=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== ASV senators, prezidenta amata kandidáts no Republikán'u partijas Roberts Douls s'á gada rudení, iespéjams, apmeklés Baltijas valstis. Centráleiropas un Austrumeiropas koalícijas párstávju tiks'anás laiká Vas'ingtoná, kurá piedalíjies arí ALA prieks'sédis Jánis Kukainis un vél 17 etnisko organizáciju vadítáji, R.Douls apgalvojis, ka, kl'ústot par ASV prezidentu, vin's' bús'ot Baltijas valstu pusé Krievijas draudu gadíjumá. Ukrainas parlamenta prieks'sédétájs Oleksandrs Morozs izteicies, ka Ukraina atbalstot nevis Latvijas pievienos'anos jau kádiem no esos'ajiem militárajiem blokiem, bet gan aicinot veidot gluz'i jaunas militárás sadarbíbas formas. Zviedrijas brun'oto spéku virspavélnieks Ove Viktorins péc savas vizítes Latvijá l'oti atzinígi novértéjis Latvijas Brun'oto spéku, ípas'i BALTBAT, karavíru sagatavotíbas límeni un mérk'tiecíbu. Vin's' esot párliecinájies, ka Latvijas karavíri un virsnieki esot sasniegus'i augstáko sagatavotíbas límeni, kádu bijis iespéjams sasniegt s'ajá laiká. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis péc Latvijas un Uzbekistánas delegáciju tiks'anás pazin'ojis, ka ekonomiskás sadarbíbas attístís'ana ir Latvijas un Uzbekistánas nákotnes attiecíbu pamatá. Uzbelistánu ípas'i intereséjot Latvijas ostu izmantos'ana, savukárt Latviju - ieséjas izmantot Uzbekistánas dabas resursus. Uzbekistánas prezidents Islams Karimovs pazin'ojis, ka abám valstím neesot domstarpíbu, runájot par globálás un reg'ionálás dros'íbas problémám. Latvija avrot izmantot Uzbekistánu ká vártus uz páréjám Ázijas valstím. Uzbekistána uzskata, ka Latvijas vélme iestáties NATO ir tikai un vienígi pas'as Latvijas lieta, ká arí apsveic Latvijas tieks'anos uz integráciju Eiropá. Sabiedriskás organizácijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes prieks'sédétájs Aivars Kreituss pazin'ojis, ka 27.maijá atkápsies no sava amata. Vin's' paskaidrojis, ka nepiecies'amos organizatoriskos darbus vin's' esot paveicis, turklát vin's' esot aizn'emts ar citiem pienákumiem. Vakar informéjám, ka no Lielbritánijas izraidíta latviete Vita Kokarévic'a. Prese zin'o, ka vin'a bijusi un, iespéjams, vél ir "Latvijas Depozítu bankas" ípas'nieka Raita Gail'a míl'áká. Vin'a izraidíta, pamatojoties uz aizdomám par vin'as saistíbu ar "krievu mafiju". R.Gailis bija viens no trim ietekmígákajiem s'obríd bankrotéjus'ás "Depozítu bankas" un "Centra bankas" ípas'niekiem, un péc neoficiálas informácijas, savulaik caur vienu "offshore" sabiedríbu kontroléjis arí 40% "Multibankas" kapitála. Vin's' bijis arí lielákás Latvijas autotirgotájfirmas un servisa "Músa Motors" dibinátájs un ípas'nieks. Kriminálpolicijas analítiskás dal'as vadítájs pulkvez'leitnants Rodmars Edolfs savá kabinetá Policijas departamentá izdaríjis pas'návíbu, ies'aujot galvá no dienesta ieroc'a. Iemesls - g'imenes nesaskan'as. S'ogad s'is ir 4 vai 5 gadíjums Latvijá, kad policijas darbinieks atn'em sev dzívíbu. Nacionálo Brun'oto Spéku s'tába bataljoná Rígá pas'návíbu izdaríjis obligátá dienesta karavírs (s'is ir jau otrais gadíjums). Karavírs bijis noríkojumá, un ká ps'návíbas ieroci izmantojis dienesta ieroci. Iespéjams, ka pas'návíbas iemesls ir párslodze un tás radítás halucinácijas. Turpmák árvalstnieki Latvijas dziednícas varés apmeklét, iegústot Latvijas vízu uz túrisma cel'azímes, nevis oficiála ielúguma pamata. Bez tam atpútniekiem bús iespéjams vízu san'emt arí lidostá "Ríga". Valdíbá tiekot apsvérta iespéja vízas izsniegt arí Latvijas sauszemes robez'punktos. Saeima nodevusi izskatís'anai komisijás LNNK un LZS/KSD deputátu izstrádáto likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievélés'anu", kurá noteiktas stingras prasíbas perezidenta kandidátiem un kura pien'ems'anas gadíjumá uz prezidenta amatu nevarétu kandidét Alfréds Rubiks. Pas'reiz Satversme Valsts prezidenta kandidátam neizvirza nekádas citas prasíbas, vienígi 40 gadu vecumu. Likumprojekts nosaka, ka par Valsts prezidentu var izvirzít LR pilsoni, kurs' ir pilnus 40 gadus vecs un, ja vin's' nav likumá paredzétajá kártíbá atzíts par rícíbnespéjígu, neizcies' sodu brívíbas atn'ems'anas vietás, nav bijis sodíts par tís'iem noziegumiem, nav izdaríjis noziegumu nepieskaitámíbas stávoklí, nav bijis PSRS, LPSR vai árvalstu dros'íbas dienestu s'tata darbinieks, péc 1991.gada 13.janvára nav darbojies kompartijá, sabiedríbas glábs'anas komitejá u.c. aizliegtás organizácijás, prot valsts valodu atbilstos'i augstákajai prasmes pakápei. Kandidátam ar savu parakstu jáapliecina, ka vin's' atbilst s'ím prasíbám. Tádi pas'i ierobez'ojumi Saeimas vélés'anu likumá ir izvirzíti deputáta kandidátiem. =========================================================== Infomácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, RÍGAS BALSS un NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. Ievanda =========================================================== Latvijas Jaunatnes Kustíba Mieram organizé s'ádas nometnes: LV-1 VITRUPE 29.júnijs - 8.júlijs Dalíbnieku skaits: 10-15 Vieta: Limbaz'u rajons, 80 kilometrus uz ziemel'iem no Rígas Téma: ekolog'ija _______________ Dalíbniekiem bús iespéja dzívot l'oti vienkárs'os apstákl'os, izprast dabisko dzíves ritmu, dzívot/strádát saskan'á ar to. Galvenais uzdevums - mazás Vitrupes upes gultnes attírís'ana, vienkárs's, bet lielu pacietíbu prasos's darbs. Galvenie transporta veidi - laivas un divriten'i. Darba nometne atradísies starp diviem ezeriem, no kuriem iztek Vitrupe. Tuvákais ciems - 5 km attálumá. Ekolog'iski tíri produkti. Dzíves apstákl'i prasa spéju dzívot nelielá sabiedríbá un uzn'emties atbildíbu. Nometné bús ielúgts ekolog'ijas speciálists. Tiks organizéti párgájieni uz kaimin'u ciemiem. __________________________________________________________________ LV-2 GAUJASLÍC'I 14.júlijs - 24.júlijs Dalíbnieku skaits: 10 Vieta: bérnunams "Gaujaslíc'i", Césu tuvumá, 100 km no Rígas Téma: darbs ar bérniem, atjaunos'anas darbi _______________ Darbs: Bérnu ikdienas un brívá laika aktivitás'u organizés'ana. (Jáuzsver tas, ka s'iem bérniem nepiecies'ama uzmaníba un kontakti ar cilvékiem no árpuses, kas bagátinátu vin'u sociálo dzívi un pieredzi.) Atjaunos'anas darbi tiks veikti ékás un rotal'laukumos bérniem un kopá ar tiem ar mérk'i vin'us iesaistít darbá pas'u labklájíbai. Tiek plánotas arí ekskursijas uz apkártéjiem ciematiem un Gaujas Nacionálo parku. __________________________________________________________________ LV-3 GAUJAS NACIONÁLAIS PARKS 15.-30.júlijs Dalíbnieku skaits: 20 Vieta: Gaujas NP, apt. 80 km uz austrumiem no Rígas Téma: ekolog'ija un vésture _______________ Parks dibináts 1973.gadá unikálo dabas objektu, floras un faunas saglabás'anai, tac'u tagad, finansu trúkuma dél' tá attístíba ir apdraudéta. Darbs tiks veikts viená no pieciem parka rajoniem speciálistu uzraudzíbá: éku veidos'ana, túristu taku tírís'ana un atjaunos'ana, darbs mez'niecíbá un dzívnieku rezervátá. Biologi un citi parka speciálisti lasís lekcijas par rajona vésturi un attístíbu. Diskusijas par apkártéjás vides situáciju daz'ádos Latvijas rajonos un Eiropá. Ekskursijas uz Césím, Siguldu (muzeji, 12.gs. pilsdrupas). Cel'ojums pa upi Gauju, "ekspedícija" uz pagánu relig'ijas kulta alám, klintím un nelieliem kanjoniem. __________________________________________________________________ LV-4 RÍTARASAS 5.-15.augusts Dalíbnieku skaits: 10-15 Vieta: Lédmanes ciemats, 50 km uz dienvidiem no Rígas, Téma: cittautu kultúru iepazís'ana _______________ Dzíve lauku májá. Darbs: celtniecíba un/vai lauksaimniecíba, bet galvenais nometnes mérk'is - diskusijas. Téma: Diskusiju mérk'is - apspriest imigrácijas, integrácijas vietéjá sabiedríbá, asimilácijas u.c. problémas. Diskusijas par valsts politiku pret nacionálajám minoritátém un uzskatu apmain'a ar jaunies'iem no citám valstím. Dalíbnieki tiek lúgti n'emt lídz materiálu par savas valsts imigrácijas politiku, kultúru u. tml. __________________________________________________________________