=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Uzvarétájs sporta sacensíbás, uz kurám studentu armijá iesauks'anas aizstávis deputáts Péteris Tabúns bija izaicinájis savu Saeimas kolég'i Mári Vítolu. Svarcels'aná uzvaréja P.Tabúns, granátas mes'aná - M.Vítols, bet par páréjám sacensíbu disciplínám abi censon'i nevienojás, ká rezultátá P.Tabúns vientulíbá cilája divu pudu svaru bumbu, bet M.Vítols noskréja 100 m distanci. Kaislígas debates Saeimá izraisíja frakcijas "Latvijai" sagatavotais kártéjais likumprojekts "Par Latvijas okupáciju". Sociálistu párstávis Aleksandrs Golubovs padomiská gará traktéja véstures notikumus, apgalvodams, ka varená padomju armija nákusi ká Latvijas atbrívotája. Ipas'i "sajúsmináti" par s'o runu bijus'i LNNK deputáti, kuri vienubríd pat sákus'i applaudét. Juris Dobelis atzinis, ka A.Golubova runai bútu vieta starp unikáli bezkaunígákajám runám Latvijas Saeimu vétsuré, savukárt Péteris Tabúns A.Golubova uzstás'anos nosaucis par "jauná fírera runu, kas vaétu skanét Maskavá, nevis Latvijas Saeimá." Deputáti atzinus'i, ka péc A.Golubova uzstás'anás árvalstís neviens nevarés apgalvot, ka Latvijá nav demokráijas, ka tiek apspiestas cilvéktiesíbas, ja reiz tiek pretvalstiskas runas tiek atl'autas pat parlamentá. Jánis Jurkáns izteicies, ka l'oti maz ir cilvéku, kuri s'aubás, ka esam bijus'i okupéti, tac'u jáapzinoties, ka okupácijas varu ar savu darbu atbalstíjis vai ikviens Latvijas iedzívotájs. Vin's' arí s'aubás, va cilvéki bútu gatavi pas'attírís'anás procesam. Par likumprojekta nodos'anu komisijám nobalsoja 69 deputái, pret bija 7 (sociálisti, ká arí Jánis Jurkáns, Leonards Stas's, Viktors Kalnbérzs), bet atturéjás viens deputáts. Izbraukuma sédé Liepájá valdíba konceptuáli atbalstíjusi brívás ekonomiskás zonas izveidi pilsétá. Divu nedél'u laiká paredzéts izstrádát detalizétu lémumu, n'emot vérá visu ministru ieteikumus. Apspriesta arí vides projekta gaita pilsétá. Ministru prezidents Andris S'k'éle péc valdíbas sédes atzinis, ka iespaidi par Liepáju bijus'i bédígi, ípas'i premjeru satriekus'as izdemolétás májas, izsistie logi. Rígá norisinájás Heinriha Bella fonda (K'elne), Balties'ú Kristígo studentu apvieníbas (Bonna) un Gétes institúta Rígá ríkotá konference "Dzívá pagátne". Uz to bija ieradies'ies juristi, cilvéktiesíbu organizáciju párstávji, véstnieki no Vácijas, C'ehijas, Krievijas, Polijas un Latvijas. Pamattéma s'ím tá dévétajám "Rígas sarunám" bija nesenás totaliárás pagátnes izvértés'ana, vainas un atbildíbas noteiks'ana katrá politiskajá sistémá, katrá sabiedríbá. Kara muzejá atkláta jauna ekspozícija, kas attélo lídz s'im mazpazístamu tému Latvijas militárajá vésturé - latvies'u karavírus Rietumvalstu gústá Otrajá pasaules kará un vin'u tálákás gaitas darba un sardzes bataljonos. Izstádes nosaukums ir "Aizgája latvietis pasaulé tálu...", ekpozícijá ir unikál'i materiáli, kurus to ípas'nieki saglabájus'i garos kara un pz'éckara gadus. Atsevis'k'a nodal'a veltíta Latvijas karavíru gaitám "Baltbat" sastává un IFOR spékos Bosnijá. Alúksné pirmo reizi norisinájás Ernstam Glikam veltíts Starptautisks garígás múzikas festiváls, kurá piedalíjás kori un múzik'i ho Alúksnes, Kuldígas, Rígas, Césím, Balviem, Gulbenes, Tallinas, Veru un Klaipédas. Rígas Latvies'u biedríbas namá notika konkursa "Talants Latvijai" fináls, kurá piedalíjás 80 labákie Latvijas múzikas skolu audzékn'i. No 20. lídz 25.maijam. Talsos norisinásies Ziemel'valstu vides un kultúras dienas. Lektori no Dánijas, Norvég'ijas, Islandes, Somijas un Zviedrijas iepazístinás talsiniekus ar savu valstu kultúras un mákslas vértíbám, stástís par izglítíbas un ekolog'ijas problémám, iespéjamo sadarbíbu. Notiks arí daz'ádas izstádes un koncerti. Latvijas Vieníbas partijas (LVP) konference 17.maijá gandríz vienbalsígi apturéja LVP valdes un frakcijas neseno lémumu par izstás'anos no valdíbas. LVP paliks'ot valdíbá, ja premjeram Andrim S'k'élem bús'ot pien'emamas LVP izvirzítás prasíbas. Piem., lai LVP varétu ien'emt zemkopíbas, kooperácijas un zvejniecíbas valsts ministra amatus, lai Hipotéku un zemes banka tiktu nodota Zemkopíbas ministrijas pakl'autíbá, lai s'ai bankai tiktu pies'k'irti 5-10 milj. kredítresursu, l'autu pabeigt Zemkopíbas ministrijas reorganizáciju, tiktu izveidota komisija robez'as kontrolei, sakártots ieks'éjais tirgus u.c. Ja premjers nepiekritís'ot s'ím prasíbám, LVP aizies'ot opozícijá. Deputáts Roberts Dilba nolémis pien'emt A.S'k'éles piedávájumu kl'út par zemkopíbas inistru arí tádá gadíjumá ja LVP aizies no valdíbas. Konference arí pilnvaroja ípas'u komisiju sarunám ar premjeru Andri S'k'éli. Tás sastává A.Kauls, R.Dilba, E.Báns, I.Amolin's', A.Tuc's. Premjers z'urnálistus informéjis, ka LVP vin'am vél neesot iesniegusi savas prasíbas, tac'u piebildis: "Ar mani no ultumáta pozícijám runá nevarés." Latvies'u kinorez'isorei Lailai Pakalnin'ai 49.Kannu kinofestiválá pies'k'irta starptautiskás kinokritik'u federácijas FIPRESCI speciálbalva. Tá pies'k'irta par filmám "Prámis" un "Pasts", kas bija iekl'autas kinofestivála oficiálajá árpuskonkursa programmá "Ípas'ais skatiens". Tiekoties ar NVS valstu prezidentiem, Krievijas prezidents Boriss Jel'cins aicinájis Sadraudzíbá iestáties arí citas valstis - pirmkárt jau Baltijas valstis: "Més bútu priecígi, ja mums pievienotos Balijas valstis. Mums ir l'oti cies'i sakari, més pakápeniski esam tikus'i val'á no s'oka stávokl'a, un pas'laik ar vin'iem veidojam kontaktus." Latvijas árlietu ministrs Valdis Birkavs pazin'ojis, ka Latvija neatsauksies Krievijuas aicinájumiem iekl'auties NVS. Labéjo politisko partiju - LNNK, Kristígo demokrátu savieníbas, "Latvijas cel'a", Latvijas Zemnieku sabvieníbas un Zal'as partijas jaunatnes organizáciju pástávji parakstíjus'i nodomu protokolu par Demokráiskás jaunatnes foruma izveidi. Forums tiks'ot veidots, lai veicinátu politiski lídzígi orientétu partiju konsolidácijas procesu, ká arí sekmétu jaunies'u politisko iniciatívu un apliecinátu jaunatnes atbalstu sociálekonomisko reformu kursa neatgriezeniskumam. Konferences rezolúcijá apliecináts jaunies'u atbalsts Latvijas virzíbai un Eiropas Savieníbu, izteikts aicinájums Saeimai un valdíbai veicinát ávalstu kapitálieguldíjumiem labvélígu vidi Latvijá, ká arí uzsvérta Baltijas valstu sadarbíbas nozíme. Nákamvasar Valmierá notiks konference "Ziemel'u aston'nieks: sievietes un víries'i dialogá", kurá par dzimumu lídztiesíbas jautájumiem diskutés apt. 1000 sievies'u un víries'u no Baltijas un Skandinávijas valstím. S'í konference bús lielákais Ziemel'valstu Padomes projekts 1997.gadá. =========================================================== Infomácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, RÍGAS BALSS un NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" piedává... Júsu májás ienáks prieks, ja iegádásities savá ípas'umá audiokasetes no sérijas "R A D I O P A S A K A S ". 1.kasetes viená pusé dzirdésit daz'ádu tautu (krievu, ungáru, pol'u, latvies'u un angl'u) pasakas aktieru Harija Misin'a, Emílijas Bérzin'as, Kárl'a Trenc'a, Antas Klints un Vilmas Lasmanes lasíjumá; savukárt otrajá pusé varésit dzívot lídzi radioiestudéjumu varon'iem - trim sivéntin'iem un slavenajam pílénam Timam. 2.kaseté iepazísities ar "Staburaga bérniem" (lomás Edgars Silin's', Raimonds Gruntn's', Juris Laps'e, Dina Kuple, Imants Skrastin's', Zaiga Suharevska, Évalds Valters). 3. kaseti klausoties, varésit dungot dungádziesmin'u kopá ar Vinniju Púku, Ézelíti Iá, Sivénu, Trusíti un Mazulíti Rú (lomás - Áris Rozentáls, Vera Singajevska, Leoníds Grabovskis, Rúdolfs Plépis, Jánis Skanis, Edmunds Freibergs, Heléna Románova un Jánis Reinis). 4.kasetes viená pusé - Imanta Ziedon'a, Jura Kulakova un Edgara Liepin'a "kopdarbs" - "Pasaka, kurá dzen un piedzen", "Pasaka par pogu" un "Putekl'a briesmígie piedzívojumi". Bet otrajá pusé - daz'ádu tautu pasakas lasís Péteris Liepin's'. Sérijá iecerétas pavisam septin'as pasakas. Ja Júsu ípas'umá bús visas septin'as pasaku audiokasetes, balvu - astoto kaseti - varésit iegút bez maksas. Ieprieciniet sevi, bérnus, mazbérnus, mazmazbérnus un draugus! Vienas kasetes cena: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================