=========================================================== S'AJÁS DIENÁS =========================================================== Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri S'k'éli, Krievijas ieks'lietu ministrs Anatolijs Kul'ikovs atzinis, ka cín'a ar organizéto noziedzíbu Krievijá pagaidám neesot pietiekami sekmíga, galvenokárt nesakátotás likumdos'anas dél'. Tomér, neskatoties uz to, smago noziegumu skaits Krievijá samazinoties. Starp Latvijas un Krievijas ieks'lietu ministrijám parakstíta vienos'anás par sadarbíbu cín'á ar organizéto noziedzíbu, kas paredz abu valstu sadarbíbu organizétás noziedzíbas noziegumu novérs'aná, atklás'aná, izskaus'aná un izmeklés'aná, ká arí to, ka abas puses apmainísies ar izmeklés'anas, izzin'as, kriminálistikas informáciju u.c. tiesiski normatívajiem aktiem. Turklát paredzéts apomainíties ar tám fiziskajám un juridiskajám personám, kuras tiek turétas aizdomás par lídzdalíbu organizétajá noziedzíbá. Latvijá ieradies Krievijas valsts domes Starptautisko lietu komisijas prieks'sédétájs Vladimirs Lukins. Sabiedriskás kustíbas "Lídztiesíba" párstávji savá 4.konferencé nolémus'i, ka "Lídztiesíba" pártaps partijá. Iemesls tam - Latvijas Sociálistiská partija, ar kuru "Lídztiesíba" sadarbojusies, esot parádíjusi "ideolog'isku un organizatorisku nekonsekvenci visu Latvijas iedzívotáju cilvéktiesíbu aizstávíbá", tádél turpmák sadarbíba neesot iespéjama. Jauná partija bús'ot izteikti "kreisa". Sigguldá uz 4.konferenci pulcéjás vairák neká 190 Vieníbas partijas biedru, lai spriestu par tálákajám partijas politiskajám aktivitátém. Z'urnálistiem konference bija slégta. Konferences zálé 2 minútes bija atl'auts filmét tikai Latvijas TV zin'u raidíjuma "Panoráma" operatoriem. Partijas líderis Alberts Kauls lielo slepeníbu pamatojis ar lídzekl'u trúkumu un konferences raksturu: "S'eit, tá sakot, máas kártíbá tiks apspriesti partijas darbíbas virzieni." Pien'emta rezolúcija "Par politisko un saimniecisko stávokli valstí un partijas kártéjie uzdevumi", ká arí "Par stávokli Latvijas laukos un lauksaimniecíbas attístíbas virzieni". Pirmajá rezolúcijá "kártéjo uzdevumu sarakstá" partija iekál'vusi: "aktívi piesdalíties pas'valdíbu reformu sagatavos'anas periodá, lai nepiel'autu pagastu apvienos'anu", savukát uzmaníba tiks veltíta valsts ekonomiskás sistémas pakártos'anai tautas interesém, palielinot valsts un Latvijas Bankas lomu tautsaimniecíbas attístíbá. Otrajá rezolúcijá iekl'autas tézes, kas nosaka Vieníbas partijas rícíbu, lai glábtu lauksaimniecíbu: "paaugstinát lauksaimniecíbas vadíbas sistémas efektivitáti, palielinot valsts reguléjos'o lomu; paredzét stratég'iski nepiecies'amás lauksaimniecíbas produkcijas subsidés'anu; samaziná nodokl'us mazajiem lauku uzn'éméjiem un atbrívot no nodokl'iem lauksaimniecíbas priduktu raz'otájus un panákt Ministru kabineta lémumu par to, lai Zemes un hipotéku banka bútu Zemkopíbas ministrijas pakl'autíbá, kas nodros'inás iespéjas straujas raz'os'anas pieauguma veicinás'anai." Jaunrades fonda, Intelig'ences apvieníbas un Rígas Latvies'u biedríbas ríkotajá konferencé "Uzn'éméjdarbíba un tautas labklájíba" ar referátiem un runám debatés piedalíjás vairáki sabiedríbá pazístami valsts varas párstávji, uzn'éméji un augstskolu pasniedzéji (Ivars Godmanis, Jánis Ádamsons, Olafs Brinkmanis, Aivars Kreituss, Aleksandrs Kirs'teins u.c.). Tika még'ináts noskaidrot, kas ir galvenie célon'i tam, ka ar uznéméjdarbíbu Latvijá lágá neiet. Konferences spilgtákás runas tiks'ot publicétas grámatá. Krievijas nacionálkomunisti piketéja pie Latvijas véstniecíbas ékas Maskavá, lai izteiktu protestu pret cilvéka un nacionálo minoritás'u pákáumiem Latvijá. Piketa iniciatori - Krievijas Visas tautas savieníba un kustíba "Trudovaja Rossija". Plakáti véstíja: "Brívíbu Latvijas patriotam Rubikam!", "Kauns fas'istiskajai demokrátijai". Krievijas valsts domes deputátu grupa "Tautas vara" un grupa sadarbíbai ar Latvijas parlamentu vérsus'ás pie Saeimas ar aicinájumu novérst Rígas 9.vidusskolas slégs'anu. S'o skolu, kurá mácás 700 skolénu, Rígas varas iestádes nolémus'as slégt, un nodot skolas éku topos'ás Ukrain'u skolas rícíbá, kurá mácísies 150 skolénu. No 27.júlija lídz 2.augustam apm. 500 skautus un gaidas pulcés Latvijas un Zviedrijas kopígá draudzíbas nometne "Jaunk'emeri". Skautu un gaidu organizácija patlaban ir Latvijá lieláká jaunatnes organizácija - tás sastává ir ap 4000 biedru. Saeimá pien'emts likums par nacionálás pretos'anás kustíbas dalíbnieka statusu, kas nosaka, ka s'áds statuss ir LR iedzívotájiem, kuri Latvijas teritorijá laikaposmá no 1940. gada 17.júnija lídz 1960.gada 31.decembrim piedalíjás brun'otá un pagrídes cín'á pret okupácijas rez'ímiem, veicinája s'o cín'u, sbniedzot cínítájiem materiálu un cita veida palídzíbu, un propagandéja LR neatkaríbas atjaunos'anas ideju, izplatot nelegálo presi, uzsaukumus u.c. izdevumus, ká arí aktívi vérs'oties pret okupácijas rez'ímu. Par nacionálás pretos'anás kustíbas dalíbniekiem atzíti arí LR iedzívotáji, kuri Latvijas teritorijá laikaposmá no 1961.gada 1.janvára lídz 1990.gada 4.maijam tika notiesáti par politisko darbíbu vai párliecíbu un ir reabilitéti. Premjers Andris S'k'éle pazin'ojis, ka jautájums par Abrenes pievienos'anu Latvijai vai atstás'anu Krievijá esot politisks jautájums, par ko galavárds jásaka Saeimai. Tikai péc s'áda lémuma Latviujas valdíbas delegácijai bús'ot pilnígi skaidrs mandáts sarunás ar Krieviju. Gadskátéjá "3 x 3" nometne no 7. lídz 14.júlijam notiks Vil'aká bet no 21. lídz 28.júlijam - Jelgavá. Nometnes pamatprincipi paliek nemainígi - latvisko zinás'anu papildinás'ana, latviskás kopíbas veidos'ana, latviskás g'imenes stiprinás'ana, latviskás draudzíbas sekmés'ana. Tápat ká ieprieks'éjos gados g'imen'u seminárus vadís Líga Ruperte un Mára Tupese. Bús iespéja diskutét ar politik'iem Jáni Penik'i (ASV), Kazimiru S'l'akotu un Ervidu Grinovski. Rozes Stiebras un Ans'a Bérzin'a vadíbá darbosies filmu animácijas grupas, rotkals'anas máká ievadís Ol'g'erts Kurcers (ASV) un Vitauts Straume (Sigulda). Etnográfijá, ekolog'ijá, tautas mákslas tradícijás cits citu papildinás Dainis Íváns, Imants Ziedonis, Maija S'lesere-Meiráne, Ilga Madre, Elza Radzin'a, Helmí un Dainis Stalti, Ilga Reizniece u.c. Dalíbas maksa pieaugus'ajam - Ls 25, bérnam lídz 7 gadu vecumam - Ls 12, bet g'imnenei kopumá ne vairák par Ls 100. Pateicoties salídzinos'i labiem valsts budz'eta ien'émumiem aprílí (tie bijus'i 35 milj. latu), s'á gada valsts budz'eta deficíts ir "tikai" 15 milj. latu. (Ja valsts turpinátu slídét parádos saskan'á ar valsts budz'eta likumu, tad tagad deficítam bútu jábút 18-19 milj. latu.). Neskatities uz to, valsts ieks'éjais paráds palielinás un nu sasniedzis jau 143 milj. latu atzími, kas ievérojami pársniedz tres'o dal'u no visiem plán'otajiem s'á gada valsts ien'émumiem. No s'á gada 1.maija tiks indeksétas pensijas, tádéjádi no maija pensijas palielinásies vidéji par Ls 2,54 ménesí. Tad vidéjá pensija Latvijá bús Ls 39,06 ménesí, bet vidéjá invaliditátes pensija - Ls 40 ménesí. Politiski represétajiem cilvékiem, kuri turklát san'em invaliditátes pensiju, tá péc indeksácijas bús lieláka, jo indeksácijá tiek pielietots augstáks koeficients. Pensiju indeksácija s'ogad no sociálá budz'eta prasís'ot papildus 13 milj. latu. Nákamá pensiju indeksácija varétu bús gaidáma pirms apkures sezonas sákuma rudení. Parakstíts lígums starp Eiropas Rekonstrukcijas un attístíbas banku (ERAB) un privatizéjamo valsts a/s "Latvenergo" par 76,2 milj. USD lielá kredíta pies'k'irs'anu Daugavas kaskádes hidroelektrostaciju rekonstrukcijai. Savukárt Finansu ministrs Aivars Kreituss parakstíja valdíbas garantiju lígumu ERAB par 41,6 milj. USD (lígums sniedz garantijas 34,1 milj. USD lielajam aizdevumam ties'i no ERAB lídzekl'iem, ká arí 7,5 milj. USD aizdevumam no Eiropas Investíciju bankas). Dal'ai kredíta - 19,6 milj. USD no Japánas Eksporta un kredíta bankas - Latvijas valdíbas garantijas izsniegtas vél pérn, bet 15 milj. USD aizdevumam no kádas valsts eksportkredítag'entúras finansu ministrs garantijas parakstís'ot nákamgad, péc noteiktas rekonstrukcijas darbu dal'as pabeigs'anas. Par iespéjám izsniegt s'o kredítu un piegádát Latvijai tehnolog'iju tiks'ot izsludináts tenders, un jau tagad esot san'emti pieteikumi no 12 valstím. Eiropas Savieníbas véstnieks Latvijá Ginters Veiss nodevis Latviujas árlietu ministram Valdim Birkavam bros'úru ar jautájumiem, uz kuriem Latvijas valdíbai bús' jásagatavo atbildes trís ménes'u laiká. V.Birkavs prognozéjis, ka sagatavot atbildes nebús'ot grúti, tac'u daás jomás tás bús'ot "sliktas" (piem., lauksaimniecíba, muitas jautájumi). S'ádas jautájumu bros'úras Eiropas Savieníbas komisija esot iesniegusi visá valstím, kuras lúgus'as, lai tás uzn'em savieníbá. Igaunijas parlaments iebilstot pret Latvijas un Iggaunijas premjeru panákto vienos'anos parakstít trís lígumus, kas reglamentétu Latvijas un Igaunijas zvejas tiesíbas Baltijas júrá. Gadíjumá, ja Igaunija kavésies parakstít s'os lígumus, kas noteiktu daz'ádus zvejos'anas rez'ímus ap Ron'u salu un bútu arí ilgtermin'a vienos'anás par zvcejas tiesíbám valstu teritoriálajos úden'os, Latvija ievéros'ot savu ieprieks' noteikto robez'líniju, kas atbilst starptautiskajiem principiem. Par Centrálás zemes komisijas prieks'sédétáju Saeima ievéléjusi Demokrátiskás partijas "Saimnieks" deputátu Jáni Ráznu. Pirms tam komisiju kops' tás izveidos'anas bríz'a vadíja LNNK deputáte Anna Seile. Divi Latvijas Júras spéku kug'i "Bulta un Zibens" kopá ar Lietuvas militárajiem júrniekiem pioedalíjás júras spéku mácíbás Lietuvá. Valdíbas Ekonomikas un finansu komiteja akceptéjusi projektu Ventspils pilsétas un Ventspils rajona robez'u grozíjumiem. Tie paredz, ka Ventstspils pilsétas teritorija tiks palielináta par 960 ha, pievienojot tai s'ádu teritoriju no Tárgales pagasta. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja akceptéjusi divu padomju, kas saistítas ar energ'étiku, veidos'anas ne[piecies'amíbu. Viena no tám - Energoapgádes regulés'anas padome - regulés uzn'éméjdarbíbu energ'étiká, izsniegs licences, apstiprinás tarifu aprék'inu metodiku un pas'us tarifus. Otra bús Energ'ijas patérétája komiteja, kurá ietilps patérétáju interes'u kluba, Latvijas Brívo arodbiedríbu savieníbas, Rúpniecíbas uzn'émumu padomes un "Turíbas" párstávji. =========================================================== Firma "IEVANDA" piedává jaunákás izdevniecíbas "Vérman'parks" apgádá iznákus'as divas grámatas. "KRÍZE LATVIJÁ. KO DARÍT?" Tajá apkopotas 1996.gada februára Rígas Latvies'u biedríbas namá saríkotás konferences (ar tádu pas'u nosaukumu) dalíbnieku - filozofu Vil'n'a Zarin'a un Pétera Lak'a, rakstnieka Andra Kolberga, ekonomistes Raitas Karnítes, zinátnieka Elmára Gréna, jurista Jura Bojára, pedagoga Andreja Múrnieka u.c. Latvijas intelig'entu domas par Latvijas politiku un ekonomiju. Grámata ir viens no pirmajiem még'inájumiem atkláti runát par Latvijas lielákajám sociálajá nelaimém: nabadzíbu, noziedzíbu, korupciju u.c. un "ENERG'ÉTIKA LATVIJAI" S'ajá grámatá apkopoti pirms diviem ménes'iem Rígas Latvies'u biedríbas namá saríkotás konferences (ar tádu pas'u nosaukumu) dalíbnieku pétíjumi, spriedumi, vértéjumi par vienu no vissvaríggákajám Latvijas tautsaimniecíbas nozarém. Grámatas autori ir uzn'émuma "Latvenergo" prezidents Edgars Birkáns, uzn'émuma "Latvijas gáze" prezidents Adrians Dávis, Sabiedrisko attiecíbu institúra direktorss Juris Bojárs, ekonomikas ministrs Guntars Krasts u.c. Latvijá vairák vai mazák pazístami l'audis. Grámata ir ne tikai labs skaitl'u, faktu u.c. izzin'u avots, bet arí asa publicistika par energ'étiku ká sociálu problému. Vienas grámatas cenba ar gaisa pasta piegádi: USD 9.00. Pasútionájumi asdreséjami: jansons@ievand.org.lv =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE un RÍGAS BALSS. =========================================================== IEVANDA