=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 16.martá notika vairáki leg'ionáru dienai veltíti pasákumi - dievkalpojums Doma baznícá, gájiens un ziedu noliks'ana pie Brívíbas pieminekl'a, Latvies'u leg'iona dienas sviníbas Latvies'u biedíbas namá un svétbrídis Rígas Brál'u kapos. =========================================================== 17.marta rítá notika brun'ots uzbrukums Preil'u rajona Lívánu policijas iecirknim. Uzbrukuma laiká viens policijas darbinieks nogalináts, bet trís - smagi ievainoti. Uz aizdomu pamata par s'á nozieguma izdarís'anu s'ai pas'á diená aiztuiréts Jurijs Romanovs. Nozieguma izdarís'anas motívi pagaidám nav zinámi. =========================================================== Demokrátiskás partijas "Saimnieks" prieks'séz'a Ziedon'a C'evera palígs Francis Matusévic's sagatavojis likumprojektu, kas nosaka Saeimas deputáu atsauks'anas kártíbu. Tajá paredzéti divi varianti, ká iespéjams atsaukt deputátus. To varétu izdarít vélétáji un partijas. Pirmajá variantá deputáta atsauks'anu var ierosinát viena desmitá dal'a balsstiesígo pilson'u konkrétajá vélés'anu apgabalá, no kura deputáts ievéléts Saeimá. Tálák vélétáju nobalsos'anas organizáciju uzn'emtos Centrálá vélés'anu komisija. Ja deputáta atsauks'anai atbalstu izteikus'o vélétáju skaits ir vismaz par vienu lieláks, neká to vélétáju skaits, kuri balsojus'i par deputáta ievélés'anu Saeimá, tad Saeimas Mandátu un iesniegumu komisijai bútu jásagatavo Saeimas lémumprojekts par deputáta atsauks'anu. Tas balsojot jáapstiprina Saeimas plenársédé. Izdevumus, kas saistíti ar vélétáju ierosinátu deputátu atsauks'anu segtu valsts. Otrajá variantá paredzéts, ka ierosinájumu atsaukt deputátu iesniedz tás partijas léméjinstitúcija, kuras sarakstá deputáts ievéléts Saeimá. S'ádá gadíjumá Cetrálajai Vélés'anu komisijai bútu jápátbauda atsauks'anas ierosinájuma motivácija un jásastáda nobalsos'anas izdevumu táme. Kad partija samaksájusi prasíto naudu, Centrálá Vélés'anu komisija organizé vélétáju nobalsos'anu. =========================================================== Naktí no 15. uz 16.martu savá darba kabinetá Rígá, Kr.Valdemára ielá 35, nogalináts Latvijas Zinátniski tehnisko biedríbu savieníbas viceprezidents Laimonis S'mits. No neoficiáliem avotiem kl'uvis zináms, ka 15.martá vélu vakará pie L.S'mitaaa ieradies káds jaunietis. pirms tam vin's' no dez'urantes posten'a bija sazinájies ar L.S'mitu. Péc káda laika sardze L.S'mita kabinetá izdzirdéjusi troksni un vaidus. Vin'a nobijusies, iesl'égusies savá telpá un piezvaníjusi policijai. Tá ieradusies un konstatéjusi, ka L.S'mits ir nogalináts. Slepkava esot aizbédzis caur logu. L.S'mits bija viens no skolénu vasaras nometnes "Alfa" un ziemas nonmetnes "Beta" organizétájiem. Vin'am bijus'i kontekti arí ar Austrálijas menedz'menta centru. Vin's' arí strádájis 2-3 firmás. =========================================================== Ministru prezidents Andris S'k'éle izteicies: "Abrene nav ekonomisks jautájums. Tas ir tikai politisks jautájums. Es neesmu politiska figúra. Tac'u uzskatu, ka no ekonomiská viedokl'a Abrene Latvijai nav vajadzíga". Premjers uzskata, ka járisina sarunas ar Krieviju par kompensáciju izmaksu tiem Latvijas pilson'iem, kuriem ir ípas'umi Abrené. =========================================================== Ministru kabineta árkátas sédé akceptéti grozíjumi likumá "Par akcízes nodokli" - s'oreiz izmain'as paredz, ka no 1.júnija akcízes nodoklis benzínam un to aizstájos'ajiem produktiem bús 6 santími par litru. S'ie grozíjumi jáakcepté Saeimá (ar pirmo még'inájumu tas neizdevás). =========================================================== S'oedien atsákas Latvijas un Lietuvas sarunas par júras robez'as delimitáciju. Abas valstis izveidojus'as jaunas komisijas, kas nolémus'as sákt problémas risinás'anu no jauna. Dal'éji s'í vienos'anás pien'emta tádél', ka Lietuva pagájus'á gada novembrí Latvijai iesniedza notu, ka tai turpmák nav saistos'i nekádi prieks'likumi vai iesniegtie dokumenti sarunám ar Latviju par teritoriálajiem úden'iem, ekonomisko zonu un kontinentálá s'elfa delimitáciju Baltijas júrá. Dal'éji arí tádél', ka Lietuva véléjás sarunas atsákt ar Latvijas jauno valdíbu. =========================================================== ministr kabineta ákártas sédé pin'emts lémums pies'k'irt valdíbas garantijas valsts a/s "Latvenergo" Daugavas HES kaskádes rekonstrukcijai. Kopumá s'im mérk'im paerdzéts izlietot 76,2 milj. USD, un aizn'emto naudu jáatdod 10 gados uz HES jaudas palielinás'anas rék'ina. Nauda rekonstrukciojai tiks n'emta no vairákiem avotiem - valdíba nolémusi izsniegt garantijas Eiropas Rekonstrukcijas un attístíbas bankai par 34,1 milj. USD, Eksporta kredíta ag'enrtúrai par kredítu lídz 15 milj. USD (péc tam, kad bús noslédzies konkurss par iekártu piegádi Pl'avin'u HES), ká arí Eiropas Investíciju bankai par 7,5 milj. USD. Finansu ministram Aivaram Kreitusam uzdots noslégt apaks'lígumu starp Finansu ministriju un "Latvenergo" par 19,6 milj. USD lielu kredítu, ko paredzéts n'emt no Japánas Eksporta un importa bankas. Projekts paredz, ka 29,5 milj. USD bús nepiecies'ami Pl'avin'u HES rekonstrukcijai, bet 28 milj. USD - K'eguma HES. 13 milj. USD paredzéts izlietot elektrostaciju dambju dros'íbas uzlabos'anai. =========================================================== Latvijas Kultúíras akadémija noslégusi lígumu ar Tamperes universitáti (Somija). Tas paredz studentu un pasniedzéju apmain'u, kopígu zinátnisku projektu izstrádás'anu sociolog'ijá un kultúras vésturé, ká arí Kultúras akadémijas studentu piedalís'anos Tamperes universitátes organizétajá distancapmácíbá (izmantojot "Internet"), péc kuras beigs'anas Kultúras akadémijas studenti san'ems Tamperes universitátes diplomus. =========================================================== Pasaules luterán'u federácijas konferencé tiek apspriestas arí nerelig'iozam cilvékam interesantas lietas, piem., baznícas un valsts attiecíbas. Savukárt to, ko Latvijas valsts gaida no baznícas, konferencé daríja zinámu pats tieslietu ministrs Dzintars Rasnac's. =========================================================== G'enerálprokuratúrá san'emtas apt. 200 súdzíbas no Latvijas pilson'iem, kuri mít árzemés. Súdzíbás izteikta neapmierinátíba ar to, ka nav bijis iespéju parakstíties par alternatívo pilsoníbas likumprojektu. =========================================================== Krievijas véstnieks Latvijá Aleksandrs Ran'n'ihs pazin'ojis, ka Latvijá mítos'os krieviski runájos'os iedzívotájus uzskatot par politiski inertiem. A.Ran'n'ihs uzskata, ka Latvija nekad neesot tikusi okupéta - "prezidenta Ulman'a-pirmá" parakstítie dokumenti liecinot, ka Latvijá nekas neesot pasákts pret vietéjás valdíbas gribu. =========================================================== Aizsaulé aizgájusi gleznotája Vija Maldupe (12.03.47.-13.03.96.). =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA