========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Ar I s'k'iras Triju Zvaigz'n'u ordeni nolemts apbalvot Lietuvas prezidentu Al'g'irdu Brazausku; ar III s'k'iras ordeni - vésturnieku Alekseju Apíni un bijus'o Francijas véstnieci Z'annu Debené; ar IV s'k'iras ordeni - teologu Klausu fon Aderkasu, valodnieci Rasmu Grísli, treneri Raimondu Karníti, valodnieku Konstantínu Karuli, teologu Visvaldi Varnesi Klívi, dirig'entu Gido Kokaru, dramaturgu Péteri Pétersonu, tautsaimnieci Zigrídu Rusin'u, tautsaimnieku Mártin'u Skuju. Ar V s'k'iras ordeni paredzéts apbalvot dirig'entu Tálivaldi Bérzin'u, aktrisi un pedagog'i Ériku Ferdu, sabiedriskos darbiniekus Alfrédu Greidánu un Irénu Krec'ko, aktrisi Irmu Laivu, kultúras darbinieku Zigfrídu Kalnin'u. =========================================================== Demokráiskás partijas "Saimnieks" dome pien'émusi galígo lémumu Valsts prezidenta vélés'anám izvirzít savas partijas kandidáti, Saeimas prieks'sédétáju Ilgu Kreitusi. =========================================================== Igaunijas Árlietu ministrija nosútíjusi Latvijas Árlietu ministrijai prieks'l'ikumu par zvejniecíbu, nosakot, ka Latvijas zvejniekiem, zvejojot Igaunijas teritoriálajos úden'os, jáievéro Igaunijá spéká esos'ie zvejniecíbas noteikumi. Akvatorijas, kur spéká bús ípas'ie noteikumi, dienvidu robez'a sakrít ar Igaunijas teritoriálo úden'u un ekonomiskás zonas robez'u, bet ziemel'u - ar Latvijas puses 2.aprílí piedáváto zvejas líniju. =========================================================== Latvijas un Lietuvas delegácijas sarunás par júras robez'u puses pagaidám vienojus'ás, ka ir pien'emams 1927.gada abu valstu robez'u komisiju parakstítais akts. Tajá paredzéta 3 júras júdz'u liela teritoriálo úden'u robez'a. Tam esot piekritusi Lietuvas puse. Arí Latvijas puse piekritusi, ka nevar ignorét Kurs'u kápu, un pien'émusi, ka tá ir dal'a no Lietuvas robez'as. Lietuvas puse esot arí pien'émusi Latvijas puses viedokli, ka nákotné jávienojas par 12 júras júdz'u teriotoriálo úden'u noteiks'anu. =========================================================== Vizíté Rígá ieradies Eiropas Dros'ínas un sadarbíbas organizácijas Parlamentárás asamblejas prezidents Frenks Svélens. =========================================================== Saeimas Árlietu komisija atbalstíjusi bij. kultúras ministra Ján'a Dripes iecels'anu par véstnieku Zviedrijá. =========================================================== Uz kopéju sanáksmi Siguldá no 147 patlaban strádájos'ám paju un statútsabiedríbám bija ieradus'ies 120 vadítáji. Nozaru speciál'isti vin'us iepazístinája ar jaunumiem lopkopíbá, augkopíbá, lauksaimniecíbas tehniká, finansu un kredítu sistémá. Zemkopíbas ministrs Alberts Kauls savá runá raksturojis pas'reizéjo lauksaimniecíbas krízi, kas radusies nemákulígas zemes reformas dél'. Paju sabiedríbas aizn'em 13% zemes, bet stabili raz'o 30-50% produkcijas. Tajá pat laiká 12% zemnieku nav savas májas, bet 36% - sava traktora. Ministrs uzsvéris, ka konkurétspéjígas produkcijas raz'os'ana saimniecíbá, kas mazáka par 20 ha, praktiski nav iespéjama. Diemz'él tirgus párpludinás'ana ar árzemju pártiku un nevajadzígás konkurences radís'ana Latvijas lauksiamniekiem esot pas'as Zemkopíbas ministrijas ierédn'u darbs, tádél' ministrija járeformé. A.Kauls arí ieteicis dibinát darba grupu statútsabiedríbu asociácijas izveidos'anai. Sapulcé pien'emta rezulúcija, kurá galvená prasíba valsts vadítájiem ir - nodros'inát vienádus raz'os'anas apstákl'us visá saimniecíbám, neatkarígi no ípas'uma formas. =========================================================== Tá ká laukos péc páris nedél'ám jásák séja, un s'iem darbiem nav apgrozámo lídzekl'u, Vieníbas partijas Saeimas frakcija lúgusi Ministru kabinetu apturét lauksaimniecíbá strádájos'o uzn'éméjsabiedríbu nodokl'u parádu un kavéjuma soda naudu iekasés'anu, kas uzkrájus'ás lídz 1995.gada janvárim (1,85 milj. latu); atl'autneaprék'inát par 1995.gadá nenomaksátajiem nodokl'iem nokavéjumu; norakstít nodokl'u parádus lauksaimniecíbas uzn'émumiem un uzn'éméjsabiedríbám, kuras savu darbíbu beigus'as (0,8 milj. latu); norakstít ká bezcerígus nestrádájos'ás lauksaimniecíbas uzn'éméjsabiedríbás uzkrájus'os parádus "Latvenergo" (2,08 milj. latu) un "Latvijas gázei" (1 milj. latu), bet strádájos'ám statútsabiedríbám parádus par 1992. un 1993.gadu iesaldét. Savukárt Finansu ministrija lúgta párskaitít Zemkopíbas ministrijai aprék'inátás, bet 1995.gadá neizmaksátás 1,9 milj. latu subsídijas. =========================================================== Saeima 2.lasíjumá pienémusi grozíjumus Korupcijas novérs'anas likumá. Sas'aurináts to amatu loks, kurus var ien'emt valsts amatpersona. Tagadéjá redakcija liedz ien'emt amatus privátstruktúrás, atl'aujot valsts amatpersonas darbu savienot tikai ar mácíbspéku, ástu amatu, rados'o darbu, pienákumiem sabiedriskajá vai politiskajá organizácijá, ká arí l'auj ien'emt posten'us, kuros persona ir iecelta ar valdíbas lémumu. Tac'u visos s'ajos amatos valsts amatpersonas varés san'emt atalgojumu, kas bija liegts lídz s'im. =========================================================== S'ogad jau diviem noziedzniekiem -par slepkavíbám un laupís'anám notiesátajiem Igoram Strukovam un Rolandam Láceklim-Bertmanim - izpildíts náves sods. =========================================================== Bijus'ais valsts energ'étikas ministrs Andris Kréslin's' Rígas pilsétas Ziemel'u rajona tiesá iesniedzis apelácijas súdzíbu. 11.aprílí s'í tiesa A.Kréslin'u atzina par vainígu ienákumu gús'anas ierobez'ojumu párkáps'aná, dienesta nolaidíbá un apzinátá grámatvedíbas datu sléps'aná. Tiesa vin'u sodíja ar brívíbas atn'ems'anu uz 3 gadiem nosacíti. =========================================================== Firma "Ievanda" bús pateicíga par jebkuru informáciju sekojos'os jautájumos: Vai trimdá ir darbojus'ies: - Latvijas skolotáju savieníba; - Latvijas skolotáju slimo kase; - Latvijas skolotáju krájaizdevu kase? Informácija adreséjama: jansons@ievand.org.lv Pateicamies par atsaucíbu! a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Interesentiem piedávájam iegút savá ípas'umá "L A T V I J A S Z Á L' U G R Á M A T U" 1995/1996 Tas ir Latvijá reg'istréto un reg'istrácijai iesniegto zál'u lídzekl'u paplas'inátu anotáciju krájums, ko izdevis Rígas starptautiská medicínas zinátnes un farmácijas centra un Latvijas Árstu biedríbas apgáds. To, kuru zál'u lídzekl'u anotácijas ievietotas s'ajá krájumá, noteikus'as farmaceitiskás raz'otájfirmas un zál'u lieltirgotavas, kuru medikamenti pieejami Latvijas zál'u tirgú. "LATVIJAS ZÁL'U GRÁMATA" ir vienígais katalogs latvies'u valodá, kas ietver aktuálu informáciju par gandríz 100 farmaceitisko firmu raz'otiem zál'u lídzekl'iem. Vienas grámatas cena ar gaisa pasta piegádi: USD 21.00 vai AUD 31.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Iznákus'i jauni kompaktdiski: a^a^a^ Jaunies'u kamerkoris "Pali", dirig'ents F.Stade, Mártin'a Brauna dziesmas. a^a^a^ Kamerkoris "Ave Sol", dirig'ents I.Kokars. Ján'a Ivanova un Pétera Plakida kora dziesmas. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^