===================================================================== S' A J Á S D I E N Á S ===================================================================== <> Telefonakcijas "Manas Latvijas prezidents" (5. - 7.júnijs) rezultáti: par Gunti Ulmani 23 095 balsis, par Alfrédu Rubiku 4 572 balsis, par Ilgu Kreitusi 1 819 balsis, par Imantu Liepu 1 854 balsis. ===================================================================== <> Apvieníbas TÉVZEMEI UN BRÍVÍBAI valde un TB frakcija Saeimá nolémusi rekomendét apvieníbas domei pien'emt lémumu atbalstít Gunta Ulman'a kandidatúru Latvijas Valsts prezidenta vélés'anás. S'ádu informáciju DIENA ieguva no neoficiáliem avotiem, jo TB párstávji atteicás pazin'ot lémumu lídz pirmdienai. Galígo lémumu par atbalstu kádam no Valsts prezidenta kandidátiem paredzéts pien'emt apvieníbas domes sédé 15. júnijá. Ja lémumu par G. Ulman'a kandidatúras atbalstu pien'ems arí TB, G.Ulmani atkláti atbalstís 49 deputáti. Lai ievélétu Valsts prezidentu, par vin'u jánobalso 51 Saeimas deputátam. ===================================================================== <> 7. júnijá Saeima ar ievérojamu balsu pársvaru pirmajá lasíjumá pien'éma likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievélés'anu", kas paredz ierobez'ot to personu loku, kas var kandidét un tikt ievélétas par valsts prezidentu. Likums visties'áká veidá attiecas uz vienu no jau izvirzítajiem Valsts prezidenta amata kandidátiem - Alfrédu Rubiku. Likumprojekts ká steidzams pien'emts pirmajá lasíjumá. Nákamo ceturtdien ieceréts to pien'emt otrajá lasíjumá, tac'u, ká izrádás, uz pas'reizéjám Valsts prezidenta vélés'anám tas neattieksies un cietumá sédos'ais Alfréds Rubiks no kandidátu sarakstiem svítrots netiks. Atbilstos'i Satversmei péc likuma pien'ems'anas Saeimá tas ne agrák ká septítajá un ne vélák ká divdesmit pirmajá diená jáizsludina Valsts prerzidentam. Reáli tas var notikt tikai péc pirmás balsos'anas kártas, kurá Alfréds Rubiks, ko Saeimá atbalsta vismazák deputátu, zaudés. Tá ka s'im daudz apspriestajam likumam tá arí paliks politiska nozíme. Un tikai. ===================================================================== <> Baltijas Asamblejas Árlietu un dros'íbas komitejas sédé 7. júnijá Rígá deputáti vienojus'ies ar pazin'ojumu vérsties pie Ziemel'u padomes un citám starptautiskám parlamentárám organizácijám, lúdzot, lai tás iespaido savu valstu valdíbas radít lídzsvaru Baltijas valstu dros'íbai, ko izjaukusi ASV un Krievijas vienos'anás par izmain'ám lígumá par konvenciálo brun'ojumu Eiropá. Visu trís Baltijas valstu párstávji izteikus'i baz'as par s'ádu lielvalstu vienos'anos, kas l'áus Krievijai palielinát brun'oto kaujas mas'ínu skaitu Pleskavas apgabalá no 180 uz 600. Tá z'urnálistiem pastástíja Latvijas delegácijas loceklis Baltijas Asamblejá Juris Sinka. Lietuvas deputáts Vítauts Landsberg'is teica, ka Víné pien'emtais lémums nákot par labu Krievijai, tac'u Baltijas valstím s'í Krievijas un ASV vienos'anás atnesusi dros'íbas destabilizáciju. Igaunijas deputáts Rauls Uksvaravs pármeta lielvalstím, ka tás vienojus'ás, pat neinforméjot pirms tam citas valstis, ko ietekmé s'í vienos'anás. ====================================================================== <> K'ínas Tautas Republikas vicepremjerministrs Li Lan'cins, kurs' atrodas oficiálá vizíté Latvijá, tiekoties ar Latvijas ministru prezidenta biedru Ziedoni C'everu, uzsvéris, ka K'TR - pirmá Ázijas valsts, kas atzina Latvijas neatkaríbas atjaunos'anu, asi reag'és uz jebkádiem még'inájumiem apdraudét Latvijas suverenitáti un dros'íbu, zin'o valdíbas preses dienests. Li Lan'cins arí atzímejis, ka K'TR negatavojas pievienoties nevienai no starpvalstu dros'íbas sistémám, tac'u respekté citu valstu tiesíbas izvéléties, ká nodros'inát savu dros'íbu un ekonomisko labklájíbu. Vicepremjers atzinígi izteicies par dros'íbas sistému veidos'anu Eiropá. ===================================================================== <> Tiekoties Latvijas aizsardzíbas ministram Andrejam Krastin'am un Polijas aizsardzíbas ministram Stan'islavam Dobrz'anskim, kurs' divu dienu vizíté bija ieradies Latvijá, panákta vienos'nás ménes'a laiká izstrádát kopéju gaisa telpas kontroles sistému. Polija piedává Latvijas aizsardzíbas spékiem staz'és'anos savás mácíbu iestádés. Ministru tiks'anás laiká viens no sarunu tematiem bija abu valstu vélme iestáties NATO. ===================================================================== Péc valsts statistikas komitejas datiem, inflácija Latvijá maijá bijusi 0,4 %. S'á gada piecos ménes'os kopéjá inflácija bijusi 8 %. Latvijá maijá pártikas cenas bijus'as salídzinos'i stabilas, pieaugus'as tikai par 0,2%. Viens no lielákajiem cenas kápumiem maijá bijis degvielai - 4,4%. Lídz ar to arí izdevumi par privát- transportu maijá pieaugus'i par 1,7%. Apg'érbs un apavi maijá sadárdzinájus'ies par 0,7%, izdevumi par dzívokli pieaugus'i par 0.3%, par májsaimniecíbu - par 0,6%, veselíbas aprúpei - par 1,1%, transportam un sakariem- par 0,8%, atpútai un kultúrai - par 1%, páréjám precém un pakalpojumiem - par 0,8%. ===================================================================== <> Banka Baltija (BB) no 10. júnija sák kompensáciju izmaksas lídz 100 latiem bankas filiál'u noguldítájiem, kas lídz 1996. gada janvárim sasniegus'i 60 gadu vecumu. Pavisam BB ir 25 880 noguldítáju, kuriem ir 60-70 gadu. ===================================================================== <> Kandavá 7. júnijá jau vienpadsmito reizi notika Zemes svétki. ""Zemes svétku mérk'is ir mácít lauku jaunies'iem kopt un glabát latvies'u tautas kultúras mantojumu, dziesmu un deju prieku, prast veidot sakoptáku vidi savos pagastos un lauku sétás, ká arí apzináties tautas vienotíbas spéku," teica Zemkopíbas ministrijas mácíbu iestáz'u vadítájs Sgurds Vígants. Zemes svétkus jau tres'o reizi kuplina konkursa ZEMES MEITA UN ZEMES DÉLS uzvarétáju godinás'ana. S'ogad s'ie zemes bérni ir Bulduru dárzkopíbas tehnikuma 4. kursa audzékne Vita Dzelzkaléja un Priekul'u lauksaimniecíbas tehnikuma 3. kursa audzéknis Gaidis Landratovs. ===================================================================== <> Latvijas tirgos streiki vél turpinás, jo Latvijas tirgotáju arodbiedríba vél joprojám nav san'émusi atbildi no valdíbas uz tirgotáju iesniegtajám véstulém par neiespéjamíbu lietot Latvijas tirgos kases aparátus. Valsts ien'émumu dienesta (VID) preses sekretáre Liesma Kalve Dienai teica, ka, iespéjams, VID savu nostáju par kases aparátiem paudís pirmdien. Iespéjams, ka VID prieks'nieks Imants Grik'is izteiks savus prieks'likumus valdíbai, ká risinát s'o jautájumu. ===================================================================== IEVANDAS ZIN'AS