=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== 8.janvárí 79 gadu vecumá savá Parízes birojá miris bijus'ais Francijas prezidents Fransuá Miteráns, kurs' Franciju vadíja 14 gadu. Latvija Fransuá Miteránu galvenokárt atceras ká pirmo lielvalsts prezidentu, kas ieradás Rígá oficiálá vizíté (1992.g. maijá) un izrádíja sapratni par músu problémám. Atmin'á palikusi Miterána atbilde frakcijas "Lídztiesíba" deputátei Tatjanai Z'danokai, kura nacionálo minoritás'u stávokli Latvijá salídzinájusi ar stávokli gadsimta vidú no Francijas neatkaríbu atguvus'ajá Alz'írijá. Miteráns atbildéjis: "Man ir táda sajúta, ka s'eit minoritáte ir latvies'i..." Radiouzrná Latvijas prezidents Guntis Ulmanis izteicis dzil'u lídzjútíbu ká Miterána tuviniekiem, tá arí visai Francijai, Eiropai un pasaulei. Ulmanis Miteránu raksturojis ká "lielu valstsvíru, eiropeieti un draugu". Nepárprotama Latvijas pateicíba par sapratni un atbalstu grútá brídí tika izteikta, pasniedzot toreizéjam Francijas prezidentam Triju Zvaigz'n'u ordeni. =========================================================== Pieciem Indijá aizturétajiem Latvijas iedzívotájiem, kurus tur aizdomás par nelegálu ieroc'u piegádi nemierniekiem Banglades'á, pamatojoties uz Indijas likumdos'anu, var draudét návessods. Lai noskaidrotu lidotáju aizturés'anas apstákl'us un panáktu vin'u tiesisko aizsardzíbu, 30.decembrí uz Indiju devás Latvijas Árlietu ministrijas valsts sekretárs Atis Sjanítis. Vin'am izdevies noskaidrot, ka lidotáji atzinus'ies ieroc'u nomes'aná Rietumbengálijas s'tatá, pilsétas Purulijas apkártné. Latvijas árlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka galvenais izmeklés'anas uzdevums esot noskaidrot, kádu lomu spélé Lielbritánijas pilsonis, kuru aizturéja kopá ar Latvijas lidotájiem - vin's' un arí pilots esot tie, kuri iesaistíjus'i Latvijas lidotájus s'ajá aférá. Svarígi esot noskaidrot arí tio, vai vin'iem izteikti reáli draudi lidotáju dzívíbám, ja vin'i atteiktos sadarboties. Péc árlietu ministra domá, aizturétie esot vienkárs'i cilvéki bez darba, kuri mekléjus'i iespéju piepelníties, nevis teroristi vai ieroc'u tirgon'i. Saskan'á ar Indijas likumdos'anu Latvijas iedzívotájiem ir tiesíbas uz aizstávíbu un advokátu, kuram bútu tiesíbas iepazíties ar visiem izmeklés'anas dokumentiem. Aizturétajiem pas'laik advokáta neesot, jo nepietiekot naudas. Aizturétie apgalvojus'i, ka attiecíbas ar indies'iem esot labas, pat siltas, un izmeklés'ana noritot atbilstos'i starptautiskajám tiesiskajám normám bez spéka pielietos'anas un iespaidos'anas. Lai gan aizturétie nav Latvijas pilson'i, V.Birkavs uzskata, ka Latvija nedríkstot stávét malá. =========================================================== "Ádamsons ir labs aprék'inátájs, jo var teikt lielus melus, kad vin'u sargá Saeimas deputáta neaizskaramíba, citádi vin'am par saviem várdiem bútu áatbild atbilstígi procesuálajám normám," tá Ministru prezidents Andris S'k'éle izteicies par pármetumiem, ko vin's' pirms apstiprinás'anas no Saeimas tribínes san'émis no toreizéjá ieks'lietu ministra Ján'a Ádamsona. Tomér A.S'k'éle uzskata, ka operatívá lieta par iespéjamajám nelikumíbám vin'a pas'a uzn'éméjdarbíbá esot játurpina. =========================================================== 5.janvárí Krievijas árlietu ministrs Andrejs Kozirevs iesniedzis Krievijas preizdentam Borisam Jel'cinam atlúgumu, kuru prezidents apstiprinájis tajá pas'á diená. Latvijas árlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka ar A.Kozireva atkáps'anos Krievijas árpolitikas kursá nevajadzétu notikt pármain'ám, kas pasauli novestu pie katastrofas, jo Krievija tápat ká Latvija esot ieausta l'oti plas'á starptautisko attiecíbu kontekstá. =========================================================== Péc Latvijas delegácijas atgries'anás no Itálijas, árlietu ministrs Valdis Birkavs informéjis, ka lai noteiktu Latvijas un Romas katol'u baznícas attiecíbas, Latvija s'í gada laiká esot gatava noslégt konkordáta lígumu ar Vatikánu. Latvija gandríz pilníbá izpildíjusi visus nosacíjumus: Saeima ar likumu noteikusi Aglonas bazilikai starptautiskás nozímes svétvietas statusu, un saskan'á ar konkordáta noteikumiem Latvijas Nacionálajos Brun'otajos spékos izveidots kapelána dienests. Tres'ais nosacíjums - labojumi izglítí bas likumá par bérnu tiesíbám skolás apgút ticíbas mácíbu - Saeimai jáizpildot tuvákajá laiká. Latvija arí pláno attístít sadarbíbu ekonomikas jomá ar Itáliju. Tuvákajá laiká Latvijá vairákiem uzn'éméjiem tiks'ot organizéts seminárs par márketinga un eksporta jautájumiem Itálijá, un paredzams, ka péc tam daz'u firmu párstávji varétu doties uz Itáliju, kur iepazítos ar iespéjám veidot sadarbíbu. Latvijas un Itálijas árlietu ministri apspriedus'i arí Itálijas iespéjas sniegt konsultatívu palídzíbu Latvijas lauksaimniekiem. =========================================================== Savá pirmajá preses konferencé Ministru prezidents Andris S'k'éle teicis: "Latvijai jákl'úst pievilcígai zemei gan pas'u, gan árvalstu uzn'éméjiem un investoriem. Latvija nekad nekl'ús pievilcíga tirgus zeme, tac'u tá var kl'út pievilcíga ká raz'otájvalsts, zeme, kur ieguldít naudu". Latvijai vairs neesot vajadzígs katrs árzemnieks, kurs' s'eit gatavs ieguldít USD 100 - aktuáli esot projekti, kuros investíciju summas rakstámas ar ses'ám vai pat devin'ám nullém. Pas'laik Latvija esot izdevígá situácijá, kad Eiropas Savieníba regulé stingras kvotas, tápéc turienes uzén'méji meklé raz'os'anas iespéjas árpus Eirosavieníbas rámjiem. Viens no svarígákajiem nosacíjumiem investoru piesaistís'anai esot nekustamá ípas'uma tirgus atraisís'ana. A.S'k'éle uzskata, ka vistuvákjá laiká jámaina likumdos'ana, lai zemi zem ékám varétu iegádáties gan Latvijas nepilson'i, gan juridiskás personas, kurás 51 % kapitála nepieder Latvijas pilson'iem, ká tas pas'laik noteikts. "L'oti pruioritárs" jautájusm esot átru privatizácijas tempu uzturés'ana. Ministru przidents uzskata, ka 1996.gada budz'eta deficíts nedríkstétu pársniegt 60 milj. latu. Tiks'ot samazináti izdevumi visám ministrijám, izn'emot Ieks'lietu, Izglítíbas un Labklájíbas, kuru budz'ets var tikt pat palielináts. Árpolitiká premjers uzticoties árlietu ministram Valdim Birkavam un vin'a iesáktajam kursam. A.S'k'éles vienígais pármetums - "Loti nopietnais tirgus Austrumos nav nostiprináts árpolitikas límení". =========================================================== Jau informéjám, ka Latvijas Bankas prezidents Einárs Reps'e nosútíjis konfidenciálu véstuli Ministru prezidentam Andrim S'k'élem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un Latvijas Krájbankas prezidntam Ivaram Godmanim, kurá centrálás bankas prezidents pievérsies finansiálám problémám Latvijas Krájbanká - stávoklis neesot spoz's un "aktuálais finansu deficíts" banká sasbniedzot 5,6 vai pat 7 milj. latu. Latvijas Bankas preses sekretárs Edz'us Véjin's' apstiprinájis faktu, ka E.Reps'e véstuli paties'ám sútíjis, tac'u tá bijusi visparastáká sarakste un nav paudusi árkártéju informáciju. Véstules mérk'is esot bijis pievérst jaunás A.S'k'éles valdíbas uzmaníbu Latvijas Krájbankai un aicinát to turpinát iesáktás reformas bankas finansiálá stávokl'a un menedz'menta uzlabos'anai. Valdíba pas'laik neuzskatot, ka finansiálá situácija Latvijas Krájbanká bútu tik sarez'g'íta, ak nepiecies'ami kádi árkártéji pasákumi, piem.,budz'eta lídzekl'u ieskaitís'ana banká zaudéjumu segs'anai un stávokl'a uzlaos'anai. Tac'u valdíba arí apzinoties, ka tai jápatur ípas'á uzmaníbá situácija bankás, kas apkalpo lielu skaitu cilvéku, arí Krájbanká. =========================================================== Latgales Demokrátiská partija iestájas pretapviníbas "Tévzemei un brívíbai" iesákto parakstu váks'anas kampan'u par alternatívo Pilsoníbas likuma projektu un aicina Latvijas pilson'us tajá nepiedalíties, jo uzskata, ka pien'emtais Pilsoníbas likums vislabák atbilstot "valsts garantétai attístíbai un tautas labklájíbai". Latgales demokráti uzskata, ka Latvijá dzívojos'iem lojál'iem cilvékiem jádod iespéjas integréties un iegút LR pilsoníbu. (Tévzemies'u sagatavotais likumprrojekts liegs iespéju iegút Latvijas pilson'íbu ikvienam, kurs' pats vai vin'a vecáki ieradus'ies Latvijá péc 1940.gada, bet arí pirms 1940.gada iebraukus'ajiem nepilson'iem vai vin'u pécnácéjiem LR pilsoníbu iespéjams iegút tikai l'oti nelielás kvotu robez'ás.) =========================================================== Drízumá iespéjama Rígas méra Mára Purgail'a un Maskavas méra Jurija Luz'kova tiks'anás, lai vienotos par Latvijas un Maskavas uzn'éméju sadarbíbas paplas'inás'anu. =========================================================== Termometrs it ká neráda lielu aukstumu - tikai -3 grádus, tac'u asais un stiprais véjs' nel'auj domát ne par ko citu, ká vien par karstas téjas krúzi, vilnas zek'ém un siltu múríti. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests