=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Sanktpéterburgas prokuratúrá iesniegti materiáli par dziedátáju Laimu Vaikuli. Sanktpéterburgas vélés'anu komisija uzskata, ka dziedátája párkápusi vélés'anu likuma normas - L.Vaikule savá koncertá pirms Sanktpéterburgas méra vélés'anám aicinájusi balsot par pilsétas pas'reizéjo méru Anatoliju Sobc'aku. Kártéjás Latvijas un Lietuvas sarunas par júras robez'u beigus'ás bez konkrétiem rezltátiem - nav panákta vienos'anás ne par ekonomiskás zonas robez'ám, ne par teritoriálajiem úden'iem. Lietuvas párstávji gan esot labvélígi skatíjus'ies uz iespéju noteikt teritoriálás júras platumu 12 júdz'u, tac'u galíga atbilde vél nav dota. Oficiálá vizíté Latvijá ieradusies Ukrainas Augstákás Padomes delegácija tás prieks'sédétája Oleksandra Moroza vadíbá. Tiekoties ar Saeimas deputátiem, O.Morozs izteicis baz'as par NATO paplas'inás'anu uz Austrumiem. Vin'aprát, stabilitáte un dros'íba Eiropá bútu nodros'ináma, veidojot no kodolieroc'iem brívas zonas un veicinot atbrun'os'anos. Viesus intereséjusi arí pilsoníbas jautájuma risinás'ana Latvijá (Latvijá dzívo 72.000 ukrain'u). Uzbekistánas prezidents Islams Karimovs, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, izteicis kritiku par Latvijas uzn'éméju nekompetenci, neorganizétíbu, nevélés'anos strauji veidot ekonomiskos sakarus ar Uzbekistánu, kas ir izejvielám bagáta valsts. G.Ulmanis centies s'o viedokli atspékot, jo vizíté Uzbekistáná G.Ulmani pavada liela grupa Latvijas uzn'eméju. Prezidentu tiks'anás gaita apspriesti abu valstu politiskie uzskati, iekártas, attieksme pret notikumiem pasaulé, ká arí par attiecíbám ar Krieviju. Vizítes nozími pieráda taas, ka Uzbekistáná ieradus'ies arí pieci Latvijas ministri - Arlietu (Valdis Birkavs), satiksmes (Vilis Kris'topáns), ekonomikas (Guntars Krasts), ieks'lietu (Dainis Turlais) un vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministrs (Máris Gailis). Latvija, Lietuva un Igaunija pien'émus'as politisku lémumu iestáties NATO, bet lídz s'im katra még'inájusi atrast savus cel'us sarunám ar alianses vadíbu. Baltijas Asamblejá (BA) panákta vienos'anás izstrádát vienotu taktiku s'ajá jautájumá. BA Prezidijs nolémis arí izstrádát vienotu koncepciju, ká nostiprinát Baltijas valstu austrumu robez'u un pamazám sákt savstarpéjo robez'u nojauks'anu. Latvijas Vieníbas partijas (LVP) un Ministru prezidenta Andra S'k'éles sarunás panákta vienis'anás par LVP paliks'anu valdíbá. LVP nav uzstádíjusi premjeram ultimátívas prasíbas (par ko jau esam infiorméjus'i ieprieks'), bet iestájusies tikai par tiem nosacíjumiem, kas izriet no valdíbas deklarácijas: par ieks'éjá tirgus aizsardzíbu, valsts atbalstítu kredítpolitiku, stratég'isko jautájumu noteiks'anu lauksaimniecíbas likumá, ká arí par Zemkopíbas ministrijas reorganizáciju pabeigs'anu. Nákamnedél' Saeimá varétu tikt izskatíts jautájums par Roberta Dilbas iecels'anu zemkopíbas ministra amatá. Uz kooperácijas valsts ministra amatu ir divas kandidatúras: Latvijas Zemnieku savieníbas izvirzítais kandidáts Atis Slakteris un LVP ieteiktais Máris Ikaunieks. Par to, kurs' no vin'iem ien'ems s'o amatu, vispirms savá starpá vajadzés vienoties abám partijám. Zvejniecíbas valsts ministra amatá, ká uzskata A.S'k'éle, varétu palikt Ivars Amolin's', bet mez'u valsts ministra amatá - Arvíds Ozols. Par ministrijas parlamentáro sekretáru varétu bút Mára Gail'a valdíbas vides un reg'ionálás attistíbaaas ministrs Juris Iesalnieks. Valsts prezidents Gntis Ulmanis noliedzis finansu ministra un organizácijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" vadítája Aivara Kreitusa izteikumus Latvijas radio par to, ka G.Ulman'a atbalsta fonds "jau eksisté un jau ilgus gadus". G.Ulmanis s'o apgalvojumu nosaucis par "saltiem meliem". Vienígais zinámais fonds, ar kuru G.Ulmanis varétu bút saistíts, ir Kárl'a Ulman'a piemin'as fonds un Represéto Latvijas valsts un sabiedrisko darbinieku likten'u noskaidros'anas komisija, un s'o abu organizáciju vadítájs Indulis Ronis noliedzis s'o organizáciju saistíbu ar gaidámajá Valsts prezidenta vélés'anám. Vel jo vairák - vin's' neatbalstot G.Ulman'a darbíbu un tápéc jau atteicies vadít minéto otro fondu. Nedél'as laiká Lielbritánija jáatstáj 22 gadus jaunajai Vitai Kokorévic'ai - vin'a izsaukusi varas iestáz'u aizdomas ar párlieku bagáto dzívesveidu. Vin'a ieradusies Lielbritánijá pérná gada septembrí un péc káda laika párvákusies dzívot uz 1,2 milj. márcin'u vértu savrupmáju. Vin'as ípas'umá bijus'as arí vairákas ekskluzívas automas'ínas. Tiesai V.Kokarévic'a teikusi, ka esot biznesmene, tac'u nav nosaukusi savus partnerus. Vin'as persies'u kak'is no Anglijas jau izsútíts - uz Rígu. S'á gada 12.februárí lidostá "Ríga" tika aizturéti divi Lielbritánijas pilson'i - Maikls Eliots un Dz'eremijs Lekombérs. Vairákos vin'iem piederos'ajos koferos un cel'asomás tika atrasts vesels lérums antíku prieks'metu (apm. 200 prieks'metu kádu 8 túkst. latu vértíbá), kurus abi víri nelikumígi grasíjás izvest no Latvijas. Angl'i paskaidrojus'i, ka visus prieks'metus pirkus'i antikvariátos un kolekcionáru saietos. Péc Centrálcietuma izolatorá pavadítiem diviem ménes'iem angl'i pret právám dros'íbas naudám izlaisti. Lietas izmeklés'anas termin's' pagarináts lídz 12.júnijam, jo atrasti 11 prieks'metu ípas'nieki, jo tie bijus'i zagti. Ja abi "kolekcionári" visu bútu likumígi nokártojus'i, mákslas ekspertiem pret izves'anu nebútu bijis nekádu iebildumu - starp prieks'metiem neesot bijis neká unikála vai ar lielu kultúrvésturisku vértíbu. Bet izves'anas atl'aujas nokártos'ana bútu izmaksájusi 2000 latu. Naturalizácijas process Latvijá sákás 1995.gada 1.februárí. Pretendenti, kuri atbilst likuma prasíbám un ir pierádíjus'i savas latvies'u valodas un Latvijas véstures un Satversmes zinás'anas, ar valdíbas ríkojumu tiek iecelti LR pilson'u kártá. Lídz s'im ar devin'iem valdíbas ríkojumiem pilsoníba pies'k'irta 1647 pretendentiem, apstiprinájumu gaida vél c'etru ríkojumu projekti, kuros ir vél 645 cilvéku várdi. Naturalizácijas párvaldes ríkotá aptauja skolás ar krievu mácíbu valodu parádíjusi, ka pilsoníbu vélas iegút 62,9%, bet skaidru "né" teikus'i 10,8% aptaujáto. No pédéjiem 26,5% nevélas zaudét iespéju bez vízas iebraukt vairákás bij. PSRS republikás, 28,5% nejút vajadzíbu péc LR pilsoníbas, 23,3% nevélas dienét Latvijas armijá, 21,9% vélas aizbraukt no Latvijas, bet 15,9% vélas kl'út par citas valsts pilsoni. Rézeké noslédzies starptatiskais saríkojuma deju konkurss "Pavasara balva", kurá piedalíjás dejotáji no 14 valstím. Par labákoLatín'amerikas dejás un arí kopumá tika atzits páris no Austrálijas - Sz'úlija Dz'onsa un Dz'o Polimeno. Stardartdejás pieaugus'o grupá atziníbu guva Tartu deju klubs, bet junioru grupá pirmás vietas izcíníja rídzinieki un rézeknies'i. Uzvarétáji san'émus'i skaistus kausus, kas darináti Itálijá. =========================================================== Infomácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, RÍGAS BALSS un NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" interesentiem piedává divas audiokasetes: a^ INESSA GALANTE. DEBUT. a^ un a^ SOLVEIGA RAJA. PRIMADONNA.a^ Vairákums muzikálo numuru abás kasetés ir operu árijas. Repertuárs daz'áds, bet ideja viena - populári fragmenti no populárám operám ("Traviata", "Burvju flauta", "Pajaci", "Bohéma", "Aída" u.c.). S.Rajas izraudzítajai programmai ir viena bútiski ats'k'iríga nianse - latvies'u komponistu múzika. Vienas kasetes cena ar gaisa pasta piegádi: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================