=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Aleksandra Laventa sieva Tatjana Lavente - firmas "Gila" ípas'niece - apn'émusies izmaksát apt. 1000 "Bankas Baltija" kreditoriem noguldíjumu kompensáciju. 1.februárí "Gila" sáka izsniegt lígumus tiem noguldítájiem, kuru depozítnoguldíjumu summa, ieskaitot procentus, nebús lieláka par 200 latiem. Slédzot lígumus ar nogulítájiem , prieks'roka tiks'ot dota slimajiem un invalídiem. Líguma slédzéjiem "Gilai" bús jánodod visi vin'u rícíbá esos'ie dokumenti - "Bankas Baltija" klienta grámatin'a, noguldíjumu kvítis un bankas kontu izraksti. Kreditori lígumu slégs ar "Gilas" direktori Tamáru Azinu. "Banka Baltijas" un G'eneralprokuratúra uzskata, ka "Gilas" rícíbá, izmaksájot naudu dal'ai "Bankas Baltija" noguldítáju, neesot likumíga, jo tiekot aizskartas páréjo noguldítáju intereses. "Bankas Baltija" administrators Ug'us Grúbe pazin'ojis, ka pagaidám prokuratúrá neriezísiesies, jo naudas iznmaksas vél nav sákus'ás un "Gila" neesot banku informéjusi par nodomu neatdot savu parádu, tá vietá paráda summas apomá izmaksát kompensácijas "Bankas Baltija" noguldítájiem. =========================================================== Baltijas miera uzturés'anas bataljona (Baltbata) bázé Ádaz'os norisinájás lídz s'im lielákás Baltbata kaujas rotu mácíbas, kurás Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavíri praksé parádíja lídz s'im tkai teorijá apgútás zinás'anas. Mácíbás piedalíjás 375 virsnieki un karavíri. Péc s'ím mácíbám sáksies nákamais Baltbata mácíbu posms - ANO militáros standartus apgús rotu komandéjos'ais sastávs un péc tam arí rotu karavíri. Plánots, ka vélák Latvijas rota darbosies Zviedrijas meira uzturésanas vieníbá, lietuvies'u rota - Dánijas, igaun'u - Somijas. =========================================================== Finansu ministra Aivara Kreitusa padomniekus pilda zvérináts advokáts, Aleksandra Laventa aizstávis un bijus'ais "Lata Int." administrators Ainárs Platacis. Tomér - vin's' nav ne s'tata, ne árs'tata padomnieks, vin's' nav slédzis darba lígumu ar Finansu ministriju un nesan'em no tás nekádu atalgojumu. Neskatoties uz to, Platacim ministrijá pies'k'irts atsevis'k's kabinets un tálrunis. Kreitusam ir viens s'tata un divi árs'tata padomnieki, tátad kopá ar Plataci - c'etri. 1995.gada maijá Platacis bija spiests aiziet no ieprieks'éjás fnansu ministres Indras Sámítes padomnieka amata, jo bija uzn'émies Laventa aizstávíbu.Vélák Sámíte pieprasíja Platac'a atcels'anu no "Lata Int." administratora amata, jo Finansu ministrijas revízija bija atjklájusi vin'a izs'k'érdígu un prettiesisku rícíbu "Latá". 5.Saeimas laiká Platacis bija deputáta Kreitusa palígs. =========================================================== No tiks'anás ar Krievijas árlietu ministra vietnieku Sergeju Krilovu atgriezies Latvijas Árlietu ministrijas valsts sekretárs Máris Riekstin's'. Pédéjais pereses konferencé informéjis, ka Krievijas nostája pret NATO paplas'inás'anos kl'ústot arvien striktáka un noteiktáka. Proti, Krievijas puse piedávájusi tá sauktás krusteniskás dros'íbas garantijas. Tádá gadíjumá, piem., Latvijas dros'íbu uzn'emtos garantét MATO, no vienas puses, Krievija - no otras. Latviju s'áds modelis neapmierina. Cits Krievijas piedávátais variants esot piekris'ana, ka NATO garanté kádas valsts dros'íbu, tajá pas'á laiká nepaplas'inot organizáciju. =========================================================== Par valsts varas vardarbíbu gás'anas még'inájumu notiesátais bij. Latvijas kompartijas líderis Alfréds Rubiks párvietot uz Matísa cietuma kopéjo kameru, kur vin's' kopá ar vél vairák neká 10 notiesátajiem izcietís atlikus'o sodu. (Rubiks tika notiesáts ar brívíbas atn'ems'anu uz 8 gadiem. Ták á apcietinájumá vin's' atrodas kops' 1991.gadaaugusta, brívíbá vin's' iznáks 1999.gadá.) =========================================================== 7.februárí Rígá darbu sáks Eiropas Savieníbas(ES) párstávniecíba, kuru vadís véstnieks Ginters Veiss. ES misijas darbíba Latvijá nodros'inás intensíváku informácijas apmain'u un veicinás praktisko sadarbíbu starp ES un atsevis'k'ám institúcijám Latvijá. =========================================================== Saeimá izveidotas 14 Latvijas un citu valstu parlamentu sadarbíbas grupas. Saeimas deputáti nolémus'i darboties grupás un stiprinát sadarbíbu ar Izraélu, Korejas Republiku, Váciju, Kuveitu, Lielbritániju, Poliju, Franciju, Portugáli, Ukrainu, Uzbekistánu, Itáliju, Krieviju, K'ínas Tautas Republiku un C'ec'eniju. Divu sadarbíbas grupu (Krievijas un Polijas) vadíbu uzn'émies Tautas Saskan'as partijas deputáts Jánis Jurkáns. Izskanéjusi bnepiecies'amíba dibinát grupas sadarbíbai ar Tadz'ikiju, Dániju un Zviedriju. S'ádas grupas tiek izveidotas péc deputátu iniciatívas, un to darbíbai lídzekl'i Saeimas budz'etá netiek paredzéti. =========================================================== "Tévzemei un brívíbai" frakcija iesniegusi Saeimá lémumprojektu, kurá aicina sagatavot materiálus Latvijas kompartijas atzís'anai par noziedzígu organizáciju, kas veikusi gencídu pret Latvijas pilson'iem. S'áda lémuma pamats esot apsúdzíbas lieta pret Alfonu Noviku, kurá konstatétsm ka represijas pret iedzívotájiem veiktas, izpildot Kompartijas ríkojumus. =========================================================== Dobelé-1, bijus'ajá Krievijas armijas kara pilsétin'á, kurá tagad saimnieko zemessargi, tiek gatavotas telpas Zemessardzes izlúku mácíbu centram, kurá sagatavos zemesargu specvieníbu kaujiniekus. Mácíbas ieceréts uzsákt maijá. Iespéjams, ka ar laiku tá kl'ús par vidéjo speciál'o mácíbu iestádi, kurá jaunies'us sagatavotu vada komandieru límení. =========================================================== Zígerista partija, godinot demokrtátisko valsts iekártu un 18.novembra parlamentáries'us, Saeimas nama Jékaba ielá 11 ierosinájusi vestibilá novietot piemin'as pláksni ar brívvalsts parlamentáries'u várdiem, kurus represéja okupácijas varas no 1940. lídz 1953.gada. Plánots izveidot piemin'as grámatu par visiem Satversmes sapulces un Saeimu deputátiem. Savukárt valdíbai tika lúgts apstiprinát zinátnieku grupu nepiecies'amajai véstures pétís'anai, lai piemin'as pasákumi tiktu veikti lídz 14.júnijam. Saeima s'o prieks'likumu atbalstíjusi. =========================================================== Tuvákajá laiká, negaidot valdíbas lémumu par "Latvenergo" privatizáciju, tiks izveidota konsultatíva darba grupa, kas vértés, vai s'o uzn'émumu vispár var privatizét un káds bús s'ís privatizácijas mérk'is. =========================================================== Péc 7 ménes'u ilgám mácíbám ASV militárajás mácíbu iestádés Latvijá atgriezies Nacionálo brun'oto spéku komandieris Juris Dalbin's'. =========================================================== Latvijas premjerministrs Andris S'k'éle un árlietu ministrs Valdis Birkavs Davosá piedalíjás 26.pasaules ekonomikas forumá. Par nozímígáko premjerministrs uzskata forumá rasto iespéju tikties ar daudziem árvalstu politik'iem un ekonomistiem. Ípas'i nozimíga bijusi tiks'anás ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvas'n'evski, ar kuru párrunátas abu valstu turpmákás ekonomiskás sadarbíbas iespéjas, ká arí jautájumi, kas saistíti ar abu valstu integrés'anos Eiropas Savieníbá. Arí tiekoties ar Krievijas ekonomikas ministru Jevgen'iju Jasinu, apspriesti ekonomiskás sadarbíbas jautájumi, ká arí izteikts atbalsts Latvijas-Krievijas starpvaldíbu grupas darbam, kas uz pirmo tiks'anos sanáks Rígá februára beigás vai marta sákumá. A.S'k'éle ticies arí ar amerikán'u finansistu Dz'ordz'u Sorosu, ar kuru párrunáta Juridiskás skolas dibinás'ana Rígá un tás finansés'ana. Ministru prezidents ticies ar Pasaules tirdzniecíbas organizácijas vadítáju, saruná ar kuru noskaidrots, ká Latvija varétu kl'út par s'ís organizácijas dalíbalsti, ká arí ticies ar Eiropas Rekonstruukcijas un attístíbas bankas prezidentu, ar kuru párrunáta iespéjamá finansiálá palídzíba Latvijai. =========================================================== 4.februára pécpusdiená Júrmalá no krasta atdalíjás liels ledus gabals, uz kura atradás vairáki zemledus maks'k'ernieki. Visi cilvéki izglábti. =========================================================== Valdíbas sédé apstiprinátie grozijumi noteikumos par valsts civildienesta ierédn'a amatu sarakstu paredz,k ka tiek izveidoti jauni amati Ministru prezidenta biedra sekretariátá (c'etras vietas) un ípas'u uzdevumu ministra sekretariátá (desmit vietas). Ministru prezidenta biedra sekretariátá var bút sekretariáta vadítájs, padomnieks, palígs un preses sekretárs, bet ípas'u uzdevumu ministra sekretariátá - sekretariáta vadítájs, departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, ministra padomnieks, nodal'as vadítájs, ministra palígs, preses sekretárs, vecákais referents, referents, jaunákais referents. Pas'laik Latvijá ir viens atbrívotais Ministru prezidenta biedrs un divi ípas'u uzdevumu ministri. =========================================================== Ministru kabinets konceptuáli atbalstíjis prieks'likumu noslégt lígumu par bezvízu rez'ímu starp Latviju un Bulgáriju. =========================================================== Rígas Latvies'u buiedríbas namá 3.februárí norisinájás Latvijas intelig'ences apvieníbas ríkotá konference "Kríze Latvijá. Ko darít?". Referenti un debatés runájos'ie pievérsás s'ádám témám: Pamatvértíbas un morále; Izmirs'anas draudi - célon'i un risinájumi; Pensionári - ká dzívot tálák?; Izglítíba un kultúra ká cilvéciskuma pamats; Korupcija, noziedzíba un énu ekonomika - kam tá kalpo?; Budz'ets un valsts neatkaríba. Pien'emtas divas rezolúcijas: Par izglítíbas likumprojektu; Par demográfisko stávokli valstí. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti <>, <>, <>, <>, <>. =========================================================== Vienígo kultúrizdevumu << L i t e r a t ú r a. M á k s l a. M é s. >>, kas iznák reizi nedél'á un kurá atrodama aktuála un galvenokárt analítiska informácija par kultúru, literatúru, teátri, augstvértígi dail'darbi, grámatu recenzijas, Jús varat san'emt arí ar firmas "Ievanda" starpniecíbu. Izdevums ar gaisa pasta piegádi ménesí maksá USD 14.00 (vai citá valútá péc kursa). =========================================================== Firma "IEVANDA" laidusi klajá MIRDZAS MUIZ'NIECES (Austrálija) sastádíto tautas dainu izlasi " D I E V A D A I N A S " Lasot s'ís dainas, uzzinám un izjútam, kádu latvietis savu Dievu redzéjis, ká ar vin'u runájis, ká sadzívojis un Dieva valstíbá aizgájis. Cena ar gaisa pasta piegádi USD 9.00 (vai citá valútá péc kursa). Paldies par pasútinájumu. =========================================================== "Ievanda" piedává Jums s'ádus Latvijas izdevumus: - "Literatúra", 1996.gada 2.numuru. Tajá lasiet Paula Bankovic'a g'imenes ságu "Jubilejas gads", Imanta Ziedon'a "Es sveicinu Jáni Baltvilku" (apsveikums 50 gadu jubilejá), Ján'a Baltvilka dzejol'us, Janínas Kursítes "Dievíbas un koki latvies'u folklorá" (kritika). Viena numura cena ar gaisa pasta piegádi - USD 9.00 vai AUD 11.00. - z'urnálu "Dárzs un Drava" 1996.gada 1.numuru. Dárzkopíba - jaunas burkánu s'kirnes. Floristika - ziedu saloni Vácijá un Latvijá. Dail'dárzniecíba - peonijas. Gumilkoki interjerá. Dravniecíba - drava pilsétá. Augl'kopíba - raz'os'anas periodiskums augl'u kokiem. Plús'koki dárzá - zálém un gars'ai. Viena numura cena ar gaisa pasta piegádi - USD 7.00 vai AUD 9.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv =========================================================== IEVANDA ============================================================= f i r m a " I E V A N D A " j ú s u g a l d a m p i e d á v á c e p t u s C a r n i k a v a s n é g' u s z' e l e j á ! (bez etik'a) Viená sútíjumá: 3 kárbas pa 250 g (neto); cena USD 27.00 vai AUD 36.00. v a i 6 kárbas pa 250 g (neto); cena USD 49.00 vai AUD 65.00. Piegáde pa gaisa pastu. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv ===============================================================