=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Atceroties 1991.gada janvára barikáz'u laiku, 19.janvárí Ieks'lietu ministrijas vadíba, sistémas vados'ie darbibieki un Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikás ar Bauskas rajona toreizéjiem milicijas darbiniekiem, kuri 1991.gada 20.janvárí aizstávéja ministrijas éku pret Rígas OMON brun'oto uzbrukumu. Pasákumá piedalíjás arí toreiz bojá gájus'o darbinieku dzívesbiedres. Pédéjás san'éma naudas prémijas, bet toreizéjie milic'i - vértígas balvas. Tika nolikti ziedi bojá gájus'o vietás kanálmalá un Bastejkalná, ká arí pie Brívíbas pieminekl'a. Piemin'as brídis notika arí pie Ieks'lietu ministrijas ieejas, kur toreiz cín'u sáka Bauskas milic'i. 20.janvárí piemin'as brídis notika II Mez'a kapos un Rígas Latvies'u bidríbas namá - svinígs pasákums, savukárt Dabas muzejá noritéja Latvies'u Strélnieku apvieníbas ríkots pasákums. S'ajá diená pie Brívíbas pieminekl'a un kritus'o piemin'as vietám klájás ziedi, bet vakará Doma laukumá ká pirms pieciem gadiem kuréjás ugunskurs, skanéja dziesmas un tika stástítas atmin'as. Nosalus'iem tika piedáváta karsta téja un pírádzin'i. =========================================================== LR Prokuratúra sagatavojusi apsúdzíbas vismaz 160 no 200 kádreiz Rígas OMON vieníbá dienéjus'ajiem. Lielákajai dal'ai apsúdzíbas tiks'ot uzrádítas par darbíbám, kas vérstas uz vardarbígu valsts varas gás'anu, ká arí par varas vai dienesta stávokl'a l'aunprátígu iznmantos'anu. Kriminállietá esot vairák neká 100 séjumu, un tajás uzskaitítas 76 epizodes - aps'audes uz tiltiem, pie Ieks'lietu ministrijas pie Galvenás policijas párvaldes, muitas posten'u iznícinás'anu utt. Péc neoficiálám zin'ám uz omonies'u sirdsapzin'as esot vismaz 7 cilvéku dzívíbas, tac'u noskaidrot, kurs' s'ávis, vairs neesot iespéjams. Tá ká Krievija vairákkárt atteikusies Latvijai izdot tos bij. Rígas omonies'us, kuri patvérumu atradus'i s'ajá lielvalstí, s'ie cilvéki tiks'ot tiesáti neklátiené. Maksimálais sods, kas var tikt piespriests bij. omonies'iem ir 15 gadi ieslodzíjumá ar mantas konfiskáciju. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmekléjis Váciju, kur piedalíjies simpozijá par Baltijas júras reg'ionu un tá perspektívám nákotné. Uzstájoties simpozijá, G.Ulmanis pieminéjis transporta, komunikáciju un energ'étikas nozares ká prioritátes Latvijas attístíbá. G.Ulmanis ticies arí ar S'lésvigas Hols'teinas ministru prezidenti Haidi Zimoni, ar ko párrunáta transporta infrastruktúras attístíba un modernizácija austrumu un rietumu virzienos. Simpozija ietvaros notikusi arí  neoficiála Baltijas valstu perezidentu darba tiks'anás, kurá apspriesta valsrtu ieks'politiská situácija un gaidámá prezidentu tiks'anás Lietuvá s'ajá vasará. =========================================================== Rígá norisinájás ASV, Zviedrijas, Dánijas, Lielbritánijas un Baltijas valstu militárás un civilás aviácijas speciálisti, kuras laiká apspriesti aizsardzíbas sistémas veidos'anas aspekti. ASV Aizsardzíbas departamenta párstávis, pulkvez'leitnants To,ass Kúlijs izteicies, ka jau augustá ASV Aizsardzíbas departamenta speciálisti varétu iesniegt Baltijas valstím savas rekomendácijas modernákas gaisa telpas kontroles izveidei. S'í palídzíba esot ASV vienpuséja iniciatíva, un tá izpaudís'oties konsultáciju veidá. Vin's' piebildis, ka modernizácijas procesá esot svarígs arí finanséjums, tac'u tas járisinot katrá valstí uz vietas. =========================================================== Valsts árlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts Cilvéktiesíbu biroja (VCB) vadítája vietas izpildítája Kaija Gwertnere un ANO Attístíbas programmas pastávígais pástávis Latvijá Dz'ons Hendra parakstíjus'i VCB attístíbas starptautiská atbalsta programmu, kuras mék'is ir veicinát VCB darbíbu, lai nodros'inátu cilvéktiesíbu efektívu aizsardzíbu. Paredzéts, ka nákamajos c'etros gados VCB san'ems 1.7 milj. USD, kas tiks izmantoti biroja darbíbas tehniskai nodros'inás'anai, pétíjumiem un analízei cilvéktiesíbu jomás, súdzíbu izskatís'anai utt. S'os lídzekl'us pies'k'ir ANO Attístíbas programma, ANO Cilvéktiesíbu centrs, ká arí Níderlandes, Somijas un Zviedrijas valdíbas. =========================================================== Telekomunikáciju tarifu padome no 19.februára vidéji par 20 % paaugstinás maksu par sakaru pakalpojumu izmantos'anu. Piem., abonés'anas maksa par individuálás lietos'anas telefona aparátu ménesí bús Ls 1.01 (bija Ls 0,93). Vietéjás telefonsarunas maksás Ls 0.017 minúté (bija Ls 0.015), tálsarunas Latvijas robez'ás - Ls 0.08 (bija Ls 0,065). Dárgákas bús arí sarunas ar "tuvajám" árvalstím, piem., minúti gara saruna ar Igauniju maksás Ls 0.25 (bija Ls 0.23), ar Krieviju - Ls 0.6 (bija Ls 0.55), ar Váciju - Ls 0.99 (bija Ls 0.093). Savukárt, runájot ar "tálajám" ávalstím, maksásim mazák. Piem., minúti gara saruna ar ASV, Kanádu, Izraélu maksás Ls 1.33 (bija Ls 1.7), bet ar Austráliju, Áfriku - Ls 1.69 (bija 2.28). Izmantojot taksofona pakalpojumus, járék'inás, ka no macin'a bús jávelk lauká 25% naudin'as vairák, neká lídz s'im (1 min. vietéjás sarunas maksás Ls 0.05, bet tálsarunas Latvijas robez'ás - Ls 0.1). =========================================================== Latvijas árlietu ministru padomnieks Artis Bértulis, kurs' mácás Karaliskajá aizsardzíbas ziníbu koledz'á Lielbritánijá, izpelníjies otro balvu un finansiálo atbalstu mo Manfreda Vernera stipendiju fonda. =========================================================== Latvijas ebreju sociálá atbalsta fonds "Solidaritáte" pazin'ojsi, ka to satraucot medijos parádíjusies informácija par "Bankas Baltija" bankrota saistíbu ar Aleksandra Laventa nacionalitáti. Péc "Solidaritátes" domám, tas, ka s'o informáciju sabiedríbai daríjis zinámu Saeimas Nacionálás dros'íbas komisijas prieks'sédétájs Odisejs Kostanda, liekot aizdomáties par antisemítisma valstiská límen'a esamíbu Latvijá. =========================================================== Latvijas pieaugus'o tautsaimnieciskás izglítíbas asociácijas jaunais izdevums "Krauklítis" sola dalíties gan metodiskajá pieredzé, ká arí sniegt konceptuálas domas. =========================================================== Latvijas Revízijas komisiju asociácija vélas panákt, lai revízijas komisijám tiktu pies'k'irtas lielákas tiesíbas, jo pas'valdíbu deputáti tás vienkárs'i ignoréjot. Piem., lai par revízijas konstatétajiem párkápumiem zin'otu deputátu sesijá, vispirms jábút prezidija akceptam, bet ja prezidijs to noraida, tad revidétáji paliekot ar garu degunu. Biez'i vien materiáli krájas pas'valdíbu darbinieku galdu atvilknés, un nekáda táláka virzíba nenotiekot. Piem., Rígas Dome prokuratúrai lídz s'im neesot nodevusi nevienu lietu. =========================================================== 1995.gadá valsts pamata budz'eta ien'émumi bijus'i 357 milj. latu. Pievienotás vértíbas nodoklis - 219,8 milj. latu, akcízes nodoklis - 52 milj latu, uzn'émumu ienákumu nodoklis - 46,8 milj. latu, muitas nodoklis - 122 milj. latu, iedzívotáju ienákuma nodoklis - 131.5 milj. latu. Nesamaksáto nodokl'u paráds budz'etam bijis 67.7 milj. latu, bet kopéjais paráds budz'etam (ieskaitot soda naudas, papildus uzrék'inátos nodokl'us u.c.) bijis 130 milj. latu. 1995.gada valsts budz'eta izdevumi bijus'i 446 milj. latu. Naudas trúkumu izdevies kompensét, aizn'emoties 15,7 milj. latu Latvijas Banká, 7 milj. latu - komercbankás un par 38,6 milj. latu emitéjot valsts ieks'éjá aizn'émuma parádzímes. =========================================================== Latvijas Kultúras Akadémijas Ekrána un teátra mákslas nodal'as aktieru kursam notikusi pirmá "atrádís'anás" skatítájiem. Part diplomdarba izrádi izvéléta Karlo Goldoni komédija "Vasarnícu drudzis". Ar s'o izrádi savu várdu uz skatuves pieteikus'i Andris Keis's, Baiba Broka, Kaspars Znotin's', Gundega Ozolíte, Zane Val'icka, G'irts Écis, G'orts Rávin's', Regnárs Vaivars, Artúrs Skrastin's', Anita Sprog'e, Evija Kromule, Máris Linin's' un Ivars Lúsis. S'í bija arí pirmá izráde Máks as akadémijas scenográfijas nodal'as studentam Mártin'am Kalserim, kurs' ir izrádes scenográfs. =========================================================== 20. janvárí notika apvieníbas Tévzemei un brívíbai" 2.kongress. Par partijas prieks'sédétáju atkártoti ievéléts Máris Grínblats. Pien'emtas vairákas rezolúcijas - par Latvijas pilson'u aktívu iesaistís'anos parakstu váks'aná, lai ierosinátu cita pilsoníbas likuma pien'ems'anu; par organizácijas sociáli politiskás bázes paplas'inás'anu, lai novérstu sadrumstalotíbu Latvijas politiská spektra labéjá spárná; par izglítíbas prioritáti un étikas vai ticíbas mácíbas pasniegs'anu skolás. Tika izdaríts arí labojums statútos, kas l'auj Domé iekl'aut arí Saeimas deputátus un valdíbas locekl'us. Péc ilgám debatém kongress nepien'éma deklarácijas projektu, kurá tika iebilsts pret "nekontrolétu zemes izpárdos'anu árzemniekiem" un pausts uzskats, ka 70% nekustamo ípas'umu jáieder Latvijas pilson'iem. Kongresá piedalíjás un uzstájás arí Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Andris S'k'éle. =========================================================== Tiek dibináts Pasaules Latvies'u kultúras centrs. Tá galvenie darbíbas virzieni: zin'u krátuves izveide; plas'a izglítíbas programma daz'ádás jomás; latviskás identitátes pétniecíbas veicinás'ana; latviskuma reprezenttácijas darbs; atpútas, túrisma un izklaides iespéjas. Centrs ieceréjis galveno mítni veidot Rakstnieku Savieníbas Jaunrades namá Dubultos, kas varétu kl'út par tiks'anás vietu pasaules latvies'iem un veicinátu sadarbíbu ne tikai latvies'u, bet visu Baltijas valstu starpá. Iniciatívas grupas sastává ir 6.Saeimas deputáts Leopolds Ozolin's', skolotája Anita Jákobsone, Kr.Barona muzeja darbinieki Rúta Kárklin'a un Andris Érglis. Interesenti ar atbalstu un ierosmém var griezties Pasaules Latvies'u kultúrtas centra koordonácijas cenmtrá Rígá, Kr.Barona ielá 3-5, Kr.Barona muzejá. Tálr. 371-1-7284265. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti 20. un 22.janvára laikraksti <>, <> un <>. IEVANDA