=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== <> zin'o, ka "Bankas Baltija" (BB) pagaidu likvidators Ug'is Gru'be, iespe'jams, ir vienojies ar "Parekss bankas" vadi'bu par BB piedero da'rgmeta'lu nodos'anu "Parekss bankas" ri'ci'ba'. "Parekss bankas" preses sekreta'rs Maksims Ter-Oganesovs apliecina'jis, ka "Parekss banka" ta'pat ka' vaira'kas citas organiza'cijas, esot iesniegusi pieteikumu uz BB da'rgmeta'liem, tac'u atbilde no Gru'bes ve'l neesot san'emta. Pas'laik notiek ari' BB nekustama' i'pas'uma akti'va pa'rdale. Ta' "Unibanka" ir jau dabu'jusi filia'les Talsos un Preil'os, "Parekss banka" - Salacgri'vas filia'li un nore'k'unu grupas Ainaz'os un lidosta' "Ri'ga". "Ri'gas Komercbanka" pas'laik risina sarunas par K'ekavas filia'les pa'rn'ems'anu, bet "Sakaru banka" interese'jas par nore'k'inu grupu Skaistkalne'. Jau mine'ta' "Unibanka" met aciss ari' uz filia'li Alu'ksne' un nore'k'inu grupu Balvos. BB filia'les Kal'k'u iela' 15 un Bri'vi'bas iela' 49/53 gatavojas pa'rn'emt Igaunijas liela'ka' komercbanka "Hansapank". =========================================================== Piecus Latvijas iedzi'vota'jus, kurus paga'jus'a' gada 22.decembri' aizture'ja Indijas varas iesta'des un apsu'dz par ieroc'u nomes'anu, Indijas sabiedri'ba uzskata par algotn'iem. Lai censtos maini't s'o uzskatu, Latvijas A'rlietu ministrijas valsts sekreta'ra vietnieks Atis Sjani'tis, kuram bija iespe'ja tikties ar aizture'tajiem, uz Deli masu sazin'as li'dzekl'iem nosu'ti'jis notu, kura' izskaidrota situa'cija Latvija' - bezdarbs, kura de'l' daudzi Latvijas lidota'ji nevar nodros'ina't savas g'imenes, ka' ari' uzsve'rts, ka cilve'ku vainu noteiks tiesa. Nota' uzsve'rts, ka lidota'ju tuviniekiem neesot li'dzekl'u, lai algotu advoka'tu. A.Sjani'tis paudis pa'rlieci'bu, ka lidota'ji ir kl'uvus'i' par organiza'ciju un kontrabandistu upuriem, jo noteikti nebu'tu iesaisti'jus'ies s'aja' dari'juma' ja bu'tu zina'jus'i, ka aizmugure' ir kaut kas neti'rs. Nevienam no aizture'tajiem nav krimina'la's paga'tnes. Uz Indijas A'rlietu ministriju nosu'ti'ta nota ar pateici'bu par atl'auto tiks'anos, jo, n'emot ve'ra' lietas nopietni'bu un draudus valsts dros'i'bai, Indijas institu'cijas s'a'du iespe'ju vare'ja liegt. =========================================================== 6.Saeimas Juridiska' komisija pirms ka'da laika nosu'ti'ja frakcija'm ve'stuliar lu'gumu izlemt VDK kartote'ku likteni, pieda'va'jot daz'a'dus variantus to publice's'anai vai nepublice's'anai. Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" frakcija nole'musi atbalsti't Totalita'risma seku dokumente's'anas centra ri'ci'ba' esos'o Valsts dros'i'bas komitejas kartote'ku publice's'anu. Li'dzi'gus le'mumus agra'k pien'e'mus'as "Te'vzemei un bri'vi'bai" un "Latvijai" frakcijas. No neoficia'liem avotiem kl'uvis zina'ms, ka "Latvijas cel's'" frakcija neatbalsta kartote'ku publice's'anu. =========================================================== Saeimas Cilve'ktiesi'bu un sabiedrisko lietu komisija nosu'ti'jusi ve'stuli Ministru prezidentam Andrim S'k'e'lem, kura' Ministru kabinetam lu'gts noformule't Valsts cilve'ktiesi'bu biroja juridisko statusu un samazina't taja' paredze'to 26 s'tata vietu skaitu. Savuka'rt komisijas loceklis Vladlens Dozorcevs (Tautas saskan'as partija) paudis viedokli, ka vispa'r bu't ja'pa'rtrauc Valsts cilve'ktiesi'bu biroja finanse's'ana un ja'atjauno valsts cilve'ktiesi'bu ministra institu'cija. Vin's' uzskata, ka vieni'gais biroja paveiktais darbs bijis telefonakcijas organize's'ana par be'rnu tiesi'ba'm, kura' katrs zvans izmaksa'jis Ls 12. V.Dozorcevs uzskata, ka s'o naudu laba'k vajadze'jis izmantot be'rnu pabalstiem. Viss pa're'jais biroja darbi'ba' esot tikai me'g'ina'jums attaisnot savu struktu'ru un liela's algas. Birojs 1996.gadam pieprasi'jis 147 tu'kst. latu no valsts budz'eta. Bez tam birojs san'ems'ot 1,5 milj. USD no ANO. Biroja vadi'ta'jas vietas izpildi'ta'ja Kaija Gertnere V.Dozorceva apgalvojumus noliedz. Vin'a pazin'ojusi, ka birojs pies'k'irto li'dzekl'u ietvaros dari'jis visu iespe'jamo: izplati'jis informa'ciju par cilve'ktiesi'ba'm, akti'vi pien'e'mis Latvijas iedzi'vota'ju su'dzi'bas un izskati'jis ta's, sagatavojis likumdos'anas anali'zi par Latvijas be'rnu tiesi'ba'm un to atbilsti'bu starptautiskaja'm cilve'ktiesi'bu norma'm. Pas'laik birojs analize'jot ats'k'iri'bas Latvijas likumdos'ana' starp pilsn'iem un nepilson'iem. Bez tam apmekle'tas ari' ieslodzi'jumu vietas. S'obri'd biroja darbinieku skaits jau esot samazina'ts, un s'im gadam no valsts budz'eta pieprasi'ti 72 tu'kst. latu. =========================================================== Izgli'ti'bas valsts ministrs Ja'nis Gaigals pazin'ojis, ka no s'a' gada 1.septembra Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrija ve'las sa'kt skolota'ju algu reformas otro ka'rtu - palielinot algas skolu vadi'ta'jiem, bet no 1997.gada 1.janva'ra - augsti kvalifice'tiem skolota'jiem. S'a' ma'ci'bu gada laika' tiks'ot izskati'ti pamatkrite'riji reformas veiks'anai. Iespe'jams, ka sklota'ju algu reforma tiks iekl'auta ta' sauktaja' priorita's'u saraksta'. Ministrija izskati's'ot ari' ieteikumus palielina't skolota'ju slodzi no 21 stundas nede'l'a' li'dz 24 un neapmaksa't audzina's'nas darbu. Valdi'bas se'de' 1996.gada budz'eta projekta' Izgli'ti'bas un zintnes ministrijai paredze'tie li'dzekl'i no 102 milj. latu tika samazina'ti li'dz 98 milj. latu. 72% no visa ministrijas budz'eta veido algu un socia'la' nodokl'a apmaksa. Samazina'to li'dzekl'u vidu' ir ari' studiju kredite's'anas siste'mas sa'ks'anai paredze'ta' nauda - 2 milj. latu. Iespe'jams, ka studiju kredite's'ana tiks iekl'auta priorita's'u saraksta', ta'pat ari' studentu stipendiju indeksa'cija. =========================================================== Vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrija' (VARAM) paraksti'ts memorands starp Somijas Vides ministriju un Latvijas VARAM par atbalstu Daugavpils u'densapga'des un kanaliza'cijas ieka'rtu izbu'vei. Somija s'a' projekta realiza'cijai da'vina 1,2 milj. USD. Ieka'rtu izbu've kopuma' izmaksa's 22,3 milj. USD. Projekta realiza'cijai tiks izmantots ari' Starptautiska's un rekonstrikcijas bankas 7 milj. USD aizdevums, Ziemel'valstu vides aizsardzi'bas finansu korpora'cijas 2 milj. USD aizdevums, Eiropas Savieni'bas PHARE 2,6 milj. USD aizdevums, Zviedrijas valdi'bas da'vina'jums - 3 milj. USD, Da'nijas valdi'bas da'vina'jums - 2,2 milj. USD, Latvijas valsts budz'eta projekta' paredze'tie 2 milj. USD un Daugavpils pilse'tas un Daugavpils uzn'e'muma "U'densvads" li'dzekl'i. Projekta me'rk'is ir uzlabot dzerama' u'dens kvalita'ti Daugavpili', samazina't neatti'ri'to un dal'e'ji atti'ri'to noteku'den'u novadi's'anu Daugava' un Baltijas ju'ra'. =========================================================== Saeimas deputa'ts, A'rlietu komisijas prieks'se'de'ta'js Indulis Be'rzin's' nole'mis bu't iniciators Dienvidkorejas parlamenta'ra's atbalsta grupas izveidei Saeima'. S'a'du prieks'likumu vin'am esot izteicis Dienvidkorejas ve'stnieks Latvija'. Tas l'aus'ot paplas'ina't sakarus ar nozi'mi'gu valsti A'zija', turkla't grupas izveidos'ana nemaksa's'ot neko. =========================================================== Saeimas A'rlietu kmisija atbalsti'jusi Latviajs karavi'ru nosu'ti's'anu uz bijus'o Dienvidsla'viju NATO miera nodros'ina's'anas spe'ku Da'nijas bataljona sasta'va'. =========================================================== Baltijas miera bataljona Latvijas rotai turpma'k pietiks karavi'ru, jo esot izveidots un ma'ci'bas uzsa'cis rezerves vads, kura' ir ve'l 30 karavi'ru. =========================================================== "Bankas Baltija" Uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'js Aleksandrs Lavents Ri'gas apgabaltiesa' iesniedzis apela'cijas su'dzi'bu, kura' lu'dz atcelt Saimnieciska's tiesas le'mumu par "Bankas Baltija" bankrotu. S'a'du prasi'bu iesniegusi ari' sabiedriska' organiza'cija ""Bankas Baltija" kreditoru apvieni'ba". =========================================================== Latvijas Pasts 13.janva'ri' laidi's tauta's profesora Paula Stradin'a simtgadei velti'tu pastmarku. Ta's ma'kslinieks - Miervaldis Polis. Marka iespiesta Ri'gas paraugtipogra'fija' 500.000 eks. tira'z'a' un ta's nomina'tve'rti'ba - 8 santi'mi. =========================================================== Tautas kusti'bas "Latvijai" izplati'taja' pazin'ojuma' ta's prieks'se'de'ta'js Joahims Zi'gerists pieprasi'jis Valsts prezidenta Gunta Ulman'a atka'ps'anos. G.Ulman'a atsta'dina's'ana no amata un jauna prezidenta ieve'le's'ana, kuru atbalsti'tu visa latvies'u tauta pazin'ojuma' mine'ta ka' pirmais kusti'bas me'rk'is tuva'kajam pusgadam. J.Zi'gerists cerot, ka tri's liela'ka's Saeimas frakcijas - Demokra'tiska' partija "Saimnieks", "Te'vzemei un Bri'vi'bai" un "Latvijas cel's'" spe's'ot vienoties par kandida'tu prezidenta amatam. Ja tome't tas nenotiktu, kusti'ba "Latvijai" izvirzi's'ot savu kandida'tu. Par otru kusti'bas uzdevumu nosaukta starptautiskas pali'dzi'bas kampan'as organize's'ana tru'kuma' nona'k'us'ajiem Latvijas ioedzi'vota'jiem. =========================================================== 800 gadu ilgaja' Latvijas kristieti'bas ve'sture' s'a' gada 6.janva'ri' Vatika'na' Romas pa'vests Ja'nis Pa'vils II pirmo reizi konsekre'ja divus Latvijas bi'skapus - Antonu Justu un A'rvaldi Andreju Brumani, ta' pe'c atgries'ana's no Vatika'na informe'jis arhibi'skaps Ja'nis Puja'ts. Vin's' ari' pasta'sti'jis, ka pas'laik Latvija' izveidotas c'etras diece'zes jeb bazni'cas administrati'vie apgabali un jauno bi'skapu konsekra'cija pies'k'irs bazni'cas darbam dinamismu. Latvijas delega'cija bijusi vieni'ga' oficia'la' valsts delega'cija, ari' pa'vests to izce'lis. Priva'ta's audiences laika' vin's' atzinis, ka vin'am Latvija palikusi laba' atmin'a' pe'c pastora'la's vizi'tes. Tas, ka delega'cijas sasta'va' bijis a'rlietu ministrs Valdis Birkavs, pe'c pas'a ministra va'rdiem, l'a'vis Latvijas va'rdam daudz spe'ci'ga'k. Tiks'ana's laika' Vatika'na sekreta'rs a'rlieta's arhibi'skaps Tora'ns izteicis ve'lmi ierasties oficia'la' vizi'te' Latvija', un tas vare'tu notikt ve'l s'ogad. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests