=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Premjerministrs Andris S'k'éle preses konferencé pazin'ojis, ka gada laiká bútu jápien'em lémums, kas l'autu brívi noteikt dzívokl'u íres maksas májás, jo pas'reizéjá íres maksa esot párák zema ("griesti" - 7.5 santími par kvadrátmetru), par ko nevarot ne uzturét un uzlabot ékas, ne arí veikt to remontu. Premjers arí atzinis, ka s'áds lémums "izraisís'ot papildu smagumu iedzívotájiem", un esot pat gatavs sagaidít protesta akcijas, tomér s'áds lémums esot absolúti nepiecies'ams. "Labák to pien'emt man, lai nákos'ajiem plitik'iem un valdíbai bútu vieglák strádát. Esmu gatavs pien'emt arí nepopulárus lémumus," uzskata A.S'k'éle. S'áds solis stimulétu nekustamá ípas'uma tirgu un hipotekárás kredités'anas attístíbu, un ja tas izdotos, péc 1-2 gadiem Latvijas komercbankas ar pietiekamu ieinteresétíbu izskatís'ot iespéju kreditét máju búvniecíbu, remontu un izpirks'anu. Baltijas valsu konservatívo partiju konference, kur Latviju párstávéja "Tévzemei un brívíbai", LNNK un Kristígo Demokrátu savieníba, Igauniju - "Isamaaliit" un Zemnieku partija, bet Lietuvu - "Tévzemes savieníba un kristígie dekomráti, un kas notika ar Kondára Adenauera fonda atbalstu, atzinígi novértéjusi plánu sákt veidot Baltijas demokrátisko úniju, kas bútu Baltijas valstu nacionálkonservatívo un kristígi demokrátisko partiju sadarbíbas forums. Nav panák'ta vienos'anás, kad ties'i únija tiks izveidota. Konferences deklarácijá atzíts, ka ties'i konservatívás partijas spéj garantét reformu nepátrauktíbu, dinamismu un lídzsvarotíbu. Partiju párstávji atzinus'i, ka nepiecies'ams pastiprinát Baltijas valstu sadarbíbu daz'ádás jomás. Ípas'i svarígi bútu nodros'inát, lai Eiropas Savieníba (ES) sáktu sarunas par iestás'anos ES ar visám asociétajám dalíbvalstím vienlaicígi un uz lídzvértígiem noteikumiem. ANO Attístíbas programmas organizétajá ombudsmen'u amata un cilvéktiesíbu aizsardzíbas institúciju izveidei veltítajá konferencé, kas norisinájás Molová, Latvijas Valsts cilvéktiesíbu birojs atzíts par paraugu cilvéktiesíbu aizsardzíbas institúciju veidos'anás pasaulé. Atzíts, ka Latvija ir viena no pirmajám pasaules valstím, kas ístenojusi ANO 1993.gada Vínes konferences ieteikumus izstrádát valsts cilvéktiesíbu aizsardzíbas un veicinás'anas programmu un izveidot patstávígu institúciju cilvéktiesíbu aizsardzíbai. Saeimas Prezidijs nolémis pies'k'irt komandéjumu Saeimas deputátiem Jurim Vidin'am un Gundaram Valdmanim, lai vin'i no 14. lídz 18.júnijam, atsaucoties uz Eiropas Dros'íbas un sadarbíbas organizácijas aicinájumu, piedalítos Krievijas Federácijas prezidenta vélés'anu novéros'aná. Pasaules krájaizdevumu sabiedríbas padome no 27. lídz 31.maijam Júrmalá ríko starptautisku konferenci par krájaizdevu sabiedríbám. Tajá tiks apspriesti krájaizdevumu sabiedríbu attístíbas veicinás'anas jautájumi, notiks diskusija par Eiropas Savieníbas normám kredítiestáz'u jomá. Konferencé piedalísies speciálisti no ASV, Kanádas, Jaunzélandes, Mak'edonijas, Írijas, Polijas, Rumánijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. 26.maijá - viená no lietainákajám s'ípavasara dienám - Bírin'u pagastá pulcéjás l'audis no tuvákajiem pagastiem, lai Bírin'u pilí svinétu Vasarsvétkus. Pirmo reizi sviníbas notika ar mácítáju - Augstrozes luteriskás draudzes mácítáju Ívandu Ceijeri, kura iesvétíja pils zvanu. Bírin'u ezera krastá notika koncerts, kurá piedalíjás pas'darbíbas kopas no Limbaz'iem, Turaidas, Lédurgas, Vidriz'iem un jékabpils. Kora múzika skanéja arí Bírin'u pilí. Stiprá lietus dél' dal'a no iecerétá netika ístenota. Latvijas labákos blakusvág'u klases braucéjus Kristeru Serg'i un Arti Rasmani beidzot varéja vérot arí pas'máju sacensíbás "Zelta zirga trofeja" - valstu komandu sacíkstés ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un Somijas krosistu lídzdalíbu. Tres'o gadu péc kártas Arkádijas parká notika Vides aizsardzíbas kluba apvieníbas "Arkádija" un Vácijas organizácijas "Buntstift" ríkotá "Zal'á diena '96". Pasák'uma laiká darbojás gleznos'anas, teátra, múzikas, masku un citas meistardarbnícas, kurás jebkurs' interesents varéja radít kádu mákslas darbu, savukárt vakará no Máras dík'a notika karnevála gájiens ar stilizétu kug'i uz ritenís'iem. 30.maijá "Arsenála"leilajás kápn'u velvés notiks izráde, kas ar múzikas, kino un baleta palídzíbu palídzíbu pievérsísies 1751.gadá Cesvainé dzimus'á baltvácu dzejnieka J.M.R.Lenca liktenim. Galvenajá lomá - Ivars Stonins. Piedalás Lita Beire, Juris Strenga, Agris Dan'il'evic's, Krimuldas deju kopa "Dzirnas" u.c. Rez'isore - Kristína Vusa. =========================================================== Infomácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, RÍGAS BALSS un NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakará ar darbinieku atval'inájuma sezonas sákumu - s'.g. 15.júniju - uz laiku tiek pátraukta zin'u "S'ajás dienás" raidís'ana kopá "SVEIKS". TAC'U - visiem, kuri s'ajá gadá ar ziedojumiem atbalstíjus'i gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bús iespéjams minétás zin'as san'emt "Ievandas" speciálajá kanálá. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!