=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Valdíba akceptéjusi 1996.gada valsts budz'eta projektu, kas izskatís'anai un pien'ems'anai tiks iesniegts Saeimá. Valsts pamatbudz'eta ien'émumi 1996.gadá tiek prognozéti 398,5 milj. latu, pas'valdíbu budz'etu ien'émumi - 189 milj. latu, speciálo budz'etu ien'émumi - 435 milj. latu. Kopumá 1996.gadá plánotie ien'émumi ir apt. 1.022 miljardi latu. Valsts budz'eta izdevumi noteikti 458 milj. latu, valsts budz'eta deficíts - 59,4 milj. latu. Latvijas áréjá paráda apkalpos'anai atvéléti 13,6 milj. latu, ieks'éjá paráda apkalpos'anai - 40,6 milj. latu, dotácijas pas'valdíbám plánotas 23 milj. latu apmérá, bet inflácija - 19,3%. Áréjá paráda maksimálá robez'a noteikta 339 milj. latu, bet ieks'éjá paráda - 198 milj. latu. Prioritás'u sarakstá minéti pasákumi un iestádes, kas varétu san'emt naudu, ja budz'eta ien'émumi pársniegtu pas'laik akceptéto pesimistisko ien'émumu prognozi un valsts budz'etá rastos lieki lídzekl'i. Pavisam s'im sarakstam bútu vajadzígi 52,5 milj. latu. Tac'u pas'laik vél nav noteikta kártíba, kuriem mérk'iem no s'í saraksta nauda tiks pies'k'irta vispirms. S'ágada budz'eta projektá nav paredzéts minimálás algas palielinájums. Ministru kabinetam paredzétie 1996.gada budz'eta lídzekl'i ir 4,5 milj. latu. Finansu minisrtrs Aivars Kreituss to pamato ar to, ka Ministru kabineta párzin'á s'ogad nonákus'as jaunas iestádes un funkcijas, kas prasa finanséjumu - valsts programma "Saikne ar pilsoni", Valsts civildienesta párvalde, Valsts administrácijas skola, valdíbas informácijas un sakaru centrs. Kopumá budz'etá paredzétais finanséjums s'ím iestádém paredzéts 1,223 milj. latu. =========================================================== Sevis'k'i svarígu lietu izmeklés'anas párvaldes prokurors Viktors Majaus'kis ierosináis kriminállietu par dienesta pilnvaru pársniegs'anu. Tá ierosináta sakará ar bijus'o "Latvijas krájbankas" vados'o amatpersonu darbíbám. Pagaidám ierosinátás lietas ietvaros nevienai "Krájbankas" bijus'ajai amatpersonai nav noteikts aizdomás turétá statuss. =========================================================== Máris Gailis, bijus'ais premjers un pas'reizéjais Vides un reg'ionálás attístíbas ministrss, uzskata, ka pérná gada maijá, kad notika sarunas starp valdíbu, Latvijas Banku un "Banku Baltija" (BB) par dal'éju BB párn'ems'anu valdíbas kontrolé, bijus'ie BB vadítáji Aleksandrs Lavents un Tális Freimanis esot piekrápus'i valdíbu. Proti, vin'i esot apzináti sniegs'i valdíbai nepareizu informáciju - vin'i teikus'i, ka BB zaudéjumi un bankas atbalstam nepiecies'amá summa esot 25 milj. latu un tajá esot 500 túkstos'i fizisko personu depozítnoguldíjumu kontu. "Tajá laiká valdíbai nebija laika un iespéjas párbaudít s'o informáciju," paskaidrojis M.Gailis, tádél' tá arí pien'émusi ties'í tádus lémumus. Tikai vélák atklájies, ka noguldíjumu kontu banká ir krietni mazák, bet zaudéjumi - daudz lieláki. M.Gailis pilníbá noraidíjis pédéjá laiká biez'i skanéjus'os izteikumus, ka BB nogremdés'ana bijusi "Latvijas cel's'" prieks'vélés'anu interesés. Ties'i pretéji - BB lieta cel'iniekiem nesusi politisku zzaudéjumu, pretéjá gadíjumá s'í partija vélés'anás bútu ieguvusi vismaz 20-25 vietas Saeimá. =========================================================== Saeimas frakciju padome nevienojás par Totalitárisma seku dokumentés'anas centra (TSDC) rícíbá esos'o VDK informatoru kartotékas publicés'anu. Tac'u tika pien'emts lémums aicinát Juridisko komisiju sagatavot grozíjumus likumá par VDK dokumentu saglabás'anu, izmantos'anu un personu sadarbíbas fakta ar VDK konstatés'anu, kas paredzétu apturét likumá 13.panta darbíbu attiecíbá pret VDK árs'tata darbiniekiem lídz VDK arhívu san'ems'anai no Krievijas. Atbilstos'i s'im likumam Saeimas Prezidijam ménes'a laiká péc Saeimas pirmás sédes sanáks'anas ir pienákums pieprasít no TSDC izzin'u, vai tá rícíbá ir dokumenti, kas liecina, ka ievélétie deputáti varétu bút bijus'i VDK darbinieki vai informatori. Ja sanemtá atbilde ir apstiprinos'a, tad Saeimas Prezidijam ir pienákums 2 nedél'u laiká péc izzin'as san'ems'anas iesniegt prokuratúrai pieteikumu par sadarbíbas fakta ar VDK konstatés'anu. Frakciju párstávji vienojás, ka sadarbíbas faktu pierádít tikai ar ag'entu uzskaites kartítém lídz s'im nav izdevies, tápéc, kamér nav san'emti papildu dokumenti no Krievijas, tiek rekomendéts apturét s'í panta darbíbu. =========================================================== Rít Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies uz Váciju, lai piedalítos simpozijá par Baltijas júras reg'iona nákotni un mijiedarbíbu ar visu Eiropu. Citu starpá runas teiks visu trís Baltijas valstu prezidenti. =========================================================== Ar valdíbas ríkojumu Latvijas pilsoníba naturalizácijas kártíbá pies'k'irta 215 pilsoníbas pretendentiem. Vecákajam no vin'iem pas'laik ir 88 gadi. =========================================================== Uz aizdomu pamata par kukul'n'ems'anu aizturéts Valkas muitas kontrabandas apkaros'anas dienesta darbinieks Nauriss Bodnieks. =========================================================== Latvijas éstnieks Krievijá Jánis Peters ticies ar vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministru Mári Gaili. Párrunátas turpmákás sadarbíbas iespéjas, proti, Latvijas un Krievijas starpvalíbu komisiju turpmáká darbíba. S'í komisija nodarbojas ar aktuálo politisko, ekonomisko un sociálo jautájumu risinás'anu starp abám valstím. =========================================================== Mazajá G'ildé uz savu 18. Sinodi pulcéjás Latvijas Evan'g'éliski luteriskás baznícas (LELB) párstávji, lai uzklausítu arhibískapa Ján'a Vanaga zin'ojumu par atskaites periodu, diskutétu par Satversmi un Porvo deklaráciju, ká arí izlemtu, vai pagarinát arhibískapa darbíbas pilnvaras. Sinodé mpiedalíjás visu LELB draudz'u párstávji - 212 draudz'u darbinieki, 81 mácítájs, 19 neordinétie draudz'u darbinieki, kuriem vélák tika pies'k'irtas balsstiesíbas. Viesu vidú bija LELB Árpuslatvijas arhibískaps Elmárs Ernsts Rozítis, Vácu Evan'g'éliski luteriskás draudzes Latvijá bískaps Haralds Kalnin's', Vácijas Ziemel'elbas zemes baznícas virspadomnieks Henings Krámers, LELB vadítájs ASV právests Uldis Cepure. Savá atskaites zin'ojumá arhibískaps runájis par paveikto. Piem., radusies jauna diakonijas nozare, uzsvérts kapelánu darbíbas atsáks'anas nozímígums. Sinodes dalíbnieki balsojot noléma pagarinát arhibískapa pilnvaras vél uz 3 gadiem. Diskutéjot par Satversmi, tika n'emtas vérá arí Sinodes apstiprinátás vadlínijas - "LELB vadás no prieks'stata par Baznícu ká apr Dieva un ne cilvéku veidotu institúciju, kura mums dota músu pestís'anas labad. LELB apvieno vismaz trís diecézes, kuras vada ískapi, no kuriem katrs savá diecézé bískapa amatu ísteno pilná apjomá." =========================================================== Jaunais Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts savas pirmás darbíbas nedél'as pavadíjis, lai izstrádátu turpmákos Ekonomikas ministrijas darbíbas pamatprincipus. Preses konferencé G.Krasts vairákkárt uzsvéris, ka Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums ir uzn'éméjdarbíbas veicinás'ana un attístíba, tádéjádi par primáro vin's' uzskatot likumprojekta par uzn'émumu bankrotu beidzamás redakcijas sagatavos'anu un novirzís'anu akceptés'anai Saeimá. Ká otro svarígáko ministrs nosaucis pagájus'ajá gadá starp Latvijas valdíbu un árzemju kompánijám "AMOCO" un "OpabAB" parakstíto licenci-lígumu par naftas krájumu izpéti Baltijas júrá, kuru vajadzétu virzít uz Saeimu ratifikácijai. Ekonomikas ministrija drízumá nolémusi sakártot Daugavas hidroelektrostacijas kaskádi, s'im nolúkam n'emot kredítu. G.Krasts pozitívi novértéjis bij. energ'étikas valsts ministra padaríto: "Veiksmígi noritéjusi "Latvijas gázes" privatizácija. Lai arí turpmák piesaistítu árzemju investorus, Ekonomikas ministrija nolémusi ieteikt izvirzít uz privatizáciju "Latvenergo"." Ekonomikas ministrijas rúpniecíbas, ípas'uma un privatizácijas valsts ministrs Ériks Kaz'a paskaidrojis, ka vin'a postenis esot bijis nepiecies'ams, lai kontrolétu Valsts Ípas'umu fonda un Latvijas Privatizácijas ag'entúras darbu, jo vin'am esot známi vairáki gadíjumi, kad Valsts Ípas'umu fonds nodarbojies ar uzn'émumu slépto privatizáciju. Pie Ekonomikas ministrijas izveidota jauna komisija, kas nodarbosies ar parádu sakártos'anu valstí (uzn'émumu savstarpéjo parádu nolídzinás'anu, ká arí uzn'émumu parádu norakstís'anu). =========================================================== Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Júras spéku kmandieru tiks'anás laiká panákta vienos'anás, ka Baltijas valstu Júras spéku galvenie uzdevumi s'ajá gadá bús kopígas sadarbíbas attístís'ana un gatavos'anás piedalíties programmas "Partnerattiecíbas mieram" norisés. 1996.gadá Baltijas valstis piedalísies vairákás starptautiskás júras mácíbás, tajá skaitá "Baltic Operation" júnijá un "Baltic Circle" septembrí. Jau otro gadu notiks arí Baltijas valstu Júras spéku mácíbas "Amber Sea", ko s'ogad vadís Igaunija. =========================================================== Arí s'odien no saules neká. Liela migla, slapjas ielas un gaisa temperatúra mazliet zem nulles. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests