=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== 7.janvárí Latvijas Nacionálajá operá notika Riharda Vágnera operas "Klístos'ais holandietis" pirmizráde. Tás rez'isors ir anglis Grejs Veredons (pédéjos gados darbojies vairákás ievérojamás pasaules operás - Metropoliténá N'ujorká, Filadelfijá, Berlíné, iestudéjis operas Polijá, Jaunzélandé u.c.), bet scenográfs - Hosé Kac'ua no Spánijas. Opera iestudéta divos sastávos. Abos Holandies'a lomá ir Vil'n'as operas un baleta teátra solists Jevgénijs Vasil'evskis. Zentas lomá Ingrída Haubolda (Vácija) un Árija Bronka, vin'a téva Dálanda lomá - Sergejs Martinovs un Aivars Krancmanis, Zentas lígavain'a lomá - Miervaldis Jenc's. Vél "Klístos'ajá Holandietí" dzied Antra Bigac'a, Angelína Vol'aka, Guntars Run'g'is, Nauris Puntulis. Uz operas pirmizrádi Latvijá ieradás arí Riharda Vágnera mazdéls Volfgangs Vágners un vin'a kundze Gudruna Vágnere. Viesi pabija arí kinoteátrí "Andalúzijas suns", kur notika c'ehu rez'isora Vaclava Kas'lika operfilmas "Klístos'ais holandietis" prezentácija, piedalíjás operdiskusijá Latvijas Radio, pabija ekskursijás Vecrígá, ká arí tikás ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Latvijas kultúras darbiniekiem. =========================================================== Ievérojot kredítn'éméju maksátnespéju un komercbanku bankrotus, sákot no 1996.gada, árvalstu parádu dzés'anai no valsts budz'eta bús vajadzígi vidéji 17 milj. latu gadá, bet 2000.gadá - 50 milj. latu. Tá ká valsts pamatbudz'eta ien'émumus 1996.gadam prognozé no 390 lídz 420 milj. latu, tad áréjá paráda dzés'anai náksies atdot ap 4 % budz'eta. Latvijas valdíba kops' 1991.gada lídz 1995.gada 1.janvárim ar ávalstím noslégusi aizn'émumu lígumus un izsniegusi galvojumus par 321,3 milj. latu. Uz 1.janvári valsts áréjais paráds bija 195,5 milj. latu (árvalstu kredítu paráds ir 195,5 milj. latu un valdíbas garantijas - 8,7 milj. latu). Valsts budz'eta kopéjie ien'émumi 1995.gadá bijus'i 337,8 milj. latu, izdevumi - 444,42 milj. latu. (Budz'eta deficíts ípas'i strauji pieaudzis novembrí un decembrí - par 40 milj. latu.) Lídzekl'u taupís'anas nolúká Finansu ministrija domá par s'tatu un papildtérin'u samazinájumu, ká arí párkártot pas'u budz'eta struktúru. Jautáts par to, kádiem mérk'iem s'ogad budz'eta lídzekl'i noteikti nebús paredzéti, finansu ministrs Aivars Kreituss teicis - Operas celtniecíbas otrajai kártai un lídzígiem celtniecíbas un reprezentácijas pasákumiem, iespéjams, arí kompensácijas sertifikáti turpmák' vairs netiks apmaksáti péc nominálvértíbas. Budz'eta nauda netisk izmantota arí kompensáciju izmaksai banku noguldítájiem. =========================================================== Latvijas Pas'valdíbu savieníbas (LPS) pazin'ojumá presei teikts, ka pas'reiz Ministru kabinetá apspriez'amais 1996.gada budz'eta projekts paredz tik mazas dotácijas pas'valdíbu finansu izlídzinás'anas fondá, ka tas jau draud ar krasu medicíniskás palídzíbas un izglítíbas finanséjuma samazinás'anu, ká arí sociál'ás palídzíbas trúcígajiem iedzívotájiem samazinás'anu, kaut gan gaidáma krietna cenu un tarifu paaugstinás'ana. Likums par pas'valdíbu budz'etiem paredz, ka Ministru kabinetam ar pas'valdíbám jásaskan'o valsts budz'eta dotáciju apjoms pas'valdíbu izlídzinás'anas fondá. S'áda saskan'os'ana par 1996.gada lídzekl'iem starp valdíbu un LPS jau notikusi pérná gada rudení. Vienos'anás protokolá bija paredzéts, ka 1996.gada pas'valdíbu budz'etu kopéjie ien'émumi bús 179,1 milj. latu, valsts dotácijas teritoriálplános'anai, internátskolám, psihoneirolog'iskajiem pansionátiem un investícijám - 20,245 milj. latu. Tac'u jau tolaik ats'k'írás valdíbas un LPS viedokl'i par valsts dotácijám pas'valdíbu finansu izlídzinás'anas fondá - LPS pieprasíja 145,1 milj. latu, bet valdíba piedávája 52,52 milj. latu. 1995.gadá valsts budz'eta dotácijas pas'valdíbu finansu izlídzinás'anas fondam bija 62,7 milj. latu, mérk'dotácijas investícijám - 2,13 milj. latu. Pas'valdíbas fondá iemaksája salídzinos'i mazák - 12,,4 milj. latu, turklát to daríja tiai 11 pas'valdíbas no 600 valstí esos'ajám municipalitátém. Tagad apspriez'amajá valsts budz'eta projektá 1996.gadam valsts dotácijas un mérk'dotácijas pas'valdíbám ir krietni samazinátas, salídzinot ar rudení panákto vienos'anos. Ja salídzina dotáciju lielumu vienam iedzívotájam, tad vienos'anás protokolá minétais LPS pieprasíjums ir 126,89 lati gadá, valdíbas agrák ieteiktais variants - 99,65 lati gadá, bet pas'laik valdíbas piedávátá summa ir 79,10 lati gadá. =========================================================== 6.janvára vakará visu Rígas pareizticígo baznícu zvani iezvaníja Ziemassvétkus. Visu Dieva uzticéto Vislatvijas draudzi Kristus piedzims'anas svétkos apsveica pareizticígo bískaps Aleksandrs Kudrjas'ovs. Latvijas pareizticígo draudze Ziemassvétkus svin naktí no 6. uz 7.janvári, vadoties péc Juliána kalendára datumiem. =========================================================== Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzíbas ministrs Andrejs Karstin's' 6.janvárí devás uz Vas'ingtonu, lai piedalítos starptautiskajá simpozijá "Mars'ala mantojums - partneríba nákotnei". S'ís tiks'anás mérk'is ir sekmét labáku attiecíbu veidos'anos starp ASV un postsociálisma valstu líderiem. Galvenokárt paredzéts apspriest Eiropas problémas - dros'íbas situáciju, demokrátijas attístíbu, demilitarizáciju, konversiju, ekolog'ijas problémas u.c. Seminárá piedalísies politiskie, miliárie, informácijas un biznesa líderi no ASV, Rietumeiropas un postsociálisma valstím, Eiropas Savieníbas un NATO. A.Krastin'am paredzéta tiks'anás arí ar ASV aizsardzíbas sekretáru Viljamu Periju un ASV Valsts departamenta vadíbu. =========================================================== 1995.gadá ierosinátas 998 kriminállietas par ekonomiskajiem noziegumiem, kas ir par 266 lietám vairák neká 1994.gadá. Apsúdzíba uzrádíta tikai 25 % gadíjumu, jo nepiecies'ams l'oti ilgs laiks revízijám uzn'émumos, kur strádá aizdomás turétie. No 998 kriminállietám 106 ierosinátas par naudas piesavinás'anos, 144 - par valsts vai sabiedriskás mantas izkráps'anu, 151 - par l'aunprátígu dienesta stávokl'a izmantos'anu un 39 par kukul'n'ems'anu. =========================================================== Latvijas delegácija, kas uzturéjás Vatikáná, lai piedalítos divu Latvijas bískapu konsekrácijas ceremonijá, 5.janvárí péc Siksta kapelas apmekléjuma ieradás audiencé pie Vin'a Svétíbas pávesta Ján'a Pávila II. Savukárt vélák Latvijas árlietu ministrs Valdis Birkavs tikás ar Itálijas árlietu ministri Suzannu Anjelli. 6.janvárí, Triju K'énin'u diená, Sv.Pétera Baziliká notika jauno bískapu konsekrácijas ceremonija, kurá tika konsekréti bískapi no vairákám pasaules valstím, vin'u vidú arí Árvaldis Andrejs Brumanis un Antons Justs no Latvijas. =========================================================== Demokráiskás partijas "Saimnieks" Saeimas deputáts Ivars K'ezbers nodomájis dibinát atbalsta grupu sadarbíbai ar Krievijas Valsts domi. Vin's' uzskata, ka pas'laik izveidojusies kurioza situácija, kad Latvijas parlamentá ir gan C'ec'enijas, gan Dienvidkorejas un pat Tibetas atbalsta grupas, bet nav deputátu grupas, kuru vairák interesétu sadarbíba ar lielo un nozímígo kaimin'u - Krieviju. I.K'ezbers uzskata, ka viens no svarígákajiem jautájumiem, kas bútu jáatrisina nekavéjoties, ir Latvijas un Krievijas robez'líguma un líguma par reemigráciju, ká arí par autotransporta kustíbu noslégs'ana. =========================================================== No Jauná gada interesanti var iegádáties jaunu laikrakstu <>(LMM). Reizi nedél'á tajá atrodama aktuála un galvenokárt analítiska informácija par kultúru, literatúru, mákslu, teátri, augstvértígi dail'darbi, grámatu recenzijas. S'is ir vienígais kultúrizdevums Latvijá, tá redaktors ir Rimants Ziedonis. LMM Jús varat san'emt arí ar firmas "Ievanda" starpniecíbu. Pasútinájuma noteikumus un izcenojumus san'emsit, ja griezísities "Ievandá" péc E-mail adreses: jansons@ievand. org.lv. =========================================================== Ja Latvijas dienas laikraksta abonements Jums ir par dárgu, caur "Ievandu" varat pasútinát tikai sestdienas <> numuru, ko izsútísim uz Júsu adresi ar gaisa pastu reizi nedél'á. S'í pakalpojuma cena Ameriká - USD 14.00, Austrálijá - AUD 19.00 un Eiropá DEM 14.00 ménesí. =========================================================== Deklarácijá "Par Ministru kabineta darbu" par finansu politikas svaígáko sastávdal'u valdíba uzsver virzíbu uz bezdeficíta budz'etu, stingri solot taupít. Samazinát izdevumus valsts iestádés, ká arí párskatít véstniecíbu izdevumu lietderíbu. Iespéjams, ka vairákas véstniecíbas tiks slégtas. Lielákajá dal'á véstniecíbu, izn'emot lielás - Maskavá, Stokholmá, Bonná - strádá tikai véstnieks un páris diplomátu, un to uzturés'ana gadá izmaksá vidéji 300-350 túkst. USD. Ja valdíba lemtu slégt kádu no véstniecíbám, tad izdevumi, atsaucot cilvékus uz Rígu, lauz'ot telpu íres lígumus, bútu gandríz tikpat lieli, cik nepiecies'ams véstniecíbas uzturés'anai. Pérn véstniecíbas par konsulárajiem pakalpojumiem un izsniegtajám vízám vien ien'émus'as apm. 2,25 milj. USD. (nav aprék'ináts, cik lídzekl'u iegúts no noslégtajiem kontraktiem, ekonomiskás sadarbíbas, palídzíbas programmám). Pérn un arí s'á gada budz'eta projektá árlietám paredzéti 1,3-1.4 % no kopbudz'eta (Igaunijá un Lietuvá - 2,1 %). Lietuvas un Igaunijas Árlietu ministrijá strádá apm. 280 cilvéku, bet Latvijá - 200. Latvijas Árlietu ministrija pagaiám neparedz iespéju samazinát budz'eta asignéjumus árlietám. No 1992.gada, kad tika atvértas pirmás véstniecíbas, pies'k'irot lídzekl'us, netika n'emta vérá infklácija ávalstís, nav palielináti lídzekl'i transporta un komunikáciju sakariem, kas sadárdzinájus'ies arí citás valstís. S'ogad ir jáatver jaunas véstniecíbas. Piem., Briselé vien misija nodarbojas gan ar Latvijas attiecíbám ar Benilux valstím, gan ar dros'íbas organizácijám (NATO, Rietumeiropas Savieníbu), gan ar Eiropas Savieníbas lietám. Pérn lídzekl'u trúkuma dél' netika atvérta vétsniecíba Norvég'ijá, kas jáizdara s'ogad. Paredzéti arí lieláki biedru naudu maksájumi ANO, bet kops' júnija Latvija kl'ús par Baltijas júras valstu padomes prezidéjos'o valsti, kas arí prasís papildu lídzekl'us. Pas'laik Latvijai ir 29 budz'eta iestádes árvalstís - véstniecíbas, misijas pie starptautiskajám organizácijám, konsuláti. =========================================================== Laimígu s'o nedél'u! IEVANDAS zin'u dienests