From sveiks@mii.lu.lv Tue Jan 16 17:07 EET 1996 Received: from lapsene.mii.lu.lv (root@lapsene.mii.lu.lv [159.148.60.2]) by lazda.lanet.lv (8.6.12/8.6.12) with ESMTP id RAA18946; Tue, 16 Jan 1996 17:07:33 +0200 Received: from (server@localhost [127.0.0.1]) by lapsene.mii.lu.lv (8.6.12/8.6.12) with SMTP id RAA07183; Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Date: Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Message-Id: Errors-To: list-adm@mii.lu.lv Reply-To: sveiks@mii.lu.lv Originator: sveiks@mii.lu.lv Sender: sveiks@mii.lu.lv Precedence: bulk From: jansons@ievand.org.lv (jansons) To: Multiple recipients of list Subject: sajas dienas X-Listprocessor-Version: 6.0c -- ListProcessor by Anastasios Kotsikonas X-Comment: Mailing list in Latvian Content-Type: text Content-Length: 8319 Status: RO X-Status: =========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== S'odien, 16.janvárí valdíba paredzéjusi apstiprinát 1996.gada valsts budz'eta projektu un nosútít to izskatís'anai Saeimá. Tac'u nav zináms, vai parlaments san'ems ties'i tádu budz'eta projektu, kádu to apstiprinájusi valdíbas Ekonomikas un finansu komiteja. Budz'eta projektá parádíjus'ás visai interesantas vietas. Piem., plánotais Ministru kabineta budz'ets, kas ir aptuveni trís reizes lieláks neká pérn. Pamatojums - aparáta uzturés'anas izdevumu segs'anai. (Pas'reizéjá valdíbá ir 28 ministri un valsts ministri, katyran no tiem savs aparáts funkciju veiks'anai. Piem., ípas'u uzdevumu ministra pas'valdíbu lietás aparátam paredzéti 240 túkst. latu, ípas'u uzdevumu ministra Eiropas Savieníbas lietás - 130 túkst. latu. Kopéjie ienákumi 1996.gadá tiek prognozéti 398,967 milj. latu, izdevumi - 458,143 milj. latu, budz'eta deficíts - 59,176 milj. latu. S'í ien'émumu prognoze, ká to nosaucis finansu ministrs Aivars Kreituss, esot pesimistiská, lídz ar to arí izdevumi samazináti, lai nepalielinátu valsts budz'eta deficítu. Sákotnéji valdíba piel'áva domu, ka budz'eta deficíts varétu bút 87 milj. latu, tac'u vélák tas samazináts. Lídz ar to no budz'eta s'ogad tiek atvéléts salídzinos'i maz lídzekl'u, ja ierék'ina inflácijas procentu - pat mazák ká 1995.gadá (1995.gadá valsts budz'eta izdevumi bija 444,42 milj. latu). A.Kreituss uzsvéris, ka finanséjumu paredzéts palielinát Labklájíbas un Izglítíbas un zinátnes ministrijai, tac'u skaitl'i, ko publicéjusi <>, ráa ko citu: izdevumi Labklájíbas ministrijai no valsts pamatbudz'eta (salídzinot ar 1995.gadu) tiek samazináti par 13,24 milj. latu, Izglítíbas un zinátnes ministrijai - par 3,62 milj. latu. Pavisam Labklájíbas ministrijai 1996.gadam no valsts budz'eta paredzéti 101,7 milj. latu, Izglítíbas un zinátnes ministrijai - 98,5 milj. latu. Lielákais lídzekl'u palielináums patiesíbá paredzéts Ministru kabinetam - s'ogad tam plánots pies'k'irt 4,5 milj. latu (1995.gadá tas san'éma 1,7 milj. latu). S'eit nebútu lieki piebilst, ka jauná valdíba kops' pirmás dienas runá par taupíbas programmu, lídzekl'u samazinájumu un izdevumu optimizáciju. Bez tam valdíbai paredzéti lídzekl'i vél arí prioritás'u sarakstá - 137 túkst. latu. Valsts prezidenta kancelejai s'ogad plánots atvélét 566 túkst. latu (1995.gadá s'í summa bija 662 túkst. latu). Savukárt Saeima san'ems vairák naudas neká pérn - 5,04 milj. latu. (pérn tá san'éma 3,9 milj. latu). Páréjám institúcijám paredzétais finanséjuma lielums ir s'áds: Aizsardzíbas ministrijai - 15,7 milj. latu, zemessardzei - 5,6 milj. latu, Árlietu ministrijai - 6,66 milj. latu, Ekonomikas ministrijai - 1,9 milj. latu, Finansu ministrijai - 72,9 milj. latu, Ieks'lietu ministrijai - 45,73 milj. latu, Zemkopíbas ministrijai - 27,1 milj. latu, Satiksmes ministrijai - 6,36 milj. latu, Tieslietu ministrijai - 7,56 milj. latu, Vides aizsardzibas un reg'ionálás attístíbas ministrijai - 3,97 milj. latu, Kultúras ministrijai - 13,8 milj. latu, Valsts zemes dienestam - 3,25 milj. latu, Valsts kontrolei - 498 túkst. latu, Valsts mez'a dienestam - 409 túkst. latu, Augstákajai tiesai - 350 túkst. latu, Satversmes tiesai - 60,6 túkst. latu, prokuratúrai - 3,32 milj. latu, Centrálajai vélés'anu komisijai - 67,4 túkst. latu, Centrálajai zemes komisijai - 506 túkst. latu, Kriminolog'isko pétíjumu centram - 25 túkst. latu, Radio un TV padomei - 50 túkst. latu, Latvijas radio - 1,71 milj. latu, Latvijas TV - 3 milj. latu, Satversmes aizsardzíbas birojam - 455,8 túkst. latu, dotácijá un mérk'dotácijám - 23 milj. latu. S'ogad valdíba budz'eta veidos'anas laiká ieviesusi jaunu terminu - prioritás'u saraksts. Tas nozímé, ka s'ajá sarakstá apkopoti tie pasákumi un mérk'i, kuriem tiks atvéléta nauda, ja ien'émumi s'ogad bús lieláki neká plánots, un ja budz'etá radísies lieki lídzekl'i. S'ajá sarakstá ir gan Operas celtniecíbas otrá kárta, gan studentu kredités'ana, gan subsídijas lauksaimniekiem, gan lídzekl'i "Latvijas krájbankas" un "Latvijas un hipotéku un zemes bankas" pamatkapitála palielinás'anai. Kopéjie prioritás'u saraksta izdevumi ir 39,63 milj. latu. =========================================================== Janvára beigás Latvijai likumígi var liegt balsstiesíbas Apvienotajá Náciju organizácijá. Ne jau tápéc, ka tiekam apsúdzéti l'aunos noziegumos pret cilvéci. Bezprecedenta soda mérs Latvijai sagaida gluz'i "vienkárs'a" iemesla dél' - pársniegti visi piel'aujamie dalíbnaudas parádu termin'i. Apvienotajám Nácijám nesamaksátá summa 1995.gada beigás bija 6 milj. 95.751 túkst. latu. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedzis V s'k'iras Triju Zvaigz'n'u ordeni právestei Ievai Graufeldei. Vin'a ir pirmá un vienígá sieviete Latvijas luteriskás baznícas vésturé, kura vada Baznícas darbu ká práveste. Lai arí práveste péc teolog'ijas studiju beigs'anas ir ordinéta par Zviedrijas Baznícas mácítáju, vin'as uzmaníba ir bijusi pievérsta latvies'u garígajai aprúpei gan árus Latvijas, gan Latvijá. =========================================================== Nedél'u gará vizíté Rígá ieradies Latvijas véstnieks C'ehijá Valdis Krastin's'. =========================================================== Jau informéjám, ka 12.janvárí tautas kustíbas "Latvijai" frakcijas líderis, Saeimas Nacionálás dros'íbas komisijas prieks'sédétájs Odisejs Kostanda ticies ar arestéto "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzíbas padomes prieks'sédétáju Aleksandru Laventu. Divarpus stundu ilgajá saruná Lavents Kostandam nodevis informáciju par vairáku augstu amatpersonu un komercstruktúru vadítáju lomu BB krízé un pateicis arí, no kurám personám san'emt dokumentálu apstiprinájumu saviem várdiem. 15.janvárí preses konferencé, kurá piedalíjás arí Mavriks Vulfsons - pirmais no politik'iem, kuram izdevás tikties ar Laventu, Kostanda pazin'ojis, ka nonácis pie atzin'as, ka BB bankrots esot plas'as sazvérestíbas rezultáts, kurá vairákiem augsti stávos'iem kungiem, kuri izteikus'ies par BB likvidáciju, pas'iem "neesot tíras rokas". Politiská elite veicinájusi BB likvidáciju, gribéjusi noslépt savus daríjumus. BB finansiáli stávokli esot bijis iepéjams izlídzinát, bet tá vietá Latvijas Banka nák'usi klajá ar pazin'iojumiem, ka Lavents nodevis Latvijas Banku un valdíbu. Ístenie nodevéji esot Máris Gailis un Einárs Reps'e, kuri visas savas neizdaríbas gribéjusi noreducét uz Tál'a Freiman'a un Laventa darbíbu. Kostanda uzsvéris arí faktu, ka Lavents esot vienígais no komercbanku vadítájiem, kurs' séz' cietumá - un tas esot tikai tápéc, ka vin'a tautíba - ebrejs. Viens no BB bankrota vaininiekiem esot arí "Parekss banka", kura gribéjusi atbrívoties no sava síváká konkurenta - BB. To apliecinot arí BB likvidatora Ug'a Grúbes rícíba, kurs' arí strádájot "Parekss bankas" interesés. Vulfsons, savukárt uzskata, ka Lavents ir talantígs un unikáls ban'k'ieris, kurs' gan piel'ávis kl'údas. Vin'aprát, Lavents bútu jáatbrívo no apcietinájuma, jál'auj vin'am strádát. "Esmu absolúti párliecináts, ka tas ir cilcvéks, kurs' grib dzívot bankas atjaunos'anas várdá. Lavents varéja atgriezties Izraélá (..) bet vin's' teica - né, mana vieta ir Latvijá (..) Ir vaina juridiská un morálá zin'á, un morálo vainu Lavents grib izlabot, lai spodrinátu to várdu, káds ir bijis BB", teicis Vulfsons. =========================================================== Sinoptik'i jo dienas, jo sola siltáku laiku, bet laiks prognozém nepakl'aujas. Ar katru dienu paliek aukstáks. Nu jau naktís termometrs ráda -11 grádus, bet diená ap -6. Vaigus svilina ass véjs'. S'orít viss bija biezá miglá títs (pat pie visiem "mínusiem" !). =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests