=========================================================== S'AJÁS DIENÁS =========================================================== Ministru prezidents Andris S'k'éle 6.maijá pieprasíja zemkopíbas ministra un Ministru prezidenta biedra Alberta Kaula demsiju, kam A.Kauls arí piekritis. Vienlaikus no amata atsaukts arí kooperácijas valsts ministrs Jánis Muiz'nieks un Zemkopíbas ministrijas parlamentárais sekretárs Jevgén'ijs Zas'c'erinskis. (Tagad no Latvijas Vieníbas partijas valdíbá saglabájies tikai viens párstávis - Zvejniecíbas valsts ministrs Ivars Amolin's'.) A.S'k'éles lémumam atbalstu izteicis Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Latvijas Vieníbas partijas valde un frakcija s'odien lemj, vai aiziet opozícijá. Valdíbas frakcijas uzskata, ka A.Kaula demisija valdíbas krízi neizraisís, tac'u tá izraisíjusi satraukumu Demokrátiskajá partijá "Saimnieks". A.S'k'éle uzdevis ekonomikas ministram Guntaram Krastam uz laiku pildít zemkopíbas ministra un kooperácijas valsts ministra amatu. Preses konferencé A.S'k'éle atzinis, ka jautájums par A.Kaula demisiju briedis jau ilgi, sava loma bijusi arí Zemkopíbas ministrijas izstrádátajam lauksaimniecíbas likumam, ko premjers nosaucis par "Vienkárs'i katastrofálu", neveiksmígi risinátajai "Laukkredíta" lietai, A.Kaula izteikumiem par to, ka demokrátiská iekárta nav laba. Tomér izs'k'iros'á loma bijusi A.Kaula izteikumiem 3.maijá Skrundá, kur vin's' apvainojis valdíbu zemnieku iznícinás'aná un apgalvojis, ka vin'a personiská nostája lauksaimniecíbas jautájumos esot pilnígi pretéja valdíbas politikai. Daudzás domstarpíbas lauksaimnieciskajos jautájumos atzinis arí A.Kauls: "Uz kompromisiem var iet lídz kádam brídim, un tad vairs né. Ejot jau uz s'o koalíciju, es zináju - ne uz ilgu laiku.(..) Ar savu padaríto zemkopíbas ministra amatá esmu apmierináts." Premjers uzsvéris, ka lémumu par A.Kaula demisiju pien'émis vienpersoiski, bez konsultés'anás ar valdíbas politiskajiem spékiem. Vin's' arí minéjis iespéjamos zemkopíbas ministra posten'a kandidátus - Mári Ikaunieku, Robertu Dilbu (abi no Vieníbas partijas) un Viesturu Gredzenu (no partijas un frakcijas izstájies). Tautas kustíbas "Latvijai" vadonis Joahims Zígerists izplatíjis pazin'ojumu, kurá piekrít A.Kaula izteikumiem part zemniecíbas krízi: "Ja valdíba grib labu valstij, tai vajadzétu atkápties, cik átri vien iespéjams.(..) S'k'éle vésturé ieies ká latvies'u zemnieku kapracis." Interesanti s'obríd lasít Ján'a Kinnas domas s'.g. 10.februára <>: "Domáju, ka tikko A.Kauls párliecinásies, ka vin's' neko nevar izdarít, un tikko vin's' bús nokártojis nepiecies'amá daudzumá personiskos daríjumus, tá vin's' ar skal'u dziesmu, lai saglabátu s'o mítu par sevi, airésies prom no S'k'éles kug'a. Vin's' teiks: né, s'itie visi ir tádi, kas neko nesaprot. Man ir par maz balsu. Nákamajás vélés'anás, kad man bús 51 vieta parlamentá, tad gan es darís'u." =========================================================== Oficiálá vizíté Latvijá uzturas Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks un vin'a meita Audrone Usoniene. Kopéjá deklarácijá, ko parakstíjus'i Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks, teikts, ka Latvija un Lietuva turpinás veicinát un padzil'inát savstarpéjo sadarbíbu, lai sekmétu savu valstu stratég'isko mérk'u - dros'íbas, stabilitátes un labklájíbas cels'anu, kl'ústot par Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko un dros'íbas struktúru pilntiesígám dalíbvalstím - sasniegs'anu. Pavisam deklarácijá ir 23 punkti, kas saistíti gan ar divpuséjám attiecíbám, gan abu valstu vélmi iestáties Eiropas Savieníbá un NATO. A.Brazausks arí aicinájis neatmest ideju par robez'u atcels'anu starp Baltijas valstím, ká arí izteicis gatavíbu dot ieguldíjumu Rietumu un Krievijas dialogá, jo esot svarígi neizveidot Krievijá kl'údainu prieks'statu, ka tá tiek izoléta. =========================================================== Igaunija vienpuséji iesaldéjusi Igaunijas un Latvijas premjerministru 14.aprílí Vil'n'á panák'to vienos'anos par júras robez'as un zvejniecíbas strída atrisinás'anu, jo, péc Igaunijas premjerministra Títa várdiem, esot bijus'i gadíjumi, kad "panáktás vienos'anás nav precízi pildítas, turklát principi tajás nav precízi fikséti. Igaunija arí pazin'ojusi, ka neielaidís'ot Latvijas kug'us savos údn'os, kamér Latvija nepiekritís zvejas vienos'anás noteikumiem, kurus ierosinája Igaunijas Árlietu ministrija. Lai még'ináu risinát problémas, ksas saistítas ar Latvijas un Igaunijas júras robez'u un zvejas kátíbu strídígajá teritorijá - Rígas júras lící - Latvijas un Igaunijas premjeri tiksies 12.maijá Rújiená. =========================================================== Informácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti RÍGAS BALSS, NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. IEVANDA =========================================================== ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Í B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtás zin'as "S'ajás dienás" var san'emt arí atsevis'k'i no SVEIKS kopas. S'is kanáls izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas s'ajá gadá ziedojus'i "Ievandas" zin'u dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! D A Z' Á D - D O M A S <>. 1996.gada 25.júnijá triju Baltijas valstu prezidentiem N'ujorká tiks pasniegtas Austrumu-Rietumu studiju institúta gadskártéjás balvas. Ceremonijas lídzprieks'sédétájs - Norberts Klaucéns, LR Goda konsuls C'ikágá. (S'is institúts faktisji ir pasaules konsultantu organizácija, kuras uzdevums ir palídzét Austrumu valstím páriet uz Rietumu sistému.) Jautáts, kápéc balvu pasniegs'anai izvéléts ties'i s'is datums, N.Klaucéns atbildéjis: "Tádéjádi Amerika un Rietumu pasaule grib demonstrét savu atbalstu Baltijas valstím neatkarígi no Krievijas prezidenta vélés'anu rezultátiem. S'ajá pasákumá ieejas maksa ir 1000 doláru no personas. Dal'u no s'iem ienákumiem institúts nolémis izlietot, lai izveidotu Baltijas fondu. Tas arí bútu pamats institúta biroja atvérs'anai Baltijá, visticamák - Rígá. Ieplánotas arí institúta stratég'iskás grupas sanáksmes Baltijá. Rígá s'í sanáksme, domájams, notiks nákamgad. Tá bús veltíta Baltijas valstu drízákai iekl'aus'anai Eiropas Savieníbá. Laiku pa laikam sabiedríbá uzplaiksní diskusijas par to, ko darít ar Uzvaras pieminekli Párdaugavá. LNNK kongresá, piem., pien'emta rezolúcija, kurá izteikta vélme s'o pieminekli nojaukt un tá vietá uzstádít Latvijas valstij vésturiski pien'emamu pieminekli. Románs Mel'n'iks <> pauz' s'ádu viedokli: "(..) aicinájums nojaukt padomju varu simbolizéjos'u pieminekli ir ne tikai léta populistiska metode, ká piesaistít vélétáju uzmaníbu, bet arí no nístajiem komunistiem párn'emts veids, ká cíníties ar politiskiem pretiniekiem. Atceroties kádreiz slaveno teicienu "nav cilvéka, nav problémas", gribas vaicát, vai mazinásies paomju varas piekritéju pulks, ja nebús pieminekl'a? (..) Jáatceras tac'u, ká apdomju varas tieksme izsvítrot no véstures grámatám Latvijas Brívvalsts gadus radíja pastiprinátu interesi par tiem, to idealizáciju un noteikti bija viens no stimuliem censties atjaunot valstisku neatkaríbu. Jáatceras, lai lídzígá situácijá nenonáktu arí més, iznícinot visu padomisko." ===========================================================