=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Iespéjams, ka jau nákamnedél' Ministru kabineta sédé valdíba karté novilks un dokumentos ieprotokolés líniju, kuru lídz Latvijas-Igaunijas júras robez'as starpvalstu líguma parakstís'anai Latvijas puse savá darbíbá (vismaz zvejniecíbá) uzskatís par abu valstu pagaidu robez's'k'irtni. 1993.gadá Igaunija vienpuséji noteica Latvijas- igaunijas robez'líniju. Lai gan Latvija s'o robez'u nekad s'o robez'u nav atzinusi, tá aktívi protestét pret to sáka tikai 1995.gadá, kad igaun'i izraidíja pirmos Latvijas kug'us. Klups'anas akmens abu valstu sarunás ir Ron'u sala, proti, júras dal'a pie s'ís salas. Savulaik Latvijas premjers un árlietu ministrs Zigfríds Anna Meierovics atdeva s'o salu Igaunijai. Ap to tika noteikta 3-4 júdz'u plata josla, kas tika uzskatíta par Igaunijas úden'iem. Pas'reizéjá starptautiská praksé teritoriálo úden'u josla parasti tiek noteikta daudz platáka. Igaunija uzskata, ka s'ai robez'ai no Ron'u salas jáatrodas 12 júdz'u attálumá. Tádá gadíjumá Latvijas zvejnieki zaudétu právu dal'u no saviem tradicionálajiem zvejas rajoniem. Latvija uzskata, ka pareizák bútu atzít pirmskara robez'u. Pédéjá sarunu kártá, kas notika pagájus'ajá nedél'á Rígá, Igaunija atteicás akceptét Latvijas piedávájumu - lídz líguma parakstís'anai strída rajonu uzskatít par kopéju zvejas vietu. =========================================================== Latvijas un Lietuvas delegácijas Rígá turpina spriest par abu valstu júras robez'u. S'is ir pirmais sarunu raunds, un problému risnás'ana sákta no jauna. Latvijas un Igaunijas domstarpíbas júras robez'as jautájmá saasinájás 1995.gada beigás, kad Latvijas valdíba parakstíja lígumu ar ASV sabiedríbu AMOCO un Zviedrijas firmu OPAB par naftas ieguvi Baltijas júras kontinentálajá s'elfá. Péc tam Lietuvás Árlietu ministrija Latvijai iesniedza notu, ka Lietuvai turpmák nav saistos'i nekádi prieks'likumi vai dokumenti par teritoriálajiem úden'iem, ekonomisko zonu un kontinentálá s'elfa delimitácijju Baltijas júrá. Ats'k'iríbá no Latvija un Igaunijas robez'nesaskan'á, kas izpauz'as konkrétás darbíbás - kug'u izraidís'aná -, starp Latviju un Lietuvu lídz s'im bijus'as vienígi várdiskas nesaskan'as. Valdíbu veidojos'o frakciju deputái iesniegus'i Saeimá Satversmes grozíjumu projektu, kas paredz Saeimas un Valsts prezidentaaaaa pilnvaru laiku pagarinát lídz 44 gadiem, bet Saeimu ievélét aprílí. Patlaban Satversme nosaka, ka Saeima tiek ievéléta oktobra pirmajá sestdiená un svétdiená, bet Saeimas un prezidenta pilnvaru laiks ir 3 gadi. =========================================================== Ar Zviedrijas ev.-lut.baznícas palídzíbas organizácijas "Lutherhjaaaalpen" atbaltu Rígá, Daugavgrívas ielá 1 atkláts Latvijas ev.-lut.baznícas diakonijas centrs. Diakonija nozímé Baznícas rúpes par clvéku - garígo, dvéseles un praktisko aprúpi. Drízumá diakonijas centrs paredzéjis izveidot bezmaksas zupas virtuvi mazturígajiem un humánás palídzíbas drébju noliktavu, bet aprílí sáks darboties uzticíbas telefons. Diakonijas centrs sáks ísteot arí projektu "Bérnu nami Latvijá", kura mérk'is - sákt krustvecáku kustíbu no draudz'u locekl'u vidus. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis un aizsardzíbas ministrs Andrejs Krastin's' tikás ar Eiropas Savieníbas un NATO militárajiem atas'ejiem. S'í bija pirmá s'áa veida tiks'anás. Savá runá G.Ulmanis akcentéjis, ka Latvija neuzskatís'ot piederíbu Eiropas Savieníbai par aizvietojumu piederíbai NATO, tádél' Latvijas mérk'is esot piederíba s'ai organizácijai. Situáciju Latvijas brun'otajos spékos atas'eji raksturojus'i ká "pozitívi progreséjos'u", tomér atzinus'i, ka valsts tiem nepies'k'ir pietiekami daudz budz'eta lídzekl'u. Saeimas Prezidijs noléma atzít par neattaisnotiem Saeimas 15.februára sédes, kad tika apspriests 1996.gada valsts budz'eta projekts, kavéjumus 21 deputátam un sodít vin'us ar naudas sodu 20% apmérá no pamatalgas (Ls 206). Sodíti 14 deputái no frakcijas "Latvijai", 4 - no Tautas Saskan'as partijas un 2 sociálistu párstávji. =========================================================== 15.martá notikus'ajá Latvijas Bankas padomes sédé esot spriests arí par daz'ám "pirmá desmitnieka" bankám, kurám s'á gada 1.aprílis var izrádíties liktenígs (tas ir datums, kad stájas spéká jaunas prasíbas komercbankám - vismaz 1 milj. latu liels kapitáls u.c.). Ká zin'o <>, no "pirmá desmitnieka" bankám (tajá ietilpst "Unibanka", "Parekss banka", "Rígas Komercbanka", "Krájbanka", "Rietumu banka", "Zemes banka", "Baltijas Tranzítu banka", "Vácijas-Latvijas banka" un "Sakaru banka") baz'as neesot izraisíjus'as vienígi "Parekss banka", "Unibanka" un, iespéjams, arí "Rietumu banka". =========================================================== Pirms gada, diviem ménes'iem un 15 dienám cel'ojumá ar kájám apkárt pasaulei devás Vilis Kaléjs. No cel'á dos'anás vin'u nespéja atturét pat táds "síkums" ká pret vin'u ierosinátá kriminállieta par kautin'u Rígas Latvies'ú biedríbas namá. "Gará pastaiga" pári kontinentiem bijusi nacionálá partizána V.Kaléja reiz mez'abrál'u vidú savstarpéji dotá solíjuma izpildís'ana. Toreiz nolemts - tasm, kurs' paliks dzívs, apcel'os pasauli, stástot par mez'abrál'u cín'ám. Caur Igauniju pasaules apcel'otájs nokl'uvis Somijá, Zviedrijá, Norvég'ijá, Dánijá, Grenlandé, tad Kanádá, ASV, Meksiká, Austrálijá, Jaunzélandé, Japáná, K'íná, Bali salás, Apvienotajos Arábu Emirátos, Iráká, Tunisijá, Francijá un Vácijá. Ieplánotais trís gadu pasaules apcel'os'anas pasákums beidzies krietni átrák, jo V.Kaléjam aptrúcies naudas, un arí iecel'os'anas vízas lielákajá dal'á valstu vin'am tikus'as izsniegtas uz daz'ám dienám. Naktis cel'ojuma laiká vin's' pavadíjis lídzi pan'emtajá teltí, bet édis visu, kas pagadíjies. Latvijá V.Kaléju sagaidíjis izdemoléts dzívoklis, ká arí tiesas spriedums - trís gadi nosacíti. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Atzíméjot rakstnieka MIERVALZ'A BIRZES 75.gadadienu, apgáds "Preses nams" klajá laidis vin'a jaunáko grámatu " T R Í S P A D S M I T M É N E S' I " a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA P.S. Daz'kárt san'emam Júsu jautájumus, kápéc latvisko burtu - míkstinájumu un garumjzímju - vietás lietojam tá sauktos "apostrophe". Lai "S'AJÁS DIENÁS" bútu lasámas (un ar visám garumzímém un míkstinájumiem), tás Júsu galá "jáizlaiz'" caur speciálu des'ifrés'anas programmu. S'o programmu lieto vairums músu lasítáju. Ar s'ís programmas palídzíbu iespéjama gan latviská teksta s'ifrés'ana (t.i. "apostrophe" ieliks'ana), lai to varétu párraidít pa "Internet", gan párveidotá teksta ats'ifrés'ana. Tuvákas zin'as par s'o programmu varat iegút pie tás autora ARN'A GROSA pa E-mail: AGROSS@CCLU.LV.