=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== 8.janva'ri' 79 gadu vecuma' sava' Pari'zes biroja' miris bijus'ais Francijas prezidents Fransua' Mitera'ns, kurs' Franciju vadi'ja 14 gadu. Latvija Fransua' Mitera'nu galvenoka'rt atceras ka' pirmo lielvalsts prezidentu, kas ierada's Ri'ga' oficia'la' vizi'te' (1992.g. maija') un izra'di'ja sapratni par mu'su proble'ma'm. Atmin'a' palikusi Mitera'na atbilde frakcijas "Li'dztiesi'ba" deputa'tei Tatjanai Z'danokai, kura naciona'lo minorita's'u sta'vokli Latvija' sali'dzina'jusi ar sta'vokli gadsimta vidu' no Francijas neatkari'bu atguvus'aja' Alz'i'rija'. Mitera'ns atbilde'jis: "Man ir ta'da saju'ta, ka s'eit minorita'te ir latvies'i..." Radiouzrna' Latvijas prezidents Guntis Ulmanis izteicis dzil'u li'dzju'ti'bu ka' Mitera'na tuviniekiem, ta' ari' visai Francijai, Eiropai un pasaulei. Ulmanis Mitera'nu raksturojis ka' "lielu valstsvi'ru, eiropeieti un draugu". Nepa'rprotama Latvijas pateici'ba par sapratni un atbalstu gru'ta' bri'di' tika izteikta, pasniedzot toreize'jam Francijas prezidentam Triju Zvaigz'n'u ordeni. =========================================================== Pieciem Indija' aizture'tajiem Latvijas iedzi'vota'jiem, kurus tur aizdoma's par nelega'lu ieroc'u piega'di nemierniekiem Banglades'a', pamatojoties uz Indijas likumdos'anu, var draude't na'vessods. Lai noskaidrotu lidota'ju aizture's'anas apsta'kl'us un pana'ktu vin'u tiesisko aizsardzi'bu, 30.decembri' uz Indiju deva's Latvijas A'rlietu ministrijas valsts sekreta'rs Atis Sjani'tis. Vin'am izdevies noskaidrot, ka lidota'ji atzinus'ies ieroc'u nomes'ana' Rietumbenga'lijas s'tata', pilse'tas Purulijas apka'rtne'. Latvijas a'rlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka galvenais izmekle's'anas uzdevums esot noskaidrot, ka'du lomu spe'le' Lielbrita'nijas pilsonis, kuru aizture'ja kopa' ar Latvijas lidota'jiem - vin's' un ari' pilots esot tie, kuri iesaisti'jus'i Latvijas lidota'jus s'aja' afe'ra'. Svari'gi esot noskaidrot ari' tio, vai vin'iem izteikti rea'li draudi lidota'ju dzi'vi'ba'm, ja vin'i atteiktos sadarboties. Pe'c a'rlietu ministra doma', aizture'tie esot vienka'rs'i cilve'ki bez darba, kuri mekle'jus'i iespe'ju piepelni'ties, nevis teroristi vai ieroc'u tirgon'i. Saskan'a' ar Indijas likumdos'anu Latvijas iedzi'vota'jiem ir tiesi'bas uz aizsta'vi'bu un advoka'tu, kuram bu'tu tiesi'bas iepazi'ties ar visiem izmekle's'anas dokumentiem. Aizture'tajiem pas'laik advoka'ta neesot, jo nepietiekot naudas. Aizture'tie apgalvojus'i, ka attieci'bas ar indies'iem esot labas, pat siltas, un izmekle's'ana noritot atbilstos'i starptautiskaja'm tiesiskaja'm norma'm bez spe'ka pielietos'anas un iespaidos'anas. Lai gan aizture'tie nav Latvijas pilson'i, V.Birkavs uzskata, ka Latvija nedri'kstot sta've't mala'. =========================================================== "A'damsons ir labs apre'k'ina'ta'js, jo var teikt lielus melus, kad vin'u sarga' Saeimas deputa'ta neaizskarami'ba, cita'di vin'am par saviem va'rdiem bu'tu a'atbild atbilsti'gi procesua'laja'm norma'm," ta' Ministru prezidents Andris S'k'e'le izteicies par pa'rmetumiem, ko vin's' pirms apstiprina's'anas no Saeimas tribi'nes san'e'mis no toreize'ja' ieks'lietu ministra Ja'n'a A'damsona. Tome'r A.S'k'e'le uzskata, ka operati'va' lieta par iespe'jamaja'm nelikumi'ba'm vin'a pas'a uzn'e'me'jdarbi'ba' esot ja'turpina. =========================================================== 5.janva'ri' Krievijas a'rlietu ministrs Andrejs Kozirevs iesniedzis Krievijas preizdentam Borisam Jel'cinam atlu'gumu, kuru prezidents apstiprina'jis taja' pas'a' diena'. Latvijas a'rlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka ar A.Kozireva atka'ps'anos Krievijas a'rpolitikas kursa' nevajadze'tu notikt pa'rmain'a'm, kas pasauli novestu pie katastrofas, jo Krievija ta'pat ka' Latvija esot ieausta l'oti plas'a' starptautisko attieci'bu konteksta'. =========================================================== Pe'c Latvijas delega'cijas atgries'ana's no Ita'lijas, a'rlietu ministrs Valdis Birkavs informe'jis, ka lai noteiktu Latvijas un Romas katol'u bazni'cas attieci'bas, Latvija s'i' gada laika' esot gatava nosle'gt konkorda'ta li'gumu ar Vatika'nu. Latvija gandri'z pilni'ba' izpildi'jusi visus nosaci'jumus: Saeima ar likumu noteikusi Aglonas bazilikai starptautiska's nozi'mes sve'tvietas statusu, un saskan'a' ar konkorda'ta noteikumiem Latvijas Naciona'lajos Brun'otajos spe'kos izveidots kapela'na dienests. Tres'ais nosaci'jums - labojumi izgli'ti' bas likuma' par be'rnu tiesi'ba'm skola's apgu't tici'bas ma'ci'bu - Saeimai ja'izpildot tuva'kaja' laika'. Latvija ari' pla'no atti'sti't sadarbi'bu ekonomikas joma' ar Ita'liju. Tuva'kaja' laika' Latvija' vaira'kiem uzn'e'me'jiem tiks'ot organize'ts semina'rs par ma'rketinga un eksporta jauta'jumiem Ita'lija', un paredzams, ka pe'c tam daz'u firmu pa'rsta'vji vare'tu doties uz Ita'liju, kur iepazi'tos ar iespe'ja'm veidot sadarbi'bu. Latvijas un Ita'lijas a'rlietu ministri apspriedus'i ari' Ita'lijas iespe'jas sniegt konsultati'vu pali'dzi'bu Latvijas lauksaimniekiem. =========================================================== Sava' pirmaja' preses konference' Ministru prezidents Andris S'k'e'le teicis: "Latvijai ja'kl'u'st pievilci'gai zemei gan pas'u, gan a'rvalstu uzn'e'me'jiem un investoriem. Latvija nekad nekl'u's pievilci'ga tirgus zeme, tac'u ta' var kl'u't pievilci'ga ka' raz'ota'jvalsts, zeme, kur ieguldi't naudu". Latvijai vairs neesot vajadzi'gs katrs a'rzemnieks, kurs' s'eit gatavs ieguldi't USD 100 - aktua'li esot projekti, kuros investi'ciju summas raksta'mas ar ses'a'm vai pat devin'a'm nulle'm. Pas'laik Latvija esot izdevi'ga' situa'cija', kad Eiropas Savieni'ba regule' stingras kvotas, ta'pe'c turienes uze'n'me'ji mekle' raz'os'anas iespe'jas a'rpus Eirosavieni'bas ra'mjiem. Viens no svari'ga'kajiem nosaci'jumiem investoru piesaisti's'anai esot nekustama' i'pas'uma tirgus atraisi's'ana. A.S'k'e'le uzskata, ka vistuva'kja' laika' ja'maina likumdos'ana, lai zemi zem e'ka'm vare'tu iega'da'ties gan Latvijas nepilson'i, gan juridiska's personas, kura's 51 % kapita'la nepieder Latvijas pilson'iem, ka' tas pas'laik noteikts. "L'oti pruiorita'rs" jauta'jusm esot a'tru privatiza'cijas tempu uzture's'ana. Ministru przidents uzskata, ka 1996.gada budz'eta defici'ts nedri'kste'tu pa'rsniegt 60 milj. latu. Tiks'ot samazina'ti izdevumi visa'm ministrija'm, izn'emot Ieks'lietu, Izgli'ti'bas un Labkla'ji'bas, kuru budz'ets var tikt pat palielina'ts. A'rpolitika' premjers uzticoties a'rlietu ministram Valdim Birkavam un vin'a iesa'ktajam kursam. A.S'k'e'les vieni'gais pa'rmetums - "Loti nopietnais tirgus Austrumos nav nostiprina'ts a'rpolitikas li'meni'". =========================================================== Jau informe'ja'm, ka Latvijas Bankas prezidents Eina'rs Reps'e nosu'ti'jis konfidencia'lu ve'stuli Ministru prezidentam Andrim S'k'e'lem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un Latvijas Kra'jbankas prezidntam Ivaram Godmanim, kura' centra'la's bankas prezidents pieve'rsies finansia'la'm proble'ma'm Latvijas Kra'jbanka' - sta'voklis neesot spoz's un "aktua'lais finansu defici'ts" banka' sasbniedzot 5,6 vai pat 7 milj. latu. Latvijas Bankas preses sekreta'rs Edz'us Ve'jin's' apstiprina'jis faktu, ka E.Reps'e ve'stuli paties'a'm su'ti'jis, tac'u ta' bijusi visparasta'ka' sarakste un nav paudusi a'rka'rte'ju informa'ciju. Ve'stules me'rk'is esot bijis pieve'rst jauna's A.S'k'e'les valdi'bas uzmani'bu Latvijas Kra'jbankai un aicina't to turpina't iesa'kta's reformas bankas finansia'la' sta'vokl'a un menedz'menta uzlabos'anai. Valdi'ba pas'laik neuzskatot, ka finansia'la' situa'cija Latvijas Kra'jbanka' bu'tu tik sarez'g'i'ta, ak nepiecies'ami ka'di a'rka'rte'ji pasa'kumi, piem.,budz'eta li'dzekl'u ieskaiti's'ana banka' zaude'jumu segs'anai un sta'vokl'a uzlaos'anai. Tac'u valdi'ba ari' apzinoties, ka tai ja'patur i'pas'a' uzmani'ba' situa'cija banka's, kas apkalpo lielu skaitu cilve'ku, ari' Kra'jbanka'. =========================================================== Latgales Demokra'tiska' partija iesta'jas pretapvini'bas "Te'vzemei un bri'vi'bai" iesa'kto parakstu va'ks'anas kampan'u par alternati'vo Pilsoni'bas likuma projektu un aicina Latvijas pilson'us taja' nepiedali'ties, jo uzskata, ka pien'emtais Pilsoni'bas likums vislaba'k atbilstot "valsts garante'tai atti'sti'bai un tautas labkla'ji'bai". Latgales demokra'ti uzskata, ka Latvija' dzi'vojos'iem loja'l'iem cilve'kiem ja'dod iespe'jas integre'ties un iegu't LR pilsoni'bu. (Te'vzemies'u sagatavotais likumprrojekts liegs iespe'ju iegu't Latvijas pilson'i'bu ikvienam, kurs' pats vai vin'a veca'ki ieradus'ies Latvija' pe'c 1940.gada, bet ari' pirms 1940.gada iebraukus'ajiem nepilson'iem vai vin'u pe'cna'ce'jiem LR pilsoni'bu iespe'jams iegu't tikai l'oti neliela's kvotu robez'a's.) =========================================================== Dri'zuma' iespe'jama Ri'gas me'ra Ma'ra Purgail'a un Maskavas me'ra Jurija Luz'kova tiks'ana's, lai vienotos par Latvijas un Maskavas uzn'e'me'ju sadarbi'bas paplas'ina's'anu. =========================================================== Termometrs it ka' nera'da lielu aukstumu - tikai -3 gra'dus, tac'u asais un stiprais ve'js' nel'auj doma't ne par ko citu, ka' vien par karstas te'jas kru'zi, vilnas zek'e'm un siltu mu'ri'ti. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests