=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis ticies ar intelig'ences párstávjiem, kuri februára sákumá atklátá véstulé pármeta minoritás'u tiesíbu neievéros'anu Latvijá. G.Ulmanis, kritizéjot 13 intelig'ences párstávju parakstíto vétuli, teicis: "Tá bija visaptveros'a kritika pret Latvijas valsti, kas man deva iespaidu, ka Izglítíbas ministrija nekam neder, valdíba, Saeima un prezidents nekam neder, un rodas jautájums, vai áda valsts vispár ir vajadzíga." Vin's' uzskata, ka intelig'encei vajadzéjis meklét problémas risinájumu un veicinát veco sabiedríbas stereotipu laus'anu. Intelig'ences párstávji savukárt bijus'i aizvainoti, ka Valsts prezidents agrák vin'u véstuli bija nosaucis par provokáciju un salídzinájis ar Haritonova atbrívos'anas lúgumu. Vienígais konkrétais sarunu rezultáts esot G.Ulman'a lémums tikties ar Latvijas Nacionálo kultúras biedríbu asociácijas prieks'sédétáju Rafi Haradz'anjanu, lai apspriestu iespéju veidot minoritás'u konsltatívo padomi pie Valsts prezidenta. =========================================================== "Bankas Baltija" Uzraudzíbas padomes prieks'sédétájam Aleksandram Laventam apcietinájuma termin's' pagarináts lídz 28.aprílim. Apcietinájumá A.Lavents atrodas kops' 1995.gada júnija, un pérná gada nogalé vin'am uzrádíta apsúdzíba par kaitniecíbu, l'aunprátígu "Bankas Baltija" noves'anu lídz bankrotam, kas radíjis bútisku kaitéjumu valstij, un naudas lídzekl'u piesavinás'anos (50.600,46 USD, 10 milj. Ls un 248.623,60 DEM). Otram apsúdzétajam - "Bankas Baltija" vadítájam sliktá veselíbas stávokl'a dél' piemérots dros'íbas lídzeklis - májas arests. =========================================================== Nacionálás radio un TV padomes locekle Velta Purin'a iesniegusi atlúgumu. Tas saistíts ar presé izskanéjus'o skandálu par V.Purin'as még'inájumu piekukul'ot vairáku laikrakstu z'urnálistus, lai vin'i publicétu rakstus par Aleksandra Laventa atbrívos'anu no ieslodzíjuma. S'ajá pas'á diená (26.febr.) Saeimas Prezidijs san'émis 10 Saeimas deputátu (LNNK, Latvijas Zal'á partija un "Tévzemei un brívíbai") parakstítu lémumprojektu atsaukt V.Purin'u no Nacionálás radio un TV padomes. Arí padomes locekl'u nostája pret V.Purin'as izdaríbám bijusi negatíva. V.Purin'as atbrívos'ana no pienákumiem ir Saeimas kompetencé. =========================================================== Uzn'éméja Armanda Stendzenieka vadítá firma "ZuS Rohstoffe Trading GmbH" 1995.gada pavasarí "Banká Baltija" san'éma 18 milj. USD krdítu, ko garantéja valsts uzn'émums "Ventspils nafta. Kredíts bija jáatdot 1995.gada 27.okrtobrí. Patlaban paráda summa lídz ar procentiem un soda naudu palielinájusies lídz 28 milj. USD. Saskan'á ar "Bankas Baltija" un "Latvijas kug'niecíbas" vienos'anos s'o parádu piedzen "Latvijas kug'niecíba", kas savukárt s'o uzdevumu uzticéjusi firmai "Konsultants". Lietu par paráda piedzin'u skatís Kurzemes rajona tiesa. A.Stendzenieks, kurs' atrodas Vácijá, G'enerálprokuratúras párstájiem lúdzis pagarinát kredíta atdos'anas termin'u vél uz ménesi. Vin's' apgalvojis, ka noteikti atdos'ot naudu, tac'u patlaban esot radus'ás "objektívas grútíbas". =========================================================== Liebritánijas un Ziemel'írijas karalistes premjerministrs Dz'ons Meidz'ors, uzrunájot Rietmeiropas Savieníbas árkártas sesijas dalíbniekus Londoná, izteicis nepárprotam atbalstu NATO paplas'inás'anai. Vin's' arí teicis, ka s'ís process bús'ot pakápenisks un notekts, bet ne túlítéjs. Jau gada beigás varés'ot san'emt pirmás konkrétás atbildes par jaunajá dalíbvalstím. Dz'.Meidz'ors arí izteicis viedokli, ka Baltijas valstis jau varot iesaistíties Eiropas Dros'íbas politikas veidos'aná, piedaloties NATO miera nodros'inás'nas spékos Bosnijá. =========================================================== Latvijas Vieníbas partijas deputás Viktors Kalnbézs un c'etri Tautas Saskan'as partijas deputáti iesniegus'i Saeimá grozíjumu likumá "Par to bijus'ás PSRS pilson'u statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsoníbas". Tas paredz, ka s'á likuma subjektiem ká personu apliecinos'u dokumentu izsniedz LR pasi ar atzími, ka tás san'éméjs ir árpilsonis. Projekta iesniedzéji uzskata, ka nepiecies'ams apvienot pilson'u un ápilson'u dokumentus, lai dokumentu áréjás ats'k'irígás formas neradítu árpilson'iem párvietos'anás grútíbas árzemés. =========================================================== Ministru prezidents Andris S'k'éle vérsies ar iesniegumu LR prokuratúrá, lai tá párbauda <> 13.febr. publicétás zin'as par ekonomiaks ministra Guntara Krasta it ká neétisko rícíbu (avíze apgalvojusi, ka G.Krasts még'inájis panákt, lai vin'am piederos'á firma "R.A.N.G." tiktu iekl'auta Grenstáles robez'punkta kravu deklarantu skaitá). Iniciatíva s'ádam iesniegumam nákot no pas'a G.Krasta. =========================================================== Rígá norisinás Eiropas Savieníbas PHARE programmas 11 valstu nacionálo koordinatoru reg'ionálá sanáksme. Latvija ir atbildígá par daudzvalstu programmas "Cín'a pret narkotikám" ístenos'anu Centrálajá un Austrumeiropá. Sanáksmé 11 valstu un Eiropas komisijas eksperti apspriez' darbíbas programmu lídz 1999.gadam un novérté jau darbojos'os projektus. Eiropas komisija paredzéjusi lídz 1999.gadam cín'ai pret narkotikám atvélét 16 milj. ECU. =========================================================== Latvijas Sociáldemokátiská strádnieku partija, Latvijas Sociáldemokráiská partija un Maznodros'ináto politiská apvieníba nolémus'as veidot vienotu sociáldemokráisku kustíbu, saglabájot organizatorisko, idejisko un finansiálo patstávíbu. =========================================================== Latvijas Árlietu ministrs Valdis Birkavs devies uz Briseli, kur Eiropas Saveiníba (ES) strukturétá dialoga ietvaros notiek ES dalíbvalstu un asociéto valstu ministru tiks'anás. Paredzéts diskutét par Eiropas dros'íbas jautájumiem, apspriest situáciju bij. Dienvidslávijá, ká arí párrunát strukturétá diaoga ar ES asociétajám valstím pilnveidos'anas iespéjas. =========================================================== Rígas Ziemel'u rajona Sarkaná Krusta komiteja sákusi kampan'u cín'ai pret difteriju, potéjot bez maksas maznodros'inátos iedzívotájus. Pérn s'í slimíba prasíja 26 Latvijas iedzívotáju dzívíbu. Rígá lídz s'im potéjus'ies tikai 20% pieaugus'o. =========================================================== ASV Federálás izmeklés'anas biroja seminárá, kas notika Berlíné, analizéjot "netírás" banku operácijas, pieminéta "Banka Baltija". FIB rícíbá arí esot dokumenti, kas apliecinot "Bankas Baltija" finansiálos daríjumus ar c'etrám N'ujorkas bankám. =========================================================== Valdíbas Ekonomikas un finansu komiteja atbalstíjusi prieks'likumu, kas paredz, ka zemnieki, kuri kopá pagájus'á gada vasará san'éma kredítu 1 milj. USD apmérá ar atmaksas termin'u 1996.gada 1.aprílis, s'is aizdevuma termin's' tiks pagarináts lídz 1996.gada 1.oktobrim. =========================================================== Sanktpéterburgá Latvijas Robez'apsardzíbas spéku komandieris Leoníds Lasmanis un Krievijas robez'apsardzíbas spéku federálá dienesta direktors Andrejs Nikolajevs noslédza vienos'anos par Krievijas un Latvijas sadarbíbu robez'apsardzíbas jautájumos. Vienos'anás noteikts, ká koordinét robez'u apsardzíbu, cíníties ar nelegálo migráciju, kontrabandu un apmainíties ar informáciju abu valstu robez'apsardzíbas dienestiem, ká arí ká sniegt palídzíbu ekstremálos gadíjumos. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti: <> un <>. =========================================================== IEVANDA S'odien saulíte pa zemes virsu staigá, lástekas pil, un l'autin'i priecájas!