=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 11.aprílí Lielajá G'ildé tika pasniegtas "Lielás múzikas balvas'95" un sveikti devin'i tás laureáti. Latvijas valdíbas augstáko apbalvojumu múziká - mákslinieka Armanda Jékabsona veidooto sudraba statueti - san'éma dirig'ents, Oslo filharmonijas simfoniská ork'estra mákslinieciskais vadítájs Mariss Jansons (sakará ar ilgstos'u prombútni ASV vin'am s'í balva pasniegta jau ieprieks' Sanktpéterburgá), par izcilu máksliniecisku sniegumu tá pies'k'irta vijolniekam Gidonam Krémeram, par múz'a ieguldíjumu Latvijas koru kultúras attístíbá un Baltijas valstu dziesmu svétku idejas ístenos'anu - Imantam Kokaram. Lielo múzikas balvu san'éma arí mez'radznieks Arvíds Klis'áns un kamerdziedátája Antra Bigac'a. Solveigai Rajai "Lielá múzikas balva" tikusi par galvenajám lomám operás "Uguns un nakts" (Spídola), "Norma" un "Bohéma", bet jaunajai dziedátájai Ingai Kalnai - par veiksmígu debiju. Balvu san'éma arí J.Medin'a operas "Uguns un nakts" iestudéjuma rados'á grupa - dirig'ents Aleksandrs Vil'umanis, rez'isors un scenográfs Alvis Hermanis un kostímu máksliniece Vec'ella Varslaváne. Par ieguldíjumu teátra múzikas jomá balvu san'éma Uldis Stabulnieks. =========================================================== Eiropas parlamenta prezidents Klauss Hens's apgalvojis - ja Eiropas Savieníba (ES) nolems uzsákt sarunas par iestás'anos ar vienu no Baltijas valstím, tas nozímé, ka tás tiks uzsáktas arí ar abám áréjám. To, ka Baltijas valstím var bút viens iestás'anás moments, nosaka ne tik daudz s'o valstu ekonomiskás un politiskás problémas, ká g'eofiziskais stávoklis. Tápat jaunu valstu uzn'ems'ana esot saistíta ar ES ieks'éjo párkártos'anos, tápéc neesot iedomájams, ka ES s'  procesu atkártotu katru gadu. K.Hens's uzskata, ka negatívi uzn'ems'anas procesu varétu ietekmét iespéjamá novirzís'anás no iesáktá cel'a, tápat netiekot pietiekami izprasts, ka integrácija saistíta ne tikai ar dros'íbas garantijám, bet arí ar pienákumiem saimnieciskajá, ekonomiskajá un ekolog'iskajá zoná. Savukárt sekmét Baltijas valstu integráciju ES, varétu tas, ka s'ís valstis varétu dot sociálu un ekonomisku ieguldíjumu stabilizácijai Austrumeiropá, ká arí tas, ka ES lígums paredz uzn'emt demokrátiskas valstis, kurám ir vélme iestáties. Paredzams, ka sarunas par jaunu valstu uzn'ems'anu ES varétu sákties 1998.gada pirmajá pusé. =========================================================== Rígas pilsétas Ziemel'u rajona tiesa bijus'o valsts energ'étikas ministru Andri Kréslin'u atzina par vainígu ienákumu gús'anas ierobez'ojumu párkáps'aná, dienesta nolaidíbá un apzinátá grámatvedíbas datu sléps'aná un sodíja vin'u ar brívíbas atn'ens'anu uz 3 gadiem nosacíti ar párbaudes laiku uz 3 gadiem. A.Kréslin's' tiesas spriedumu uzskata par netaisnígu. =========================================================== Saeimas pien'emtie grozíjumi Latvijas Administratívo párkápumu kopdeksá samazina soda sankcijas par atsevis'k'iem satiksmes noteikumu pákáumiem, ká arí nosaka sankcijas par nelikumígu árstniecisko un farmaceitisko darbíbu, augu aizsardzíbas noteikumu párkáps'anu, autocel'u un ielu uzturés'anas noteikumu párkáps'anu. Piem., braucot ar auto, kuram nav veikta tehniská apskate, lídzs'inéjo 10 latu vietá bús ámaksá sods lídz 5 latiem, par dros'íbas jostas neuzliks'anun vadítájam uzliktais naudas sods nepársniegs 3 latus (patlaban - 5 lati), samazináts arí sods par cel'a zímju neievéros'anu un par apgaismes noteikumu párkáps'anu nepietiekamas redzamíbas apstákl'os (sods - lídz 5 latiem). Átruma párkápéjiem noteikta diferencéta pieeja -, piem., pársniedzot atl'auto átrumu ne vairák ká par 20 km/h, sods bús lídz 5 latiem, savukárt pársniedzot átrumu par vairák neká 50 km/h, paredzéts naudas sods lídz 50 latiem vai tiesíbu atn'ems'ana uz laiku lídz 6 ménes'iem. Savukárt par brauks'anu alkohola reibumá tiks uzlikts sods lídz 100 latiem vai atn'emtas vadítája tiesíbas uz laiku lídz 3 gadiem (lídz s'im tiesíbas varéja atn'emt ne ilgák ká uz gadu). =========================================================== Saeima 2.lasíjumá pien'éma likumprojektu par Satversmes tiesu. Paredzéts, ka tá izskatís lietas par likumu atbilstíbu satversmei, un tábús tiesíga atzít par spéká neesos'iem likumus u.c. aktus. Par Satversmes tiesas tiesnesi varés kl'út persona ar augstáko juridisko izglítíbu un vismaz 5 gadu stáz'u specialitáté. =========================================================== Krievijas Domes deputáti izveidojus'i parlamenta deputátu grupu sadarbíbai ar Baltijas valstím. Tajá ietilpst 12 deputátu (4 no vin'iem - Z'irinovska partijas párstávji), kuri sadarbosies ties'i ar Latvijas Saeimu. =========================================================== Latvijas sievies'u s'aha c'empionátá par uzvarétáju atkártoti kl'uvusi Anda S'ahranska. =========================================================== Valija Liepin'a, vienígá maksliniece, kura pas'laik Latvijá glezno temperas, Latvies'u biedríbas namam uzdávinájusi savu lielformáta gleznu "Spídola". Gleznai ierádíta goda vieta sanáksmju telpá. =========================================================== 12.aprílí "Latvijas pasts" laiz' klajá divas standartsérijas "Latvijas novadu un pilsétu g'erbon'i" pastmarkas (máksliniece I.Viliama): "Auce" - nomináls Ls 0.02, tiráz'a - 500.000 eks; "Preil'i" - nomináls - Ls 0.13, tiráz'a - 1.000.000 eks. Patstmarkas drukátas Leipcigas vértspapíru spiestuvé. =========================================================== Árlietu ministrs Valdis Birkavs, kurs' par galveno árpolitiká noteicis ekonomisko procesu veicinás'anu un diplomátiská korpusa párorientés'anu ekonomiskajá virziená, apmekléjot uzn'émumu "Kellog's Latvia" Ádaz'os, atzinis, ka Latvijai járada apstákl'i eksporta prec'u raz'os'anai un izdevígi noteikumi ávalstu ieguldíjumiem. =========================================================== Latvijas Banka nolémusi anulét c'etru komercbanku (Tukuma, Daugavas, "AKO" bankas un bankas "Dinastija") darbíbas licences, jo bankas nav spéjus'as izpildít "Kredítiestáz'u likumá" paredzéto prasíbu par banku pas'u kapitála apjomu, kas nedríkst bút mazáks par 1 miljonu latu. Minéto banku aktíviem tiks uzlikts arests. =========================================================== Informácijas sagatavos'anai izmantota <>, <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Klajá nácis ménes'raksta " K A R O G S " apríl'a numurs. Prozas dal'u ievada Regínas Ezeras "Kádas laulíbas dzíves aina", seko Noras Ikstenas stásts "C'etru brauciens". Jaunatklájums ir lietuvies'u prozaik'is Saul'us Toms Kondrots - publicéts vin'a romána "Zalks'a skatiens" fragments un pamatíga saruna ar vin'u. Dzejas dal'á: Amandas Aizpurietes un Kristínes Sadovskas lirika, Amerikas latvietis Andrejs Pablo Mierkalns, Knuta Skujenieka atdzejotás 18.gs. zviedru dzejnieka K.M.Belmana vársmas. Gundegas Reps'es dienasgrámatu lasídami, sapratísit, ko esam zaudéjus'i, kad "KAROGS" vairs nevélas publicét Miervalda Birzes dienasgrámatas. Savukárt Máris C'aklais diskuté ar tiem tríspadsmit saviem kolég'iem, kuri "piemetus'i pagalíti", lai pasaulei radítu iespaidu, ka Latvijá apspiez' minoritátes... Viena z'urnála cena ar gaisa pasta piegádi: USD 9.00 vai AUD 11.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ (Izmantots laikraksts <>) VALÚTAS KURSS (LATOS) ----------------------------------------------------------- Latvijas Bankas Main'as punktá "MARIKA" noteiktais 11.04.96. 11.04.96. ---------------------- pérk párdod ----------------------------------------------------------- Amerikas dolárs 0.552 0.543 0.5447 Austrálijas dolárs 0.435 0.421 0.432 Kanádas dolárs 0.406 0.396 0.404 Vácijas marka 0.368 0.364 0.368 Zviedrijas krona 0.0819 0.0799 0.0819 Anglijas márcin'a 0.84 0.821 0.839 Krievijas rublis (1000) - 0.108 0.113 ----------------------------------------------------------- Laika Vecis bija l'oti pacenties, lai svétku dienas bútu neaizmirstamas. Ja naktí termometrs rádíja mazus "mínusin'us", tad diená bija par grádiem 15-16 siltáks. Debesís nemaníja neviena mákonís'a, un saule dásni dál'ája gan gaismu, gan siltumu. Lieldienu s'úpolés s'úpojoties, piedzívojám neparastas sajútas - te pédas iekn'udéjás, te sirds iepukkstéjás savádák, te s'k'ita, ka galva pilna pumpurís'iem... Vien péc krietna laicin'a apjautám, ka tas bija pavasaris. Un tánu més, métel'us nometus'i, val'á matiem un brívi no visám rúpém, dejojám ielás ká tauren'i, klausíjámies tércís'u c'alos'aná, zílís'u skanígajá dziedás'aná un sniegpulksten'u zvanís'aná, ká bérni priecájámies par krokusu asnin'iem un piesaulíté snaudul'ojos'ám mus'ám un bríníjámies, ka ir l'audis, kuri par varítém cens'as izbaudít pédéjá sniega priekus. Debesu zilumá cienígi planéja stárk'i, un púpolu augs'éjie zari s'k'ita piebirus'i zelta puteks'n'iem, lídz ... ceturtdien gaisá novirpul'oja milzígi sniegpárslu tauren'i - ká Ziemassvétkos; zeme kl'uva balta, un púta nikns austrenis. Bet jau piektdien "baltie nedarbi" izzuda. Ká nebijus'i. JAUKAS BRÍVDIENAS! -----------------------------------------------------------