=========================================================== S'AJÁS DIENÁS =========================================================== Bijus'ais Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, tiekoties ar z'urnálistiem pirms savas amata atstás'anas, pazin'ojis: "Krievju, kuru baida NATO paplas'inás'anás, ir svarígi iesaistít pregmatiská sadarbíbá. Krievijas loma Baltijas reg'ioná ir l'oti liela. Tá ir zeme ar lieliem resursiem, bet ekonomiskám problémám. S'k'iet, kia Krievijai ir svarígi piedalíties s'ádá demokrátiská pasákumá, lai saprastu, ka tá netiek atstumta." Péc atgries'anás no vizítes Somijá Saeimas sekretárs Imants Daudis's informéjis, ka Somija neatbalstot Baltijas valstu uzn'emanu NATO, jo uzskatot, ka tas varétu radít spriedzi Baltijas reg'ioná. Somijas párstávji arí izvairíjus'ies no atbildes, vai Somija un Zviedrija varétu garantét Baltijas valstu dros'íbu. Darbu uzsácis atklátais sabiedriskais fonds "Pasaules latvies'u kultúras centrs". Par tá prezidentu kl'uvis ársts Leopolds Ozolin's'. Fonda darbíbas mérk'is ir apvienot Latvijas cilvékus un daz'ádas latvies'u kultúras, izglítíbas un citas organizácijas un institúcijas kopéjam darbam latvisko kultúras vértíbu izpétei, attístíbai un nodos'anai pasaules kultúras aprité, pári mantiskám un politiskám interesém cel'ot kultúras intereses. Izveidotas interes'u grupas, top atbalsta centri Latvijas pilsétás un pagastos, Veidojas zin'u krátuve gan par latvies'u centriem, gan kultúras izpausmém visá pasaulé. Centra ieceres aptver gan mazo skolu saglabás'anas projektus, gan daz'ádu zemju latvies'u jaunatnes sadarbíbu ar fondu u.c. Fondá darbojas vésturnieks Jánois Graudonis, K.Barona muzeja direktore Rúta Kárklin'a, tautastérpu centra vadítája Maruta Grasmane, dabas pétnieks Ivars Víks u.c. Fonds ir atkláts lízdibinátájiem un domubiedriem. Mazás G'iles bérnu deju ansamblis "Dzintarin's'" Olgas Freibergas vadíbá piedalíjás IV starptautiskajá bérnu mákslas festiválá Izmirá (Turcijá), kur 26 valstu ansambl'u vidú tika pasludináts par festivála míluli. Kultúras ministrijas prémiju un stipendiju komisija, izvértéjot 1995.gada kultúras dzívi, par virsotném atzinusi: Artura Maskata skan'darbu "Lacrimosa", kas veltíts prámja "Estionija" bojá gájus'o piemin'ai; Andra Freiberga scenográfiju un kostímus 1994./95. un 1995./96.gada sezonu uzvedumiem Latvijas Nacionálajá operá, Dailes teátrí un Valmieras teátrí; tulkotája Ábrama Feldhúna ieguldíjumu antíkás klasikas latviskos'aná, it ípas'i, redig'éjot un komentéjot Hésioda eposu "Teogonija" un poému "Darbi un dienas". S'ogad pirmo reisi prémijas san'em tie, kuri darbojas tautas mákslá. Atziníbu guvis Ziemel'u un Baltijas valstu dziesmu svétku, ká arí Daugavpilí notikus'o Laimas deju svétku rados'o grupu veikums. Prémiju san'ems Júrmalas amatieru teátris. Laureátu vidú ir divi kordirig'enti - Kuldígas koru "Cantus" un "Ventava" vadítája Maruta Rozíte un Liepájas pilsétas un rajona koru virsdirig'ents Jékabs Ozolin's', ká arí Skolénu deju svétku svétku virsvadítája Rita Spalva. Prémija pies'k'irta arí cimdu meistarei Jetei Uz'ánei un Balvu rajona kultúras dzíves ierosinátájai Ritai Cibulei. Jaunrades veicinás'anai pies'k'irtas arí 15 stipendijas. Stipendiáti ir gan studenti - Latvijas Kultúras akadémijas topos'ais konooperators Évalds Lácis un teátra rez'isors Raimonds Rupeiks (Dz'.Dz'.Dz'ilindz'ers), Mákslas akadémijas studentes Ieva un Liena Baklánes, gan sabiedríbá labi pazístamas rados'ás personíbas. Roalds Dobrovenskis turpinás darbu pie biográfiska romána par Raini, jaunu románu raksta Alberts Bels. Ilgonis Bérsons turpinás kártot Aleksandra Grína literáro mantojumu. Stipendiju san'émis arí Romualds Kalsons, lai varétu pabeigt operas "Pazudus'ais déls" instrumentáciju. Apjomígu oratoriju "Jaunu dziesmu" ar Andreja Eglís'a várdiem aizácis komponét Pauls Dambis. Savas rados'ás ieceres varés ístenot arí glesnotás Girts Muiz'nieks un tekstilmákslinieks Georgs Barkáns. Liepájá top liels kultúras plenéru centrs, kura izveidé darbojas télnieks G'irts Burvis, bet Daugavpils pusé Latgales lietis'k'o mákslu apinás un músdienígos pilsétas galvená máksliniece Silva Linarte. Latvies'u teátru vésturi saistíbá ar árzemju dramaturg'iju pétís teátra vésturniece un kritik'e Silvija Radzobe. Stipendija pies'k'irta arí Latvijas Nacuinálás bibliotékas redaktorei Daigai Riekstin'ai. Konkursá par iespéju 2 ménes'us strádát Parízes starptautiskajá mákslas centrá uzvaréja gleznotája Sandra Krastin'a un kostímu máksliniece Linda Dombrovska. Starptautiská bérnu un jaunies'u festivála "Pulká eimu, pulká teku" svétku simbols ir Mez'a garin's', un svétki s'ogad ir saplúdus'i ar Mez'a dienám - vairums kopu jau sstádíjus'as kokus un birzítes savos novados. Bérni iesaistísies arí akcijá "Ozolu vainags apkárt Latvijai", veidos Svétku birzi Rígá, Zak'usalá. Svétkos bez pas'máju kopám piedalás arí viesi no Lietuvas, Gruzijas un Baltkrievijas. Jaunums ir divu veidu sacíkstes - koklétájiem "Zelta kokle" un dejotájiem "Vedam danci". Jaunums ir arí kopígas Mez'a grámatas rakstís'ana. Festiváls jau otro gadu iekl'auts starptautiskás folkloras organizácijas CIOFF septin'u akreditéto bérnu festiválu skaitá. 2.maijá Igaunijas robez'apsardzíbas kug'i likus'i vairákiem Latvijas zvejas kug'iem atstát kopígo zvejas zonu Rígas júras lící, par kuras izveidi vienojás Latvijas un Igaunijas premjeri 14.aprílí. Igaunijas premjers Títs Vehi izteicis noz'élu par notikus'o. Péc Latvijas un Igaunijas parlamenta Árlietu komisiju tiks'anás Rígá Igaunijas parlamenta komisijas vadítájs Eino Tamme informéjis, ka Igaunijas parlaments bútu gatavs mainít agrák pien'emto likuku, kas vienpuséjá kártá nosaka júras robez'u Baltijas júrá. Parlamentá gan esot arí fundamentálisti, kas esot pret jebkádá izmain'ám robez'as likumá, tac'u kopumá Igaunijas parlamentá valdot politiska griba atrisinát robez'problémas. Komisija ieteikusi arí Igayunijas valdíbai parakstít protokolu par júras robez'u un protokolu par zvejniecíbas kártíbu vienlaicígi. Tiekoties Visbijá, Latvijas premjers Andris S'k'éle un Igaunijas premjers Títs Vehi nespéja vienoties par robez'u júras lící. Latvijas pusei nav bijus'i pien'emami prieks'likumi, ko attiecíbá uz zveju un robez'as delimitáciju piedávája igaun'i. Nákamá premjeru tiks'anás notiks péc nedél'as. 3.maijá Skrundas estrádé vairákas pazístamas rokgrupas ar savu spéli izteica protestu pret jauno likumprojektu par obligáto karadienestu un militárismu. LNNK valde par LNNK g'enerálsekretáru ievéléjusi Saeimas deputátu Juri Dobeli, ká arí jaunu valdi, kurá darbosies visi LNNK Saeimas deputáti, ká arí Rígas mérs Máris Purgailis. Kánádá notikusi kara noziegumos apsúdzétá Konráda Kaléja, kuram draud izraidís'ana no Kanádas, lietas iztiesás'ana. K.Kaléjs apsúdzéts par piederíbu t.s Arája komandai, kura ir iesaistíta vairák neká 30.000 ebreju noslepkavos'aná Latvijá Otrá Pasaules kara laiká. K.Kaléja izraidís'anas lietá liecíbu sniedzis vésturnieks Konráds Kvíts, kurs' teicis, ka Arája komandá ir bijus'i bédígi slaveni slepkavas, un neesot s'aubu, ka Arája komanda piedalíjusies Rígas geto likvidés'aná. 82 gadus vecais K.Kaléjs ir Latvijá dzimis Austrálijas pilsonis, kurs' Kanádá ieradás 1994.gadá. Ministru prezidenta Andra S'k'éles un Krievijas premjerministra Viktora C'ernomirdina divpuséjás sarunás, kurám izdevás izbrívét pusstundu Baltijas júras valstu premjerministru tiks'anás laiká Visbijá, panákta vienos'anás vairákos nozímígos starpvalstu jautájumos. Proti, lídz 1.júlijam Krievijas puse izteiks savus ierosinájumus un uzlabojumus lígumam par bégl'u atpakal'izdos'anu. Panákta arí vienos'anás, ka lídz 1.júnijam puses sagatavos lígumus par savstarpéju investííciju aizsardzíbu un dubultneapliks'anu ar nodokl'iem. Péc Baltijas júras valstu padomes apspriedes Visbijá, uz kuru Zviedrijas valdíba bija uzaicinájusi devin'u Baltijas júras krastos atrodos'os valstu, ká arí Islandes un Norvég'ijas valdíbu vadítájus, Latvija ir kl'uvusi par prezidéjos'o valsti s'ajá jaunizveiotajá instuitúcijá. Deklarácijá, ko premjeri pien'éma Visbijas apspriedé, jau ieprieks' sagatavotajá dokumentá tika papildináta nodal'a, kas skar kopéju cín'u pret organizéto noziedzíbu. Premjeri vienojus'ies izveidot árkártas komisiju, kurá premjerministru izvéléti párstávji izstrádás pasákumu plánu noziedzíbas apkaros'anai. Par darba rezultátiem komisijai bús jázin'o nákamajá apspriedé, kas 1997.gadá, iespéjams, notiks Rígá. Deklarácijá izteikts atbalsts trim Baltijas valstím un Polijai, sagatavojoties iestájai Eiropas Savieníbá, tac'u nav izteikta nostája pret Baltijas valstu vélmi iestáties NATO. Preses konferencé Krievijas premjerministrs Viktors C'ernomirdins, atbildot uz jautájumu, ko domá par Baltijas valstu un Polijas iestás'anos NATO, atbildéjis: "Neko labu tur nesaskatu. Ja NATO bútu labdaríbas organizácija - lúdzu! Tac'u tá ká tá ir militára organizácija, nekas labs tas nebús." Latvijá divu dienu vizíté ieradies Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks un vin'a meita Audrone Usoniene. Vairáki politik'i izteikus'ies, ka Valsts prezidenta vélés'anas plánots ríkot krietnu laicin'u pirms 7.júlija, kad beidzas pas'reizéjá Valsts prezidenta pilnvaru termin's'. S'áda versija tiekot apspriesta daz'ád Saeimas frakciju deputátu vidú. Ká iespéjamais vélés'anu laiks tiek minéti datumi júnija otrajá pusé - 15., 17., 20. vai 22.júnijs. Vélés'anas paredzés ríkot pirms 7.júlija tádél', ka tás varétu ievilkties un tad Latvijai kádu laiku nebútu Valsts prezidenta, bet saskan'á ar Satversmi Valsts prezidenta vietu lídz jauna prezidenta ievélés'anai pildítu Saeimas prieks'sédétája Ilga Kreituse, kura turklát ir viena no prezidenta amata kandidátém. Lídz s'im skaidri zinámi trís prezidenta amata kandidáti - pas'reizéjais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas prieks'sédétája Ilga Kretituse un Tautas kustíbas "Latvijai" deputáts Imants Liepa. Jau informéjám, ka Konresu namá notikus'ajá konferencé Juris Bojárs pazin'ojis, ka c'etri ievérojami politik'i - Mavriks Vulfsons, Indulis Bérzin's', Andrejs Pantel'éjevs un Valdis Birkavs - 1991.gada 21.augustá nav piedalíjus'ies balsos'aná par Konstitucionálo likumu "Par Latvijas valstisko statusu". Saruná ar <>, I.Bézin's' informéjis, ka tajá laiká atradies pie mikrofona un aicinájis visus deputátus balsot, un pats, atrazdamies tajá vietá, neesot varéjis nospiest balsos'anas pogu. Savukárt A.Pantel'éjevs un V.Birkavs, parlamenta deleg'éti, s'ajá diená atradus'ies Talliná. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti RÍGAS BALSS, NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. =========================================================== IEVANDA ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Í B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtás zin'as "S'ajás dienás" varés san'emt arí atsevis'k'i no SVEIKS kopas. S'is kanáls bús izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas s'ajá gadá ziedojus'i "Ievandas" zin'u dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !