklu. G.Ulmanis uzsvēris, ka Eiropas Savienības nākotne vairāk būšot atkarīga nevis no pašreizējā dalībvalstīm, bet gan no 11 asociētajām valstīm - tostarp arī Latvijas. Tā kā, pēc prezidenta teiktā, neesot īsti skaidrs, kā mēs gribētu ieiet Eiropas Savienībā, esot nepieciešams veidot plašu dialogu par Latvijas un Eiropas attiecībām. G.Ulmanis apgalvojis, ka politiskā konfrontācija, kas Latvijā valdījusi līdz valdības sastādīšanai. esot beigusies. Atgriežoties pie kaislībām ap Ministru prezidentu Andri Šķēli, G.Ulmanis, kuru bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons bija iepazīstinājis ar pret A.Šķēli vērstajiem faktiem, teicis: "Fakti, ko man, uzrakstītus uz papīra, atnesa par Šķēli, radīja pārliecību, ka tikai Šķēle man ir jāizvirza par Ministru prezidentu". Šiem faktiem neesot praktiska seguma par šā cilvēka rīcību un darbību un tie vispirms ir izdomāti, lai pēc tam tos pierādītu. Tomēr, ja šāda veida "aizdomu procesi" valstī turpināšoties, Valsts prezidentam "būs jāceļ kājās sabiedrība un jāaicina tā uz diskusiju", jo nedrīkstot pieļaut, ka Latviju pārņem "vajāšanas, izsekošanas un aizdomu mānija". =========================================================== Laiks tāds, kādam tam ziemā pienākas būt - sniegs līdz ceļiem (un pa druskai piesnieg klāt), rietenis nežēlo ļautiņu jau tā salā stingstošos locekļus, un termonetrs naktī rādīja -15 (Liepjā)..-23 (Ainažos), bet tagad - dienā - -10. Ko vēl? Vēl jau ir arī īstie ziemas prieki - slēpošana, slidošana, zemledus zveja, šļūkšana no kalniņiem ar ragaviņām un bez tām, brišana pa milzīgajām kupenām, sniega ēšana, lāsteku sūkāšana (ja var atrast), zīlīšu un zvirbuļu barošana utt. Kas gan var būt labāks par īstu ziemu Latvijā? =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests