=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== <> zin'o, ka "Bankas Baltija" (BB) pagaidu likvidators Ug'is Grúbe, iespéjams, ir vienojies ar "Parekss bankas" vadíbu par BB piedero dárgmetálu nodos'anu "Parekss bankas" rícíbá. "Parekss bankas" preses sekretárs Maksims Ter-Oganesovs apliecinájis, ka "Parekss banka" tápat ká vairákas citas organizácijas, esot iesniegusi pieteikumu uz BB dárgmetáliem, tac'u atbilde no Grúbes vél neesot san'emta. Pas'laik notiek arí BB nekustamá ípas'uma aktíva párdale. Tá "Unibanka" ir jau dabújusi filiáles Talsos un Preil'os, "Parekss banka" - Salacgrívas filiáli un norék'unu grupas Ainaz'os un lidostá "Ríga". "Rígas Komercbanka" pas'laik risina sarunas par K'ekavas filiáles párn'ems'anu, bet "Sakaru banka" intereséjas par norék'inu grupu Skaistkalné. Jau minétá "Unibanka" met aciss arí uz filiáli Alúksné un norék'inu grupu Balvos. BB filiáles Kal'k'u ielá 15 un Brívíbas ielá 49/53 gatavojas párn'emt Igaunijas lieláká komercbanka "Hansapank". =========================================================== Piecus Latvijas iedzívotájus, kurus pagájus'á gada 22.decembrí aizturéja Indijas varas iestádes un apsúdz par ieroc'u nomes'anu, Indijas sabiedríba uzskata par algotn'iem. Lai censtos mainít s'o uzskatu, Latvijas Árlietu ministrijas valsts sekretára vietnieks Atis Sjanítis, kuram bija iespéja tikties ar aizturétajiem, uz Deli masu sazin'as lídzekl'iem nosútíjis notu, kurá izskaidrota situácija Latvijá - bezdarbs, kura dél' daudzi Latvijas lidotáji nevar nodros'inát savas g'imenes, ká arí uzsvérts, ka cilvéku vainu noteiks tiesa. Notá uzsvérts, ka lidotáju tuviniekiem neesot lídzekl'u, lai algotu advokátu. A.Sjanítis paudis párliecíbu, ka lidotáji ir kl'uvus'í par organizáciju un kontrabandistu upuriem, jo noteikti nebútu iesaistíjus'ies s'ajá daríjumá ja bútu zinájus'i, ka aizmuguré ir kaut kas netírs. Nevienam no aizturétajiem nav kriminálás pagátnes. Uz Indijas Árlietu ministriju nosútíta nota ar pateicíbu par atl'auto tiks'anos, jo, n'emot vérá lietas nopietníbu un draudus valsts dros'íbai, Indijas institúcijas s'ádu iespéju varéja liegt. =========================================================== 6.Saeimas Juridiská komisija pirms káda laika nosútíja frakcijám véstuliar lúgumu izlemt VDK kartotéku likteni, piedávájot daz'ádus variantus to publicés'anai vai nepublicés'anai. Demokrátiskás partijas "Saimnieks" frakcija nolémusi atbalstít Totalitárisma seku dokumentés'anas centra rícíbá esos'o Valsts dros'íbas komitejas kartotéku publicés'anu. Lídzígus lémumus agrák pien'émus'as "Tévzemei un brívíbai" un "Latvijai" frakcijas. No neoficiáliem avotiem kl'uvis zináms, ka "Latvijas cel's'" frakcija neatbalsta kartotéku publicés'anu. =========================================================== Saeimas Cilvéktiesíbu un sabiedrisko lietu komisija nosútíjusi véstuli Ministru prezidentam Andrim S'k'élem, kurá Ministru kabinetam lúgts noformulét Valsts cilvéktiesíbu biroja juridisko statusu un samazinát tajá paredzéto 26 s'tata vietu skaitu. Savukárt komisijas loceklis Vladlens Dozorcevs (Tautas saskan'as partija) paudis viedokli, ka vispár bút jápártrauc Valsts cilvéktiesíbu biroja finansés'ana un jáatjauno valsts cilvéktiesíbu ministra institúcija. Vin's' uzskata, ka vienígais biroja paveiktais darbs bijis telefonakcijas organizés'ana par bérnu tiesíbám, kurá katrs zvans izmaksájis Ls 12. V.Dozorcevs uzskata, ka s'o naudu labák vajadzéjis izmantot bérnu pabalstiem. Viss páréjais biroja darbíbá esot tikai még'inájums attaisnot savu struktúru un lielás algas. Birojs 1996.gadam pieprasíjis 147 túkst. latu no valsts budz'eta. Bez tam birojs san'ems'ot 1,5 milj. USD no ANO. Biroja vadítájas vietas izpildítája Kaija Gertnere V.Dozorceva apgalvojumus noliedz. Vin'a pazin'ojusi, ka birojs pies'k'irto lídzekl'u ietvaros daríjis visu iespéjamo: izplatíjis informáciju par cilvéktiesíbám, aktívi pien'émis Latvijas iedzívotáju súdzíbas un izskatíjis tás, sagatavojis likumdos'anas analízi par Latvijas bérnu tiesíbám un to atbilstíbu starptautiskajám cilvéktiesíbu normám. Pas'laik birojs analizéjot ats'k'iríbas Latvijas likumdos'aná starp pilsn'iem un nepilson'iem. Bez tam apmeklétas arí ieslodzíjumu vietas. S'obríd biroja darbinieku skaits jau esot samazináts, un s'im gadam no valsts budz'eta pieprasíti 72 túkst. latu. =========================================================== Izglítíbas valsts ministrs Jánis Gaigals pazin'ojis, ka no s'á gada 1.septembra Izglítíbas un zinátnes ministrija vélas sákt skolotáju algu reformas otro kártu - palielinot algas skolu vadítájiem, bet no 1997.gada 1.janvára - augsti kvalificétiem skolotájiem. S'á mácíbu gada laiká tiks'ot izskatíti pamatkritériji reformas veiks'anai. Iespéjams, ka sklotáju algu reforma tiks iekl'auta tá sauktajá prioritás'u sarakstá. Ministrija izskatís'ot arí ieteikumus palielinát skolotáju slodzi no 21 stundas nedél'á lídz 24 un neapmaksát audzinás'nas darbu. Valdíbas sédé 1996.gada budz'eta projektá Izglítíbas un zintnes ministrijai paredzétie lídzekl'i no 102 milj. latu tika samazináti lídz 98 milj. latu. 72% no visa ministrijas budz'eta veido algu un sociálá nodokl'a apmaksa. Samazináto lídzekl'u vidú ir arí studiju kredités'anas sistémas sáks'anai paredzétá nauda - 2 milj. latu. Iespéjams, ka studiju kredités'ana tiks iekl'auta prioritás'u sarakstá, tápat arí studentu stipendiju indeksácija. =========================================================== Vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministrijá (VARAM) parakstíts memorands starp Somijas Vides ministriju un Latvijas VARAM par atbalstu Daugavpils údensapgádes un kanalizácijas iekártu izbúvei. Somija s'á projekta realizácijai dávina 1,2 milj. USD. Iekártu izbúve kopumá izmaksás 22,3 milj. USD. Projekta realizácijai tiks izmantots arí Starptautiskás un rekonstrikcijas bankas 7 milj. USD aizdevums, Ziemel'valstu vides aizsardzíbas finansu korporácijas 2 milj. USD aizdevums, Eiropas Savieníbas PHARE 2,6 milj. USD aizdevums, Zviedrijas valdíbas dávinájums - 3 milj. USD, Dánijas valdíbas dávinájums - 2,2 milj. USD, Latvijas valsts budz'eta projektá paredzétie 2 milj. USD un Daugavpils pilsétas un Daugavpils uzn'émuma "Údensvads" lídzekl'i. Projekta mérk'is ir uzlabot dzeramá údens kvalitáti Daugavpilí, samazinát neattíríto un dal'éji attíríto notekúden'u novadís'anu Daugavá un Baltijas júrá. =========================================================== Saeimas deputáts, Árlietu komisijas prieks'sédétájs Indulis Bérzin's' nolémis bút iniciators Dienvidkorejas parlamentárás atbalsta grupas izveidei Saeimá. S'ádu prieks'likumu vin'am esot izteicis Dienvidkorejas véstnieks Latvijá. Tas l'aus'ot paplas'inát sakarus ar nozímígu valsti Ázijá, turklát grupas izveidos'ana nemaksás'ot neko. =========================================================== Saeimas Árlietu kmisija atbalstíjusi Latviajs karavíru nosútís'anu uz bijus'o Dienvidsláviju NATO miera nodros'inás'anas spéku Dánijas bataljona sastává. =========================================================== Baltijas miera bataljona Latvijas rotai turpmák pietiks karavíru, jo esot izveidots un mácíbas uzsácis rezerves vads, kurá ir vél 30 karavíru. =========================================================== "Bankas Baltija" Uzraudzíbas padomes prieks'sédétájs Aleksandrs Lavents Rígas apgabaltiesá iesniedzis apelácijas súdzíbu, kurá lúdz atcelt Saimnieciskás tiesas lémumu par "Bankas Baltija" bankrotu. S'ádu prasíbu iesniegusi arí sabiedriská organizácija ""Bankas Baltija" kreditoru apvieníba". =========================================================== Latvijas Pasts 13.janvárí laidís tautás profesora Paula Stradin'a simtgadei veltítu pastmarku. Tás mákslinieks - Miervaldis Polis. Marka iespiesta Rígas paraugtipográfijá 500.000 eks. tiráz'á un tás nominátvértíba - 8 santími. =========================================================== Tautas kustíbas "Latvijai" izplatítajá pazin'ojumá tás prieks'sédétájs Joahims Zígerists pieprasíjis Valsts prezidenta Gunta Ulman'a atkáps'anos. G.Ulman'a atstádinás'ana no amata un jauna prezidenta ievélés'ana, kuru atbalstítu visa latvies'u tauta pazin'ojumá minéta ká pirmais kustíbas mérk'is tuvákajam pusgadam. J.Zígerists cerot, ka trís lielákás Saeimas frakcijas - Demokrátiská partija "Saimnieks", "Tévzemei un Brívíbai" un "Latvijas cel's'" spés'ot vienoties par kandidátu prezidenta amatam. Ja tomét tas nenotiktu, kustíba "Latvijai" izvirzís'ot savu kandidátu. Par otru kustíbas uzdevumu nosaukta starptautiskas palídzíbas kampan'as organizés'ana trúkumá nonák'us'ajiem Latvijas ioedzívotájiem. =========================================================== 800 gadu ilgajá Latvijas kristietíbas vésturé s'á gada 6.janvárí Vatikáná Romas pávests Jánis Pávils II pirmo reizi konsekréja divus Latvijas bískapus - Antonu Justu un Árvaldi Andreju Brumani, tá péc atgries'anás no Vatikána informéjis arhibískaps Jánis Pujáts. Vin's' arí pastástíjis, ka pas'laik Latvijá izveidotas c'etras diecézes jeb baznícas administratívie apgabali un jauno bískapu konsekrácija pies'k'irs baznícas darbam dinamismu. Latvijas delegácija bijusi vienígá oficiálá valsts delegácija, arí pávests to izcélis. Privátás audiences laiká vin's' atzinis, ka vin'am Latvija palikusi labá atmin'á péc pastorálás vizítes. Tas, ka delegácijas sastává bijis árlietu ministrs Valdis Birkavs, péc pas'a ministra várdiem, l'ávis Latvijas várdam daudz spécígák. Tiks'anás laiká Vatikána sekretárs árlietás arhibískaps Toráns izteicis vélmi ierasties oficiálá vizíté Latvijá, un tas varétu notikt vél s'ogad. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests