=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Pirmdien Latvijas upés bija izveidojus'ies trís ledus sastrégumi, kuru dél' ievérojami paaugstinájies údens límenis. Divi no tiem Daugavá - aiz Jékabpils un pretí Jersikai. Visnopietnákais sastrégums konstatéts Lielupé. Stal'g'ené applúdus'as jau vairákas májas. =========================================================== C'ehijas Republikas prezidenta Václava Havela vizítes ietvaros starp abám valstím parakstíts brívás tirdzniecíbas lígums. C'ehija ir vienígá no Centráleiropas valstím, ar kuru Latvija noslégusi s'ádu lígumu, kas veicinás savstarpéjás tirdzniecíbas paplas'inás'anos, ekonomiskás aktivitátes pieaugumu, finansiálo stabilitáti, sekmés tirdzniecíbas liberalizáciju. Rígas pilí viesis tikás ar Latvijas valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru kabineta pástávjiem un Latvijá rezidéjos'iem árvalstu véstniekiem. Párrunáta Eiropas jaunás kártíbas veidos'anas, un abi prezidenti atzinus'i, ka nepiecies'ams vairák apelét pie Rietumvalstu sirdsapzin'as, ká arí aicinát tás bút izlémígákám, jo Eiropas jaunás kátíbas veidos'ana varétu izslídét no demokrátu rokám. Párrunájot Eiropas dros'íbu, prezidenti atzinus'i, ka Latvijai un C'ehijai nav alternatívas iestájai NATO, par ko jábút tiesíbám izlemt ikvienai valstij pas'ai. C'ehijas prezidents parakstíjies goda viesu Zelta grámatá. =========================================================== Lídz ar C'ehijas prezidentu Latvijá bija ieradus'ies 20 s'ís valsts uzn'émumu párstávji, kas vélas dibinát kontaktus ar Latvijas uzn'éméjiem. Galvenokárt tie ir raz'os'anas uzn'émumi, kas Latvijai piedávája trolejbusus u.c. transportlídzekl'us, energ'étikas iekártas, pártikas preces, celtniecíbas materiálus, daz'ádas iekártas, TV un radiotehniku, radiolokácijas iekártas, medicínas instrumentus, ieroc'us, muníciju un c'ehu kristálu. C'ehijas finansu sektoru párstávéja c'etras bankas. Savukárt no Latvijas puses interesi par iespéjamo sadarbíbu ar C'ehiju bija izrádíjus'i 47 uzn'émumi no visdaz'ádákajám ekonomikas sférám. Pas'laik no Latvijas áréjás tirdzniecíbas apgrozíjuma tikai nepilns 1% ir tirdzniecíba ar C'ehiju. =========================================================== Ziemel'valstu párstávji, kuri Vil'n'á piedalíjás pirmajá kopéjá Baltijas Asamblejas un Ziemel'u padomes apienotajá sédé, solíjus'i palídzét Baltijas valstím to cel'á uz Eiropas Savieníbu (ES). Paredzéts, ka s'í apn'ems'anás sekmét Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzn'ems'anu ES tiks iekl'auta arí oficiálajá sédes nosléguma pazin'ojumá. Zviedrijas parlamenta deputáts Stens Svensons atzíméjis nosacíjumus, kas bútu jáievéro Baltijas valstím, ja tás vélas iekl'út ES. Tie ir - ievérotas starptautisko tiesíbu normas (arí minoritás'u tiesías), bríva tirdzniecíba un nelegálas migrácijas likvidés'ana. Baltijas valstím nav pien'ems noteikums obligáti pievienoties starptautiskajai bégl'u konvencijai (tajá teikts, ka bégl'iem jánodros'ina visas sociálás tiesíbas). Tás arí nevélas kl'út par nelegálo imigrantu "uztveres zonu". =========================================================== Saeimas prieks'sédétája Ilga Kreituse (Demokrátiská partija "Saimnieks") presei pazin'ojusi, ka kandidés uz Valsts prezidenta amatu, ja partija vin'u izvirzís: "Es esmu disciplinéts cilvéks un respektés'u partijas lémumu." Vin'a noraidíjusi presé izskanéjus'o versiju, ka "Saimnieks" péc sava prezidenta ievélés'anas vélétos destabilizét valdíbu un veidot citu Ministru kabinetu, kurá tam bútu lieláka ietekme. Saeimas frakcijas vél nav sákus'as konsultácijas par atbalstu kádam prezidenta kandidátam. =========================================================== Somija paudusi baz'as, ka NATO paplas'inás'ana bez Baltijas valstu iekl'aus'anas aliansé varétu pamudinát Maskavu uzskatít s'o reg'ionu par savas ietekmes jomu. Ja NATO paplas'inás'anu attiecinás tikai uz t.s. Vis'egradas valstím, Krievija un Baltija to var uzskatít par jaunu Eiropas sadalís'anu, kas, savukárt, varétu apgrútinát Somijas pozíciju, kas grib saglabát savu neitralitáti. =========================================================== Aizsardzíbas ministrs Andrejs Krastin's' parakstíjis pavéli, saskan'á ar kuru karavíri san'ems lielákas pátikas devas. Tátad viena karavíra uzturdevas vértíba ir Ls 1,15 vértíbá lídzs'inéjá Ls 1.00 vietá, uzlabotais sausai uzturs turpmák' bús Ls 1,50 vérts, bet robez'sargiem, kas noríkoti robez'as apsardzé naktís, pienáksies papildus produkti Ls 0,12 vértíbá. Vél lielákas "piedevas" bús júrniekiem, kuri dienesta pienákumus pilda kug'a apkalpes sastává (Ls 0,16), ká arí lidotájiem un gaisa kug'u apkalpes locekl'iem (Ls 0,60). =========================================================== Demokráiskás partikas "Saimnieks" deputás un ípas'o uzdevumu ministrs pas'valdíbu lietás Ernests Jurkáns nolicis Saeimas deputáta mandátu uz ministra amata pildís'anas laiku. Vin'a vietá Saeimá náks Olafs Brúvers, kurs' bija 5.Saeimas deputáts no Kristígo demokrátu savieníbas. =========================================================== 13.aprílí Pilsoníbas un imigrácijas departamenta Rígas Ziemel'u rajona nodal'á notika ugunsgréks, kurá cietus'as nodal'as árdurvis un grída pie durvím. Nelaimi izraisíjus'i l'aunprátígi dedzinátáji. =========================================================== Informácijas sagatavos'anai izmantota <>, <>. =========================================================== "Viskarstáká" plúdu zona Latvijá s'obríd ir Jelgava un tai apkártesos'ás teritorijas. Ledus, kas 16.apríl'a ríta pusé kustéjás uz júras pusi, nu iestrédzis pie Latvijas Lauksaimniecíbas universitátes. Lielupe visá tás platmá pieblívéta ar ledus pláksném, neliels no ledus brívs posms bija aiz universitátes, bet tálák sastrégums turpinájás lídz Kalnciemam. Údens límenis ir tuvu kritiskajam,un Jelgavá izsludináta árkártas situácija. Abpus Jelgavas applúdus'as diezgan plas'as zemes platíbas, vairákas májas, tac'u tá notiek ik gadus, un iedzívotáji to neuztver ká lielu katastrofu. Sastrégums ir arí pie Pl'avin'ám un pie Ogres upes iztekas. =========================================================== Tá ká bríva zemes tirgus ievies'aná, izmantojot Satversmes 81.panta tiesíbas, valdíbai pretojas frakcija "Tévzemei un brívíbai", Ministru kabinets izlémis, ka s'í pármain'a jáveic Saeimai. Valdíba s'ajos grozíjumos noteikusi salídzinos'i maz ierobez'ojumu. un tie ir: jásan'em pas'valdíbas piekris'ana; daríjuma nostiprinájuma lúgums Zemesgrámatu nodal'á jáiesniedz ménes'a laiká; nevarés iegádáties zemi pierobez'as joslá. Lai nodros'inátu atklátíbu, Tieslietu ministrijai vismaz divas reizes gadá vajadzés publicét informáciju par daríjumiem ar zemi. Varés pirkt tikai zemesgrámatá reg'istrétu zemi. Valdíba piekritusi arí kártéjai zemes ípas'umu párdos'anai privátpersonám, Tá vairákus zemes gabalus ar kopéjo platíbu 2,55 ha Talsu rajona Abavas pagastá atl'auts iegádáties A.O.Feldbergam Pedváles brívdabas mákslas parka izveidos'anai, savukárt zemes gabalu Aizkrauklé, Rúpniecíbas ielá 14, varés iegádáties firms "Metálists", kas íré uz zemes gabala esos'ás ékas. =========================================================== Noslédzot savu vizíti Latvijá, C'ehijas prezidents Václavs Havels atzinis, ka integrés'anás Eiropas Savieníbá (ES) un NATO lielá mérá bús atkaríga tikai no pas'iem, valstís jábút sakártotai ekonomiskajai un tiesiskajai sistémai. Latvijas un C'ehijas prezidenti vienojus'ies, ka ES nevajadzétu uzstádít noteikumus, bet tai ir jábút skaidríbá par uzn'ems'anas kártíbu. V.Havels uzsvéris, ka pirmo reizi Eiropas vésturé ir iespéjams izveidot savieníbu, kas "netiks nevienam uzspiesta". G.Ulmanis, piekrítot teiktajam, par bútiskáko Latvijai nosaucis ES dros'íbas aspektu un labklájíbas kápinás'anu, risinot sociálás problémas. =========================================================== Ministri uzklausíjus'i valdíbas komisijas, kas bija izveidota Latvijas un "Tilts Communications" jumta líguma izvérés'anai, zin'ojumu, ká arí uzklausíjus'i "Lattelekom" zin'ojumu par pérngad paveikto. Ká zin'o <>, valdíbas komisija secinájusi, ka uzn'émums "Lattelekom" ir izveidots un darbojies, neievérojot Latvijas intereses un biez'i vien bezjédzígi s'k'iez'ot naudu. Júsu ieskatam daz'i komisijas atzinumi. Visnepatíkamákie dati zin'ojumá ir par "Lattelekom" vadíbas darba apmaksu. Piem., pérn "Lattelekom" izdevumi uzn'émuma vadíbas komandas (38 árzemju speciálisti) apmaksai bijus'i 5,4 milj. latu vai vidéji 150 túkst. latu uz vienu speciálistu. Turklát vadíbas apmaksai esot tendence pieaugt. Líguma pirmajos 10 darbíbas gados speciálistu darba apmaksai Latvijas pusei, péc valdíbas komisijas aprék'iniem, bútu jásamaksá vairák neká 32 milj. latu, nemaz nerunájot par blakus izdevumiem (jauni auto vadíbai katrus trís gadus, to ekspluatácijas izdevumi, komandéjumu izdevumu segs'ana utt.). Ne mazák iespaidígas ir summas, kas izmantotas speciálistu apmácíbai un párkvalifikácijai. Pérn apmácíbas izdevumi sasniegus'i gandríz pusotru milj. latu - apt. 15 túkst. latu par vienu apmácámo (s'ogad apmácíbas izmaksas plánots palielinát vél par 22%). Komisija secinájusi, ka párkáptas Latvijas intereses uzn'émuma statútkapitála sadalé. Kaut gan formáli Latvijai pieder lieláká dal'a (51%), uzn'émuma vadíba pilníbá nodota otram firmas dalíbniekam - "Tilts Communications", kas izveido vadíbas komandu un iecel' galveno izpilddirektoru, kurs' ir "Lattelekom" visaugstáká amatpersona. Direktoru padomes funkcijas esot visai dekoratívas. Komisija uzskata, ka viens no bútiskákajiem atkláto nejédzíbu célon'iem ir personígas atbildíbas trúkums no Latvijas varasvíriem líguma sagatavos'anas laiká un tá izpildes párraudzíbá. Komisija ieteikusi sarunu cel'á bútiski mainít líguma noteikumus, vienlaikus, iespéjams, nomainot Direktoru padomes Latvijas puses párstávjus. Satiksmes ministrs Vilis Kris'topáns izteicies, ka "Lattelekom" valsts kapitála dal'u tuvákajá laiká vajadzétu privatizét (t.i., párveidot par publisku akciju sabiedríbu, dodot iespéju iegádáties sabiedríbas akcijas ikvienam, kus' vélas). =========================================================== Lai gan Tautas kustíbas "Latvijai" párstávji izteikus'ies, ka atbalstís Demokrátiskás partijas "Saimnieks" izvirzíto kandidátu Valsts prezidenta amatam, rezervei tai arí bús'ot savs cilvéks - Imants Liepa. =========================================================== Lai paátrinátu dzívokl'u privatizácijas procesa uzsáks'anu Rígá, Rígas Dome apstiprinájusi pirmo privatizácijai nododamo máju sarakstu un máju sarakstu, kuras tiek lúgts Ministru kabinetam nodot pas'valdíbai privatizácijas uzsáks'anai. Abos sarakstos iekl'auti 40 pas'valdíbas vai valsts nami. =========================================================== Divi krievu militárzinátnieki (viens no vin'iem - g'enerálleitnants) laikraksta <> militárajá pielikumá publicéjus'i pétíjumu par Krievijas armijas reformu stratég'iju, kurá cita starpá apceréta arí iespéjamíba iebrukt Baltijas valstís. Tajá teikts: "Nevar izslégt apsteidzos'u spéka iedarbíbu uz brun'otajiem nacionálistiskajiem forméjumiem, lai pártrauktu iespéjamos praktiskos sol'us uzskatámo provokatívo plánu realizácijá". Ar "provokatívajiem plániem" tiek domáts Baltijas valstu nodoms iestáties NATO, bet ar "nacionálistiskajiem brun'otajiem forméjumiem" - "agresívá nacionálisma spéki, kas darbojas ar atbalstu no árienes un kam ir savi brun'otie forméjumi: armija, policija u.c. Baltijas republiku militarizétie forméjumi". Rakstá pieminéta arí bij. PSRS teritorija ká "Krievijas vitáli svarígo interes'u zona", bet Baltija - ká "vissprádzienbístamákais rajons no jaunu konfliktu ar Krievijas Federácijas Brun'oto spéku piedalís'anos radís'anas redzes punkta". =========================================================== Somijas Apkártéjás vides aizsardzíbas centra kug'is "Halli" sácis izsúknét degvielu no pirms pusotra gada Baltijas júrá nogrimus'á prámja "ESTONIA" degvielas tvertném. Speciálisti uzskata, ka prámí esot apm. 418 tonnas degvielas. Degvielas izsúknés'ana no prámja varétu tikt pabeigta lídz júnijam. =========================================================== S'odien, 17.aprílí, Latvijá vienas dienas vizíté ierodas NATO g'enerálsekretárs Havjers Solana. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis devies uz Z'enévu, kur iepazísies ar Latvijas pastávígás párstávniecíbas ANO Eiropas mítni, tiksies ar Z'enévas kantora padomes viceprezidentu, nolasís lekciju Z'enévas Starptautisko attiecíbu institútá par Latvijas un Baltijas valstu vietu Eiropas nánotnes struktúrá. Paredzéts, ka G.Ulmanis tiksies arí ar ANO Eiropas mítnes g'eneráldirektoru, ANO augstáko komisáru bégl'u jautájumos, S'veices konfederácijas prezidentu. =========================================================== Klajá nácis jauns z'urnáls - s'obríd vienígais múzikas izdevums latvies'u valodá - <>. Tas sadalíts trijás dal'ás: latvies'u múzika, árzemju múzika un izklaidéjos'i materiáli par múziku un kino. Z'urnálam ir sadarbíba ar "BMG"; to atzinusi Vácijas kompánija "Polygram>> un tiks sútíta informácija. =========================================================== Informácijas sagatavos'anai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "Preses nams" laidis klajá GUNDEGAS REPS'ES románu " É N U A P O K R I F S ". "Tiek atdoti ípas'umi bijus'ajiem saimniekiem, rúgst naids pret jauno kungu rasi, bet vél nav pien'emts par to skal'i izteikties, jo nojáto valsti uz kájám dabús'ot vien ípas'umattiecíbas". S'ajá teikumá redzam gan autores spéjas raksturot músu laikmetu, gan dros'o roku. Savukárt romána tematiku atklás káda cita autores fráze - vai cilvéks, kuru pamet, kl'úst par atkritumu? Dzívokl'us un víries'us mainídama, romána galvená varone ir patiesi interesanta. Grámata labi iederas sérijá "Baltijas un Ziemel'valstu modernais románs". (péc <>)