=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Tiekoties Vil'n'á, triju Baltijas valstu prezidenti - Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Al'g'irds Brazausks párrunájus'i ne tikai globálos jautájumus, bet arí visám trim pusém nozímígas problémas - robez'as, aizsardzíbas politika, integrácija Eiropas Savieníbá (ES) un NATO. Prezidenti parakstíjus'i kopéju deklaráciju "Par partnerattiecíbám integrácijas várdá" teikts: "Més esam párliecináti, ka músu valstis spés dot un dos kopígu ieguldíjumu ES un NATO. S'os svarígos sol'us més gribam spert kopígi, nevis konkurét viens ar otru, atzístot, ka Baltijas valstu un Eiropas dros'íbas jautájums nav sadaláms". Prezidenti norádíjus'i, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot gatavas ziedot visu, lai sasniegtu savus mérk'us. Starp Baltijas valstím parakstíts arí lígums par sociálo nodros'inás'anu. Tiks'anás laiká Latvijas un Lietuvas prezidenti apspriedus'i arí jautájumu par abu valstu júras robez'u. G.Ulmanis pazin'ojis, ka robez'as jautájums tiks'ot atrisináts pusotra ménes'a laiká, savukárt A.Brazausks ierosinájis vispirms noskaidrot, cik daudz naftas atrodas strídígajá teritorijá, péc kam robez'as jautájumu varés'ot atrisinát bez problémám. Daudz kritikas no A.Brazauska un G.Ulman'a puses izskanéja attiecíbá uz robez'kontroles punktu darbu. Stávoklis uz Latvijas-Lietuvas robez'as neapmierina nevienu, tomér s'ís problémas tiekot risinátas l'oti léni: nav kopéja muitas darba, nav dokumentu modifikácijas sistémas, informácijas. G.Ulmanis paudis ceríbu, ka nákotné robez'as starp Baltijas valstím bús'ot tikai teorétiskas. Ministru kabinets akceptéjis brívás tirdzniecíbas lígumu ar lauksaimniecíbas produkciju starp Baltijas valstím, un to paredzéts parakstít júnijá. Saskan'á ar lígumu Latvija, Lietuva un Igaunija atsakás no importa tarifu (ievedmuitas) iekasés'anas par Baltijas valstís saraz'oto lauksaimniecíbas produkciju (nosakot ievedmuitu 0% apmérá). Vienlaikus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzés atteikties arí no kvantitatívajiem ierobez'ojumiem, t.i., cik daudz lauksaimniecíbas produkcijas l'auts ievest arí bez ievedmuitas nomaksas. Líguma parakstís'anas gadíjumá nebús atl'auts ieviest diskriminéjos'us likumus u.c. normatívus aktus, kas apgrútina Baltijas valstís saraz'oto lauksaimniecíbas produktu importu (tádas pastáv Igaunijá). Savukárt subsídijas l'auts saglabát gan Lietuvai, gan Latvijai un Igaunijai (finansu ministrs uzskata, ka Latvija jau s'ogad varétu atteikties no lauksaimniecíbas subsidés'anas, tá vietá ievies'ot k'ílu zímes). ASV pirmá lédija Hilarija Klintone júlijá, apmekléjot Eiropu, pláno viesoties arí Latvijá, Lietuvá un Igaunijá. Brauciená vin'u pavadís ASV sútne ANO Madléna Olbraita. Centrálás un Austrumeiropas apmekléjumu H.Klintone sáks 5.júlijá Rumánijá, tad ieradísies Baltijas valstís, Polijá, C'ehijá, Ungárijá un Slovakijá. Sabiedriskás organizácijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes prieks'sédétájs kops' 27.maija ir Juris Roberts Kalnin's' (Demokrátiskás partijas "Saimnieks" biedrs un Izglítíbas un zinátnes ministrijas parlamentárais sekretárs). Finansu ministrs un I.Kreituses dzívesbiedrs Aivars Kreituss atkápás no valdes prieks'sédétája amata, jo visus nepiecies'amos organizatoriskos darbus jau esot paveicis, turklát esot visai aizn'emts citu pienákumu pildís'aná. A.Kreituss ir organizácijas valdes loceklis. C'ehijas véstniece Latvijá Jaroslava Jeslinkova nodevusi Latvijas Valsts véstures arhívam Otrá Pasaules kara gados C'ehijá nonákus'ás trís un c'etrus gadsimtus vecas véstules. Tajás aprakstíti Livonijas kara notikumi, situácija Baltijá 16. un 17.gs. mijá un Trísdesmitgadu kara notikumi. <> (Aivars Jakovic's, Rígas Domes deputáts). Péc pas'valdíbu vélés'anám toni Rígas Domé noteica LNNK, tac'u tagad tás pozícijas ir stipri iedragátas. Iemesls - vadíbas un ierindas deputátu ats'k'irígais materiálais stávoklis, daz'ádie prieks'stati par godígumu un citám cilvéciskám vértíbám. Nesaskan'as briest arí citás domé párstávétás diz'partijás. Rezultátá pretrunas starp partiju "aparáta darbiniekiem" un ierindas deputátiem ir nopietnákas neká pretrunas starp ierindas deputátiem no daz'ádám partijám. Vél vairák - starp partiju virsotném nesaskan'as samazinájus'ás. Jaunajai nomenklatúrai intereses kopígas: ierobez'ot atklátíbu, informáciju, slepeníbá personiski "bagátináties", realizét sev izdevígus, bet pilsétnieku vairákumam neizdevígus projektus, izgádát saviem sponsoriem treknákos privatizéjamos kumosus. Godígákie ierindas deputáti no savu vadítáju politikas sáka norobez'oties. Konsolidéjás opozícija, kura arvien vairák sáka ietekmét nomenklatúristu lémumu pien'ems'anu. Ká reála údenss'k'irtne kalpoja LNNK deputát Jura Karlsona ambícijas un reizé ne visai godígá darbos'anás privatizácijá un Centráltirgú. Partijas vadíba, cens'oties palídzét, centás Karlsona nelikumígo privatizácijas lígumu párbaudi novilcinát un tai pas'á laiká vél atbalstíja ká eventuálu otro Rígas Domes prieks'sédétája vietnieku. Vadzis lúza. Tagad Rígas Domé izveidojus'ies trís galvenie spéki: 1. Nacionálais bloks, kurá ieks'éjais partiju dominans'u samérs stipri lídzsvarojies; 2. Demokrátiská partija "Saimnieks" un 3. - Demokrátiská opozícija, kuru veido gandríz visu frakciju "nedisciplinétie" párstávji un neatkarígie deputáti. Demokrátiskás opozícijas ieks'iené aktivitátes fransforméjás Nacionáli demokrátiská frakcijá. S'áda frakcijas nosaukuma pien'ems'ana nav saistíta ar nacionáli demokrátiskás partijas aktivitátém, bet gan nepiecies'amíbu nepiel'aut táláku nacionálás idejas diskreditáciju, ko lídz s'im praktizéjus'i t.s. nacionálie konservatori ar "Latvijas cel'u" prieks'galá. <> publicéts profesora Ján'a Freiman'a raksts "Latvija-Lietuva: Daz'as patiesíbas par músu starpvalstu sarunám". Piedávájam ísu atreferéjumu. Latvijas presé iekl'uvus'as pretrunígas zin'as par jaunajám Latvijas-Lietuvas starpvalstu sarunám par júras robez'as delimitáciju, neskatoties uz Latvijas strikto turés'anos pie principa: neizpaust par sarunám neko, ko nebútu akceptéjus'as publicés'anai a b a s p u s e s. Lietuvas puse s'o principu párkápusi. Péc tam, kad Lietuvas puse ieprieks'éjo sarunu posmu pérná gada nogalé bija vienpuséji pártraukusi, abas puses vélák vienojás dialogu turpinát no "baltas lapas", saskan'á ar abu delegáciju pien'emto procedúru un vadoties vienígi péc starptautisko tiesíbu normám. Abu delegáciju leksikoná lídz s'im nav figuréjis várds "nafta" - vien aizplívuroti májieni "puk'ainu" metaforu veidá. Lietuvas puse izdaríjusi to pas'u, ko ieprieks' még'inája Igaunija. Proti - visas Lietuvas partijas ir parakstíjus'as vienos'anos, ka júras robez'a "ir jávelk ne zemák (uz dienvidiem) par 56 paraléli". Tátad arí lietuvies'u politiskie spéki jau ir vienpuséjá kártá "noteikus'i" "de facto" Latvijas-Lietuvas júras robez'u - p i r m s jebkádu sarunu beigám un publiski. Latvijas delegácija nekádus ierobez'ojos'us noteikumus ne no Saeimas, ne no valdíbas n a v san'émusi. Kurioza bijusi pédéjá sarunu raunda (20.maijá) komuniké pien'ems'ana, kad Lietuvas puse péc konsultácijá ar augstáku vadíbu atteikusies rakstiski apstiprinát tos sákotnéjos formuléjumus, kurus pati 5 minútes agrák bija akceptéjusi mutiski Lídz ar to zin'a, ka "kopumá Lietuvas puse Latvijas prieks'likumus vérté l'oti pozitívi" ir tikai tuks'a fráze. Jo vairák tápéc, ka tá "pozitívá" nostája varéja izpausties tikai par 12 júdz'u zonu, kur nav ne ren'g'u, ne sil'k'u, ne naftas. Problémas varéja rasties p é c t a m, bet - Latvijas delegácijai, kas kompromisa sasniegs'anas interesés piekrita atteikties no 1927.gada Latvijas-Lietuvas robez'línijám, kas teritoriálás júras robez'as virzienu nosaka skaidri. Pirms sarunám ar Latviju t á p a t i Lietuvas delegácija bija vilkusi júras robez'u ar Krieviju, pie tam abas delegácijas bija strádájus'as arí tajá akvatorija robez'rajoná, kas ir arí Latvijas interes'u zona. Un Latvija nekádi neatbild par to, ka Lietuvas-Krievijas s'elfa robez'u varianti iznákus'i tik neizdevígi Lietuvas pusei attiecíbá uz pieeju Zviedrijas úden'iem. Un Latvijas pusei nav pienákums kaut ká kompensét otras puses sarunu starprezultátus. =========================================================== Infomácijas sagatavos'aná izmantoti laikraksti DIENA, RÍGAS BALSS un NEATKARÍGÁ RÍTA AVÍZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakará ar darbinieku atval'inájuma sezonas sákumu - s'.g. 15.júniju - uz laiku tiek pátraukta zin'u "S'ajás dienás" raidís'ana kopá "SVEIKS". TAC'U - visiem, kuri s'ajá gadá ar ziedojumiem atbalstíjus'i gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bús iespéjams minétás zin'as san'emt "Ievandas" speciálajá kanálá. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!