=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== S'odien, 16.janva'ri' valdi'ba paredze'jusi apstiprina't 1996.gada valsts budz'eta projektu un nosu'ti't to izskati's'anai Saeima'. Tac'u nav zina'ms, vai parlaments san'ems ties'i ta'du budz'eta projektu, ka'du to apstiprina'jusi valdi'bas Ekonomikas un finansu komiteja. Budz'eta projekta' para'di'jus'a's visai interesantas vietas. Piem., pla'notais Ministru kabineta budz'ets, kas ir aptuveni tri's reizes liela'ks neka' pe'rn. Pamatojums - apara'ta uzture's'anas izdevumu segs'anai. (Pas'reize'ja' valdi'ba' ir 28 ministri un valsts ministri, katyran no tiem savs apara'ts funkciju veiks'anai. Piem., i'pas'u uzdevumu ministra pas'valdi'bu lieta's apara'tam paredze'ti 240 tu'kst. latu, i'pas'u uzdevumu ministra Eiropas Savieni'bas lieta's - 130 tu'kst. latu. Kope'jie iena'kumi 1996.gada' tiek prognoze'ti 398,967 milj. latu, izdevumi - 458,143 milj. latu, budz'eta defici'ts - 59,176 milj. latu. S'i' ien'e'mumu prognoze, ka' to nosaucis finansu ministrs Aivars Kreituss, esot pesimistiska', li'dz ar to ari' izdevumi samazina'ti, lai nepalielina'tu valsts budz'eta defici'tu. Sa'kotne'ji valdi'ba piel'a'va domu, ka budz'eta defici'ts vare'tu bu't 87 milj. latu, tac'u ve'la'k tas samazina'ts. Li'dz ar to no budz'eta s'ogad tiek atve'le'ts sali'dzinos'i maz li'dzekl'u, ja iere'k'ina infla'cijas procentu - pat maza'k ka' 1995.gada' (1995.gada' valsts budz'eta izdevumi bija 444,42 milj. latu). A.Kreituss uzsve'ris, ka finanse'jumu paredze'ts palielina't Labkla'ji'bas un Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrijai, tac'u skaitl'i, ko publice'jusi <>, ra'a ko citu: izdevumi Labkla'ji'bas ministrijai no valsts pamatbudz'eta (sali'dzinot ar 1995.gadu) tiek samazina'ti par 13,24 milj. latu, Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrijai - par 3,62 milj. latu. Pavisam Labkla'ji'bas ministrijai 1996.gadam no valsts budz'eta paredze'ti 101,7 milj. latu, Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrijai - 98,5 milj. latu. Liela'kais li'dzekl'u palielina'ums patiesi'ba' paredze'ts Ministru kabinetam - s'ogad tam pla'nots pies'k'irt 4,5 milj. latu (1995.gada' tas san'e'ma 1,7 milj. latu). S'eit nebu'tu lieki piebilst, ka jauna' valdi'ba kops' pirma's dienas runa' par taupi'bas programmu, li'dzekl'u samazina'jumu un izdevumu optimiza'ciju. Bez tam valdi'bai paredze'ti li'dzekl'i ve'l ari' priorita's'u saraksta' - 137 tu'kst. latu. Valsts prezidenta kancelejai s'ogad pla'nots atve'le't 566 tu'kst. latu (1995.gada' s'i' summa bija 662 tu'kst. latu). Savuka'rt Saeima san'ems vaira'k naudas neka' pe'rn - 5,04 milj. latu. (pe'rn ta' san'e'ma 3,9 milj. latu). Pa're'ja'm institu'cija'm paredze'tais finanse'juma lielums ir s'a'ds: Aizsardzi'bas ministrijai - 15,7 milj. latu, zemessardzei - 5,6 milj. latu, A'rlietu ministrijai - 6,66 milj. latu, Ekonomikas ministrijai - 1,9 milj. latu, Finansu ministrijai - 72,9 milj. latu, Ieks'lietu ministrijai - 45,73 milj. latu, Zemkopi'bas ministrijai - 27,1 milj. latu, Satiksmes ministrijai - 6,36 milj. latu, Tieslietu ministrijai - 7,56 milj. latu, Vides aizsardzibas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrijai - 3,97 milj. latu, Kultu'ras ministrijai - 13,8 milj. latu, Valsts zemes dienestam - 3,25 milj. latu, Valsts kontrolei - 498 tu'kst. latu, Valsts mez'a dienestam - 409 tu'kst. latu, Augsta'kajai tiesai - 350 tu'kst. latu, Satversmes tiesai - 60,6 tu'kst. latu, prokuratu'rai - 3,32 milj. latu, Centra'lajai ve'le's'anu komisijai - 67,4 tu'kst. latu, Centra'lajai zemes komisijai - 506 tu'kst. latu, Kriminolog'isko pe'ti'jumu centram - 25 tu'kst. latu, Radio un TV padomei - 50 tu'kst. latu, Latvijas radio - 1,71 milj. latu, Latvijas TV - 3 milj. latu, Satversmes aizsardzi'bas birojam - 455,8 tu'kst. latu, dota'cija' un me'rk'dota'cija'm - 23 milj. latu. S'ogad valdi'ba budz'eta veidos'anas laika' ieviesusi jaunu terminu - priorita's'u saraksts. Tas nozi'me', ka s'aja' saraksta' apkopoti tie pasa'kumi un me'rk'i, kuriem tiks atve'le'ta nauda, ja ien'e'mumi s'ogad bu's liela'ki neka' pla'nots, un ja budz'eta' radi'sies lieki li'dzekl'i. S'aja' saraksta' ir gan Operas celtnieci'bas otra' ka'rta, gan studentu kredite's'ana, gan subsi'dijas lauksaimniekiem, gan li'dzekl'i "Latvijas kra'jbankas" un "Latvijas un hipote'ku un zemes bankas" pamatkapita'la palielina's'anai. Kope'jie priorita's'u saraksta izdevumi ir 39,63 milj. latu. =========================================================== Janva'ra beiga's Latvijai likumi'gi var liegt balsstiesi'bas Apvienotaja' Na'ciju organiza'cija'. Ne jau ta'pe'c, ka tiekam apsu'dze'ti l'aunos noziegumos pret cilve'ci. Bezprecedenta soda me'rs Latvijai sagaida gluz'i "vienka'rs'a" iemesla de'l' - pa'rsniegti visi piel'aujamie dali'bnaudas para'du termin'i. Apvienotaja'm Na'cija'm nesamaksa'ta' summa 1995.gada beiga's bija 6 milj. 95.751 tu'kst. latu. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedzis V s'k'iras Triju Zvaigz'n'u ordeni pra'vestei Ievai Graufeldei. Vin'a ir pirma' un vieni'ga' sieviete Latvijas luteriska's bazni'cas ve'sture', kura vada Bazni'cas darbu ka' pra'veste. Lai ari' pra'veste pe'c teolog'ijas studiju beigs'anas ir ordine'ta par Zviedrijas Bazni'cas ma'ci'ta'ju, vin'as uzmani'ba ir bijusi pieve'rsta latvies'u gari'gajai apru'pei gan a'rus Latvijas, gan Latvija'. =========================================================== Nede'l'u gara' vizi'te' Ri'ga' ieradies Latvijas ve'stnieks C'ehija' Valdis Krastin's'. =========================================================== Jau informe'ja'm, ka 12.janva'ri' tautas kusti'bas "Latvijai" frakcijas li'deris, Saeimas Naciona'la's dros'i'bas komisijas prieks'se'de'ta'js Odisejs Kostanda ticies ar areste'to "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'ju Aleksandru Laventu. Divarpus stundu ilgaja' saruna' Lavents Kostandam nodevis informa'ciju par vaira'ku augstu amatpersonu un komercstruktu'ru vadi'ta'ju lomu BB kri'ze' un pateicis ari', no kura'm persona'm san'emt dokumenta'lu apstiprina'jumu saviem va'rdiem. 15.janva'ri' preses konference', kura' piedali'ja's ari' Mavriks Vulfsons - pirmais no politik'iem, kuram izdeva's tikties ar Laventu, Kostanda pazin'ojis, ka nona'cis pie atzin'as, ka BB bankrots esot plas'as sazve'resti'bas rezulta'ts, kura' vaira'kiem augsti sta'vos'iem kungiem, kuri izteikus'ies par BB likvida'ciju, pas'iem "neesot ti'ras rokas". Politiska' elite veicina'jusi BB likvida'ciju, gribe'jusi nosle'pt savus dari'jumus. BB finansia'li sta'vokli esot bijis iepe'jams izli'dzina't, bet ta' vieta' Latvijas Banka na'k'usi klaja' ar pazin'iojumiem, ka Lavents nodevis Latvijas Banku un valdi'bu. I'stenie nodeve'ji esot Ma'ris Gailis un Eina'rs Reps'e, kuri visas savas neizdari'bas gribe'jusi noreduce't uz Ta'l'a Freiman'a un Laventa darbi'bu. Kostanda uzsve'ris ari' faktu, ka Lavents esot vieni'gais no komercbanku vadi'ta'jiem, kurs' se'z' cietuma' - un tas esot tikai ta'pe'c, ka vin'a tauti'ba - ebrejs. Viens no BB bankrota vaininiekiem esot ari' "Parekss banka", kura gribe'jusi atbri'voties no sava si'va'ka' konkurenta - BB. To apliecinot ari' BB likvidatora Ug'a Gru'bes ri'ci'ba, kurs' ari' stra'da'jot "Parekss bankas" interese's. Vulfsons, savuka'rt uzskata, ka Lavents ir talanti'gs un unika'ls ban'k'ieris, kurs' gan piel'a'vis kl'u'das. Vin'apra't, Lavents bu'tu ja'atbri'vo no apcietina'juma, ja'l'auj vin'am stra'da't. "Esmu absolu'ti pa'rliecina'ts, ka tas ir cilcve'ks, kurs' grib dzi'vot bankas atjaunos'anas va'rda'. Lavents vare'ja atgriezties Izrae'la' (..) bet vin's' teica - ne', mana vieta ir Latvija' (..) Ir vaina juridiska' un mora'la' zin'a', un mora'lo vainu Lavents grib izlabot, lai spodrina'tu to va'rdu, ka'ds ir bijis BB", teicis Vulfsons. =========================================================== Sinoptik'i jo dienas, jo sola silta'ku laiku, bet laiks prognoze'm nepakl'aujas. Ar katru dienu paliek auksta'ks. Nu jau nakti's termometrs ra'da -11 gra'dus, bet diena' ap -6. Vaigus svilina ass ve'js'. S'ori't viss bija bieza' migla' ti'ts (pat pie visiem "mi'nusiem" !). =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests