=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Valdi'ba akcepte'jusi 1996.gada valsts budz'eta projektu, kas izskati's'anai un pien'ems'anai tiks iesniegts Saeima'. Valsts pamatbudz'eta ien'e'mumi 1996.gada' tiek prognoze'ti 398,5 milj. latu, pas'valdi'bu budz'etu ien'e'mumi - 189 milj. latu, specia'lo budz'etu ien'e'mumi - 435 milj. latu. Kopuma' 1996.gada' pla'notie ien'e'mumi ir apt. 1.022 miljardi latu. Valsts budz'eta izdevumi noteikti 458 milj. latu, valsts budz'eta defici'ts - 59,4 milj. latu. Latvijas a're'ja' para'da apkalpos'anai atve'le'ti 13,6 milj. latu, ieks'e'ja' para'da apkalpos'anai - 40,6 milj. latu, dota'cijas pas'valdi'ba'm pla'notas 23 milj. latu apme'ra', bet infla'cija - 19,3%. A're'ja' para'da maksima'la' robez'a noteikta 339 milj. latu, bet ieks'e'ja' para'da - 198 milj. latu. Priorita's'u saraksta' mine'ti pasa'kumi un iesta'des, kas vare'tu san'emt naudu, ja budz'eta ien'e'mumi pa'rsniegtu pas'laik akcepte'to pesimistisko ien'e'mumu prognozi un valsts budz'eta' rastos lieki li'dzekl'i. Pavisam s'im sarakstam bu'tu vajadzi'gi 52,5 milj. latu. Tac'u pas'laik ve'l nav noteikta ka'rti'ba, kuriem me'rk'iem no s'i' saraksta nauda tiks pies'k'irta vispirms. S'a'gada budz'eta projekta' nav paredze'ts minima'la's algas palielina'jums. Ministru kabinetam paredze'tie 1996.gada budz'eta li'dzekl'i ir 4,5 milj. latu. Finansu minisrtrs Aivars Kreituss to pamato ar to, ka Ministru kabineta pa'rzin'a' s'ogad nona'kus'as jaunas iesta'des un funkcijas, kas prasa finanse'jumu - valsts programma "Saikne ar pilsoni", Valsts civildienesta pa'rvalde, Valsts administra'cijas skola, valdi'bas informa'cijas un sakaru centrs. Kopuma' budz'eta' paredze'tais finanse'jums s'i'm iesta'de'm paredze'ts 1,223 milj. latu. =========================================================== Sevis'k'i svari'gu lietu izmekle's'anas pa'rvaldes prokurors Viktors Majaus'kis ierosina'is krimina'llietu par dienesta pilnvaru pa'rsniegs'anu. Ta' ierosina'ta sakara' ar bijus'o "Latvijas kra'jbankas" vados'o amatpersonu darbi'ba'm. Pagaida'm ierosina'ta's lietas ietvaros nevienai "Kra'jbankas" bijus'ajai amatpersonai nav noteikts aizdoma's ture'ta' statuss. =========================================================== Ma'ris Gailis, bijus'ais premjers un pas'reize'jais Vides un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrss, uzskata, ka pe'rna' gada maija', kad notika sarunas starp valdi'bu, Latvijas Banku un "Banku Baltija" (BB) par dal'e'ju BB pa'rn'ems'anu valdi'bas kontrole', bijus'ie BB vadi'ta'ji Aleksandrs Lavents un Ta'lis Freimanis esot piekra'pus'i valdi'bu. Proti, vin'i esot apzina'ti sniegs'i valdi'bai nepareizu informa'ciju - vin'i teikus'i, ka BB zaude'jumi un bankas atbalstam nepiecies'ama' summa esot 25 milj. latu un taja' esot 500 tu'kstos'i fizisko personu depozi'tnoguldi'jumu kontu. "Taja' laika' valdi'bai nebija laika un iespe'jas pa'rbaudi't s'o informa'ciju," paskaidrojis M.Gailis, ta'de'l' ta' ari' pien'e'musi ties'i' ta'dus le'mumus. Tikai ve'la'k atkla'jies, ka noguldi'jumu kontu banka' ir krietni maza'k, bet zaude'jumi - daudz liela'ki. M.Gailis pilni'ba' noraidi'jis pe'de'ja' laika' biez'i skane'jus'os izteikumus, ka BB nogremde's'ana bijusi "Latvijas cel's'" prieks've'le's'anu interese's. Ties'i prete'ji - BB lieta cel'iniekiem nesusi politisku zzaude'jumu, prete'ja' gadi'juma' s'i' partija ve'le's'ana's bu'tu ieguvusi vismaz 20-25 vietas Saeima'. =========================================================== Saeimas frakciju padome nevienoja's par Totalita'risma seku dokumente's'anas centra (TSDC) ri'ci'ba' esos'o VDK informatoru kartote'kas publice's'anu. Tac'u tika pien'emts le'mums aicina't Juridisko komisiju sagatavot grozi'jumus likuma' par VDK dokumentu saglaba's'anu, izmantos'anu un personu sadarbi'bas fakta ar VDK konstate's'anu, kas paredze'tu apture't likuma' 13.panta darbi'bu attieci'ba' pret VDK a'rs'tata darbiniekiem li'dz VDK arhi'vu san'ems'anai no Krievijas. Atbilstos'i s'im likumam Saeimas Prezidijam me'nes'a laika' pe'c Saeimas pirma's se'des sana'ks'anas ir piena'kums pieprasi't no TSDC izzin'u, vai ta' ri'ci'ba' ir dokumenti, kas liecina, ka ieve'le'tie deputa'ti vare'tu bu't bijus'i VDK darbinieki vai informatori. Ja sanemta' atbilde ir apstiprinos'a, tad Saeimas Prezidijam ir piena'kums 2 nede'l'u laika' pe'c izzin'as san'ems'anas iesniegt prokuratu'rai pieteikumu par sadarbi'bas fakta ar VDK konstate's'anu. Frakciju pa'rsta'vji vienoja's, ka sadarbi'bas faktu piera'di't tikai ar ag'entu uzskaites karti'te'm li'dz s'im nav izdevies, ta'pe'c, kame'r nav san'emti papildu dokumenti no Krievijas, tiek rekomende'ts apture't s'i' panta darbi'bu. =========================================================== Ri't Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies uz Va'ciju, lai piedali'tos simpozija' par Baltijas ju'ras reg'iona na'kotni un mijiedarbi'bu ar visu Eiropu. Citu starpa' runas teiks visu tri's Baltijas valstu prezidenti. =========================================================== Ar valdi'bas ri'kojumu Latvijas pilsoni'ba naturaliza'cijas ka'rti'ba' pies'k'irta 215 pilsoni'bas pretendentiem. Veca'kajam no vin'iem pas'laik ir 88 gadi. =========================================================== Uz aizdomu pamata par kukul'n'ems'anu aizture'ts Valkas muitas kontrabandas apkaros'anas dienesta darbinieks Nauriss Bodnieks. =========================================================== Latvijas e'stnieks Krievija' Ja'nis Peters ticies ar vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministru Ma'ri Gaili. Pa'rruna'tas turpma'ka's sadarbi'bas iespe'jas, proti, Latvijas un Krievijas starpvali'bu komisiju turpma'ka' darbi'ba. S'i' komisija nodarbojas ar aktua'lo politisko, ekonomisko un socia'lo jauta'jumu risina's'anu starp aba'm valsti'm. =========================================================== Mazaja' G'ilde' uz savu 18. Sinodi pulce'ja's Latvijas Evan'g'e'liski luteriska's bazni'cas (LELB) pa'rsta'vji, lai uzklausi'tu arhibi'skapa Ja'n'a Vanaga zin'ojumu par atskaites periodu, diskute'tu par Satversmi un Porvo deklara'ciju, ka' ari' izlemtu, vai pagarina't arhibi'skapa darbi'bas pilnvaras. Sinode' mpiedali'ja's visu LELB draudz'u pa'rsta'vji - 212 draudz'u darbinieki, 81 ma'ci'ta'js, 19 neordine'tie draudz'u darbinieki, kuriem ve'la'k tika pies'k'irtas balsstiesi'bas. Viesu vidu' bija LELB A'rpuslatvijas arhibi'skaps Elma'rs Ernsts Rozi'tis, Va'cu Evan'g'e'liski luteriska's draudzes Latvija' bi'skaps Haralds Kalnin's', Va'cijas Ziemel'elbas zemes bazni'cas virspadomnieks Henings Kra'mers, LELB vadi'ta'js ASV pra'vests Uldis Cepure. Sava' atskaites zin'ojuma' arhibi'skaps runa'jis par paveikto. Piem., radusies jauna diakonijas nozare, uzsve'rts kapela'nu darbi'bas atsa'ks'anas nozi'mi'gums. Sinodes dali'bnieki balsojot nole'ma pagarina't arhibi'skapa pilnvaras ve'l uz 3 gadiem. Diskute'jot par Satversmi, tika n'emtas ve'ra' ari' Sinodes apstiprina'ta's vadli'nijas - "LELB vada's no prieks'stata par Bazni'cu ka' apr Dieva un ne cilve'ku veidotu institu'ciju, kura mums dota mu'su pesti's'anas labad. LELB apvieno vismaz tri's diece'zes, kuras vada i'skapi, no kuriem katrs sava' diece'ze' bi'skapa amatu i'steno pilna' apjoma'." =========================================================== Jaunais Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts savas pirma's darbi'bas nede'l'as pavadi'jis, lai izstra'da'tu turpma'kos Ekonomikas ministrijas darbi'bas pamatprincipus. Preses konference' G.Krasts vaira'kka'rt uzsve'ris, ka Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums ir uzn'e'me'jdarbi'bas veicina's'ana un atti'sti'ba, ta'de'ja'di par prima'ro vin's' uzskatot likumprojekta par uzn'e'mumu bankrotu beidzama's redakcijas sagatavos'anu un novirzi's'anu akcepte's'anai Saeima'. Ka' otro svari'ga'ko ministrs nosaucis paga'jus'aja' gada' starp Latvijas valdi'bu un a'rzemju kompa'nija'm "AMOCO" un "OpabAB" paraksti'to licenci-li'gumu par naftas kra'jumu izpe'ti Baltijas ju'ra', kuru vajadze'tu virzi't uz Saeimu ratifika'cijai. Ekonomikas ministrija dri'zuma' nole'musi saka'rtot Daugavas hidroelektrostacijas kaska'di, s'im nolu'kam n'emot kredi'tu. G.Krasts poziti'vi nove'rte'jis bij. energ'e'tikas valsts ministra padari'to: "Veiksmi'gi norite'jusi "Latvijas ga'zes" privatiza'cija. Lai ari' turpma'k piesaisti'tu a'rzemju investorus, Ekonomikas ministrija nole'musi ieteikt izvirzi't uz privatiza'ciju "Latvenergo"." Ekonomikas ministrijas ru'pnieci'bas, i'pas'uma un privatiza'cijas valsts ministrs E'riks Kaz'a paskaidrojis, ka vin'a postenis esot bijis nepiecies'ams, lai kontrole'tu Valsts I'pas'umu fonda un Latvijas Privatiza'cijas ag'entu'ras darbu, jo vin'am esot zna'mi vaira'ki gadi'jumi, kad Valsts I'pas'umu fonds nodarbojies ar uzn'e'mumu sle'pto privatiza'ciju. Pie Ekonomikas ministrijas izveidota jauna komisija, kas nodarbosies ar para'du saka'rtos'anu valsti' (uzn'e'mumu savstarpe'jo para'du noli'dzina's'anu, ka' ari' uzn'e'mumu para'du noraksti's'anu). =========================================================== Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ju'ras spe'ku kmandieru tiks'ana's laika' pana'kta vienos'ana's, ka Baltijas valstu Ju'ras spe'ku galvenie uzdevumi s'aja' gada' bu's kopi'gas sadarbi'bas atti'sti's'ana un gatavos'ana's piedali'ties programmas "Partnerattieci'bas mieram" norise's. 1996.gada' Baltijas valstis piedali'sies vaira'ka's starptautiska's ju'ras ma'ci'ba's, taja' skaita' "Baltic Operation" ju'nija' un "Baltic Circle" septembri'. Jau otro gadu notiks ari' Baltijas valstu Ju'ras spe'ku ma'ci'bas "Amber Sea", ko s'ogad vadi's Igaunija. =========================================================== Ari' s'odien no saules neka'. Liela migla, slapjas ielas un gaisa temperatu'ra mazliet zem nulles. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests