=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== 7.janva'ri' Latvijas Naciona'laja' opera' notika Riharda Va'gnera operas "Kli'stos'ais holandietis" pirmizra'de. Ta's rez'isors ir anglis Grejs Veredons (pe'de'jos gados darbojies vaira'ka's ieve'rojama's pasaules opera's - Metropolite'na' N'ujorka', Filadelfija', Berli'ne', iestude'jis operas Polija', Jaunze'lande' u.c.), bet scenogra'fs - Hose' Kac'ua no Spa'nijas. Opera iestude'ta divos sasta'vos. Abos Holandies'a loma' ir Vil'n'as operas un baleta tea'tra solists Jevge'nijs Vasil'evskis. Zentas loma' Ingri'da Haubolda (Va'cija) un A'rija Bronka, vin'a te'va Da'landa loma' - Sergejs Martinovs un Aivars Krancmanis, Zentas li'gavain'a loma' - Miervaldis Jenc's. Ve'l "Kli'stos'aja' Holandieti'" dzied Antra Bigac'a, Angeli'na Vol'aka, Guntars Run'g'is, Nauris Puntulis. Uz operas pirmizra'di Latvija' ierada's ari' Riharda Va'gnera mazde'ls Volfgangs Va'gners un vin'a kundze Gudruna Va'gnere. Viesi pabija ari' kinotea'tri' "Andalu'zijas suns", kur notika c'ehu rez'isora Vaclava Kas'lika operfilmas "Kli'stos'ais holandietis" prezenta'cija, piedali'ja's operdiskusija' Latvijas Radio, pabija ekskursija's Vecri'ga', ka' ari' tika's ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Latvijas kultu'ras darbiniekiem. =========================================================== Ieve'rojot kredi'tn'e'me'ju maksa'tnespe'ju un komercbanku bankrotus, sa'kot no 1996.gada, a'rvalstu para'du dze's'anai no valsts budz'eta bu's vajadzi'gi vide'ji 17 milj. latu gada', bet 2000.gada' - 50 milj. latu. Ta' ka' valsts pamatbudz'eta ien'e'mumus 1996.gadam prognoze' no 390 li'dz 420 milj. latu, tad a're'ja' para'da dze's'anai na'ksies atdot ap 4 % budz'eta. Latvijas valdi'ba kops' 1991.gada li'dz 1995.gada 1.janva'rim ar a'valsti'm nosle'gusi aizn'e'mumu li'gumus un izsniegusi galvojumus par 321,3 milj. latu. Uz 1.janva'ri valsts a're'jais para'ds bija 195,5 milj. latu (a'rvalstu kredi'tu para'ds ir 195,5 milj. latu un valdi'bas garantijas - 8,7 milj. latu). Valsts budz'eta kope'jie ien'e'mumi 1995.gada' bijus'i 337,8 milj. latu, izdevumi - 444,42 milj. latu. (Budz'eta defici'ts i'pas'i strauji pieaudzis novembri' un decembri' - par 40 milj. latu.) Li'dzekl'u taupi's'anas nolu'ka' Finansu ministrija doma' par s'tatu un papildte'rin'u samazina'jumu, ka' ari' pa'rka'rtot pas'u budz'eta struktu'ru. Jauta'ts par to, ka'diem me'rk'iem s'ogad budz'eta li'dzekl'i noteikti nebu's paredze'ti, finansu ministrs Aivars Kreituss teicis - Operas celtnieci'bas otrajai ka'rtai un li'dzi'giem celtnieci'bas un reprezenta'cijas pasa'kumiem, iespe'jams, ari' kompensa'cijas sertifika'ti turpma'k' vairs netiks apmaksa'ti pe'c nomina'lve'rti'bas. Budz'eta nauda netisk izmantota ari' kompensa'ciju izmaksai banku noguldi'ta'jiem. =========================================================== Latvijas Pas'valdi'bu savieni'bas (LPS) pazin'ojuma' presei teikts, ka pas'reiz Ministru kabineta' apspriez'amais 1996.gada budz'eta projekts paredz tik mazas dota'cijas pas'valdi'bu finansu izli'dzina's'anas fonda', ka tas jau draud ar krasu medici'niska's pali'dzi'bas un izgli'ti'bas finanse'juma samazina's'anu, ka' ari' socia'l'a's pali'dzi'bas tru'ci'gajiem iedzi'vota'jiem samazina's'anu, kaut gan gaida'ma krietna cenu un tarifu paaugstina's'ana. Likums par pas'valdi'bu budz'etiem paredz, ka Ministru kabinetam ar pas'valdi'ba'm ja'saskan'o valsts budz'eta dota'ciju apjoms pas'valdi'bu izli'dzina's'anas fonda'. S'a'da saskan'os'ana par 1996.gada li'dzekl'iem starp valdi'bu un LPS jau notikusi pe'rna' gada rudeni'. Vienos'ana's protokola' bija paredze'ts, ka 1996.gada pas'valdi'bu budz'etu kope'jie ien'e'mumi bu's 179,1 milj. latu, valsts dota'cijas teritoria'lpla'nos'anai, interna'tskola'm, psihoneirolog'iskajiem pansiona'tiem un investi'cija'm - 20,245 milj. latu. Tac'u jau tolaik ats'k'i'ra's valdi'bas un LPS viedokl'i par valsts dota'cija'm pas'valdi'bu finansu izli'dzina's'anas fonda' - LPS pieprasi'ja 145,1 milj. latu, bet valdi'ba pieda'va'ja 52,52 milj. latu. 1995.gada' valsts budz'eta dota'cijas pas'valdi'bu finansu izli'dzina's'anas fondam bija 62,7 milj. latu, me'rk'dota'cijas investi'cija'm - 2,13 milj. latu. Pas'valdi'bas fonda' iemaksa'ja sali'dzinos'i maza'k - 12,,4 milj. latu, turkla't to dari'ja tiai 11 pas'valdi'bas no 600 valsti' esos'aja'm municipalita'te'm. Tagad apspriez'amaja' valsts budz'eta projekta' 1996.gadam valsts dota'cijas un me'rk'dota'cijas pas'valdi'ba'm ir krietni samazina'tas, sali'dzinot ar rudeni' pana'kto vienos'anos. Ja sali'dzina dota'ciju lielumu vienam iedzi'vota'jam, tad vienos'ana's protokola' mine'tais LPS pieprasi'jums ir 126,89 lati gada', valdi'bas agra'k ieteiktais variants - 99,65 lati gada', bet pas'laik valdi'bas pieda'va'ta' summa ir 79,10 lati gada'. =========================================================== 6.janva'ra vakara' visu Ri'gas pareiztici'go bazni'cu zvani iezvani'ja Ziemassve'tkus. Visu Dieva uztice'to Vislatvijas draudzi Kristus piedzims'anas sve'tkos apsveica pareiztici'go bi'skaps Aleksandrs Kudrjas'ovs. Latvijas pareiztici'go draudze Ziemassve'tkus svin nakti' no 6. uz 7.janva'ri, vadoties pe'c Julia'na kalenda'ra datumiem. =========================================================== Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzi'bas ministrs Andrejs Karstin's' 6.janva'ri' deva's uz Vas'ingtonu, lai piedali'tos starptautiskaja' simpozija' "Mars'ala mantojums - partneri'ba na'kotnei". S'i's tiks'ana's me'rk'is ir sekme't laba'ku attieci'bu veidos'anos starp ASV un postsocia'lisma valstu li'deriem. Galvenoka'rt paredze'ts apspriest Eiropas proble'mas - dros'i'bas situa'ciju, demokra'tijas atti'sti'bu, demilitariza'ciju, konversiju, ekolog'ijas proble'mas u.c. Semina'ra' piedali'sies politiskie, milia'rie, informa'cijas un biznesa li'deri no ASV, Rietumeiropas un postsocia'lisma valsti'm, Eiropas Savieni'bas un NATO. A.Krastin'am paredze'ta tiks'ana's ari' ar ASV aizsardzi'bas sekreta'ru Viljamu Periju un ASV Valsts departamenta vadi'bu. =========================================================== 1995.gada' ierosina'tas 998 krimina'llietas par ekonomiskajiem noziegumiem, kas ir par 266 lieta'm vaira'k neka' 1994.gada'. Apsu'dzi'ba uzra'di'ta tikai 25 % gadi'jumu, jo nepiecies'ams l'oti ilgs laiks revi'zija'm uzn'e'mumos, kur stra'da' aizdoma's ture'tie. No 998 krimina'llieta'm 106 ierosina'tas par naudas piesavina's'anos, 144 - par valsts vai sabiedriska's mantas izkra'ps'anu, 151 - par l'aunpra'ti'gu dienesta sta'vokl'a izmantos'anu un 39 par kukul'n'ems'anu. =========================================================== Latvijas delega'cija, kas uzture'ja's Vatika'na', lai piedali'tos divu Latvijas bi'skapu konsekra'cijas ceremonija', 5.janva'ri' pe'c Siksta kapelas apmekle'juma ierada's audience' pie Vin'a Sve'ti'bas pa'vesta Ja'n'a Pa'vila II. Savuka'rt ve'la'k Latvijas a'rlietu ministrs Valdis Birkavs tika's ar Ita'lijas a'rlietu ministri Suzannu Anjelli. 6.janva'ri', Triju K'e'nin'u diena', Sv.Pe'tera Bazilika' notika jauno bi'skapu konsekra'cijas ceremonija, kura' tika konsekre'ti bi'skapi no vaira'ka'm pasaules valsti'm, vin'u vidu' ari' A'rvaldis Andrejs Brumanis un Antons Justs no Latvijas. =========================================================== Demokra'iska's partijas "Saimnieks" Saeimas deputa'ts Ivars K'ezbers nodoma'jis dibina't atbalsta grupu sadarbi'bai ar Krievijas Valsts domi. Vin's' uzskata, ka pas'laik izveidojusies kurioza situa'cija, kad Latvijas parlamenta' ir gan C'ec'enijas, gan Dienvidkorejas un pat Tibetas atbalsta grupas, bet nav deputa'tu grupas, kuru vaira'k interese'tu sadarbi'ba ar lielo un nozi'mi'go kaimin'u - Krieviju. I.K'ezbers uzskata, ka viens no svari'ga'kajiem jauta'jumiem, kas bu'tu ja'atrisina nekave'joties, ir Latvijas un Krievijas robez'li'guma un li'guma par reemigra'ciju, ka' ari' par autotransporta kusti'bu nosle'gs'ana. =========================================================== No Jauna' gada interesanti var iega'da'ties jaunu laikrakstu <<Literatu'ra. Ma'ksla. Me's.>>(LMM). Reizi nede'l'a' taja' atrodama aktua'la un galvenoka'rt anali'tiska informa'cija par kultu'ru, literatu'ru, ma'kslu, tea'tri, augstve'rti'gi dail'darbi, gra'matu recenzijas. S'is ir vieni'gais kultu'rizdevums Latvija', ta' redaktors ir Rimants Ziedonis. LMM Ju's varat san'emt ari' ar firmas "Ievanda" starpnieci'bu. Pasu'tina'juma noteikumus un izcenojumus san'emsit, ja griezi'sities "Ievanda'" pe'c E-mail adreses: jansons@ievand. org.lv. =========================================================== Ja Latvijas dienas laikraksta abonements Jums ir par da'rgu, caur "Ievandu" varat pasu'tina't tikai sestdienas <<Dienas>> numuru, ko izsu'ti'sim uz Ju'su adresi ar gaisa pastu reizi nede'l'a'. S'i' pakalpojuma cena Amerika' - USD 14.00, Austra'lija' - AUD 19.00 un Eiropa' DEM 14.00 me'nesi'. =========================================================== Deklara'cija' "Par Ministru kabineta darbu" par finansu politikas svai'ga'ko sasta'vdal'u valdi'ba uzsver virzi'bu uz bezdefici'ta budz'etu, stingri solot taupi't. Samazina't izdevumus valsts iesta'de's, ka' ari' pa'rskati't ve'stnieci'bu izdevumu lietderi'bu. Iespe'jams, ka vaira'kas ve'stnieci'bas tiks sle'gtas. Liela'kaja' dal'a' ve'stnieci'bu, izn'emot liela's - Maskava', Stokholma', Bonna' - stra'da' tikai ve'stnieks un pa'ris diploma'tu, un to uzture's'ana gada' izmaksa' vide'ji 300-350 tu'kst. USD. Ja valdi'ba lemtu sle'gt ka'du no ve'stnieci'ba'm, tad izdevumi, atsaucot cilve'kus uz Ri'gu, lauz'ot telpu i'res li'gumus, bu'tu gandri'z tikpat lieli, cik nepiecies'ams ve'stnieci'bas uzture's'anai. Pe'rn ve'stnieci'bas par konsula'rajiem pakalpojumiem un izsniegtaja'm vi'za'm vien ien'e'mus'as apm. 2,25 milj. USD. (nav apre'k'ina'ts, cik li'dzekl'u iegu'ts no nosle'gtajiem kontraktiem, ekonomiska's sadarbi'bas, pali'dzi'bas programma'm). Pe'rn un ari' s'a' gada budz'eta projekta' a'rlieta'm paredze'ti 1,3-1.4 % no kopbudz'eta (Igaunija' un Lietuva' - 2,1 %). Lietuvas un Igaunijas A'rlietu ministrija' stra'da' apm. 280 cilve'ku, bet Latvija' - 200. Latvijas A'rlietu ministrija pagaia'm neparedz iespe'ju samazina't budz'eta asigne'jumus a'rlieta'm. No 1992.gada, kad tika atve'rtas pirma's ve'stnieci'bas, pies'k'irot li'dzekl'us, netika n'emta ve'ra' infkla'cija a'valsti's, nav palielina'ti li'dzekl'i transporta un komunika'ciju sakariem, kas sada'rdzina'jus'ies ari' cita's valsti's. S'ogad ir ja'atver jaunas ve'stnieci'bas. Piem., Brisele' vien misija nodarbojas gan ar Latvijas attieci'ba'm ar Benilux valsti'm, gan ar dros'i'bas organiza'cija'm (NATO, Rietumeiropas Savieni'bu), gan ar Eiropas Savieni'bas lieta'm. Pe'rn li'dzekl'u tru'kuma de'l' netika atve'rta ve'tsnieci'ba Norve'g'ija', kas ja'izdara s'ogad. Paredze'ti ari' liela'ki biedru naudu maksa'jumi ANO, bet kops' ju'nija Latvija kl'u's par Baltijas ju'ras valstu padomes prezide'jos'o valsti, kas ari' prasi's papildu li'dzekl'us. Pas'laik Latvijai ir 29 budz'eta iesta'des a'rvalsti's - ve'stnieci'bas, misijas pie starptautiskaja'm organiza'cija'm, konsula'ti. =========================================================== Laimi'gu s'o nede'l'u! IEVANDAS zin'u dienests