=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Atceroties 1991.gada janva'ra barika'z'u laiku, 19.janva'ri' Ieks'lietu ministrijas vadi'ba, siste'mas vados'ie darbibieki un Valsts prezidents Guntis Ulmanis tika's ar Bauskas rajona toreize'jiem milicijas darbiniekiem, kuri 1991.gada 20.janva'ri' aizsta've'ja ministrijas e'ku pret Ri'gas OMON brun'oto uzbrukumu. Pasa'kuma' piedali'ja's ari' toreiz boja' ga'jus'o darbinieku dzi'vesbiedres. Pe'de'ja's san'e'ma naudas pre'mijas, bet toreize'jie milic'i - ve'rti'gas balvas. Tika nolikti ziedi boja' ga'jus'o vieta's kana'lmala' un Bastejkalna', ka' ari' pie Bri'vi'bas pieminekl'a. Piemin'as bri'dis notika ari' pie Ieks'lietu ministrijas ieejas, kur toreiz ci'n'u sa'ka Bauskas milic'i. 20.janva'ri' piemin'as bri'dis notika II Mez'a kapos un Ri'gas Latvies'u bidri'bas nama' - svini'gs pasa'kums, savuka'rt Dabas muzeja' norite'ja Latvies'u Stre'lnieku apvieni'bas ri'kots pasa'kums. S'aja' diena' pie Bri'vi'bas pieminekl'a un kritus'o piemin'as vieta'm kla'ja's ziedi, bet vakara' Doma laukuma' ka' pirms pieciem gadiem kure'ja's ugunskurs, skane'ja dziesmas un tika sta'sti'tas atmin'as. Nosalus'iem tika pieda'va'ta karsta te'ja un pi'ra'dzin'i. =========================================================== LR Prokuratu'ra sagatavojusi apsu'dzi'bas vismaz 160 no 200 ka'dreiz Ri'gas OMON vieni'ba' diene'jus'ajiem. Liela'kajai dal'ai apsu'dzi'bas tiks'ot uzra'di'tas par darbi'ba'm, kas ve'rstas uz vardarbi'gu valsts varas ga's'anu, ka' ari' par varas vai dienesta sta'vokl'a l'aunpra'ti'gu iznmantos'anu. Krimina'llieta' esot vaira'k neka' 100 se'jumu, un taja's uzskaiti'tas 76 epizodes - aps'audes uz tiltiem, pie Ieks'lietu ministrijas pie Galvena's policijas pa'rvaldes, muitas posten'u izni'cina's'anu utt. Pe'c neoficia'la'm zin'a'm uz omonies'u sirdsapzin'as esot vismaz 7 cilve'ku dzi'vi'bas, tac'u noskaidrot, kurs' s'a'vis, vairs neesot iespe'jams. Ta' ka' Krievija vaira'kka'rt atteikusies Latvijai izdot tos bij. Ri'gas omonies'us, kuri patve'rumu atradus'i s'aja' lielvalsti', s'ie cilve'ki tiks'ot tiesa'ti nekla'tiene'. Maksima'lais sods, kas var tikt piespriests bij. omonies'iem ir 15 gadi ieslodzi'juma' ar mantas konfiska'ciju. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmekle'jis Va'ciju, kur piedali'jies simpozija' par Baltijas ju'ras reg'ionu un ta' perspekti'va'm na'kotne'. Uzsta'joties simpozija', G.Ulmanis piemine'jis transporta, komunika'ciju un energ'e'tikas nozares ka' priorita'tes Latvijas atti'sti'ba'. G.Ulmanis ticies ari' ar S'le'svigas Hols'teinas ministru prezidenti Haidi Zimoni, ar ko pa'rruna'ta transporta infrastruktu'ras atti'sti'ba un moderniza'cija austrumu un rietumu virzienos. Simpozija ietvaros notikusi ari'  neoficia'la Baltijas valstu perezidentu darba tiks'ana's, kura' apspriesta valsrtu ieks'politiska' situa'cija un gaida'ma' prezidentu tiks'ana's Lietuva' s'aja' vasara'. =========================================================== Ri'ga' norisina'ja's ASV, Zviedrijas, Da'nijas, Lielbrita'nijas un Baltijas valstu milita'ra's un civila's avia'cijas specia'listi, kuras laika' apspriesti aizsardzi'bas siste'mas veidos'anas aspekti. ASV Aizsardzi'bas departamenta pa'rsta'vis, pulkvez'leitnants To,ass Ku'lijs izteicies, ka jau augusta' ASV Aizsardzi'bas departamenta specia'listi vare'tu iesniegt Baltijas valsti'm savas rekomenda'cijas moderna'kas gaisa telpas kontroles izveidei. S'i' pali'dzi'ba esot ASV vienpuse'ja iniciati'va, un ta' izpaudi's'oties konsulta'ciju veida'. Vin's' piebildis, ka moderniza'cijas procesa' esot svari'gs ari' finanse'jums, tac'u tas ja'risinot katra' valsti' uz vietas. =========================================================== Valsts a'rlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts Cilve'ktiesi'bu biroja (VCB) vadi'ta'ja vietas izpildi'ta'ja Kaija Gwertnere un ANO Atti'sti'bas programmas pasta'vi'gais pa'sta'vis Latvija' Dz'ons Hendra paraksti'jus'i VCB atti'sti'bas starptautiska' atbalsta programmu, kuras me'k'is ir veicina't VCB darbi'bu, lai nodros'ina'tu cilve'ktiesi'bu efekti'vu aizsardzi'bu. Paredze'ts, ka na'kamajos c'etros gados VCB san'ems 1.7 milj. USD, kas tiks izmantoti biroja darbi'bas tehniskai nodros'ina's'anai, pe'ti'jumiem un anali'zei cilve'ktiesi'bu joma's, su'dzi'bu izskati's'anai utt. S'os li'dzekl'us pies'k'ir ANO Atti'sti'bas programma, ANO Cilve'ktiesi'bu centrs, ka' ari' Ni'derlandes, Somijas un Zviedrijas valdi'bas. =========================================================== Telekomunika'ciju tarifu padome no 19.februa'ra vide'ji par 20 % paaugstina's maksu par sakaru pakalpojumu izmantos'anu. Piem., abone's'anas maksa par individua'la's lietos'anas telefona apara'tu me'nesi' bu's Ls 1.01 (bija Ls 0,93). Viete'ja's telefonsarunas maksa's Ls 0.017 minu'te' (bija Ls 0.015), ta'lsarunas Latvijas robez'a's - Ls 0.08 (bija Ls 0,065). Da'rga'kas bu's ari' sarunas ar "tuvaja'm" a'rvalsti'm, piem., minu'ti gara saruna ar Igauniju maksa's Ls 0.25 (bija Ls 0.23), ar Krieviju - Ls 0.6 (bija Ls 0.55), ar Va'ciju - Ls 0.99 (bija Ls 0.093). Savuka'rt, runa'jot ar "ta'laja'm" a'valsti'm, maksa'sim maza'k. Piem., minu'ti gara saruna ar ASV, Kana'du, Izrae'lu maksa's Ls 1.33 (bija Ls 1.7), bet ar Austra'liju, A'friku - Ls 1.69 (bija 2.28). Izmantojot taksofona pakalpojumus, ja're'k'ina's, ka no macin'a bu's ja'velk lauka' 25% naudin'as vaira'k, neka' li'dz s'im (1 min. viete'ja's sarunas maksa's Ls 0.05, bet ta'lsarunas Latvijas robez'a's - Ls 0.1). =========================================================== Latvijas a'rlietu ministru padomnieks Artis Be'rtulis, kurs' ma'ca's Karaliskaja' aizsardzi'bas zini'bu koledz'a' Lielbrita'nija', izpelni'jies otro balvu un finansia'lo atbalstu mo Manfreda Vernera stipendiju fonda. =========================================================== Latvijas ebreju socia'la' atbalsta fonds "Solidarita'te" pazin'ojsi, ka to satraucot medijos para'di'jusies informa'cija par "Bankas Baltija" bankrota saisti'bu ar Aleksandra Laventa nacionalita'ti. Pe'c "Solidarita'tes" doma'm, tas, ka s'o informa'ciju sabiedri'bai dari'jis zina'mu Saeimas Naciona'la's dros'i'bas komisijas prieks'se'de'ta'js Odisejs Kostanda, liekot aizdoma'ties par antisemi'tisma valstiska' li'men'a esami'bu Latvija'. =========================================================== Latvijas pieaugus'o tautsaimnieciska's izgli'ti'bas asocia'cijas jaunais izdevums "Kraukli'tis" sola dali'ties gan metodiskaja' pieredze', ka' ari' sniegt konceptua'las domas. =========================================================== Latvijas Revi'zijas komisiju asocia'cija ve'las pana'kt, lai revi'zijas komisija'm tiktu pies'k'irtas liela'kas tiesi'bas, jo pas'valdi'bu deputa'ti ta's vienka'rs'i ignore'jot. Piem., lai par revi'zijas konstate'tajiem pa'rka'pumiem zin'otu deputa'tu sesija', vispirms ja'bu't prezidija akceptam, bet ja prezidijs to noraida, tad revide'ta'ji paliekot ar garu degunu. Biez'i vien materia'li kra'jas pas'valdi'bu darbinieku galdu atvilkne's, un neka'da ta'la'ka virzi'ba nenotiekot. Piem., Ri'gas Dome prokuratu'rai li'dz s'im neesot nodevusi nevienu lietu. =========================================================== 1995.gada' valsts pamata budz'eta ien'e'mumi bijus'i 357 milj. latu. Pievienota's ve'rti'bas nodoklis - 219,8 milj. latu, akci'zes nodoklis - 52 milj latu, uzn'e'mumu iena'kumu nodoklis - 46,8 milj. latu, muitas nodoklis - 122 milj. latu, iedzi'vota'ju iena'kuma nodoklis - 131.5 milj. latu. Nesamaksa'to nodokl'u para'ds budz'etam bijis 67.7 milj. latu, bet kope'jais para'ds budz'etam (ieskaitot soda naudas, papildus uzre'k'ina'tos nodokl'us u.c.) bijis 130 milj. latu. 1995.gada valsts budz'eta izdevumi bijus'i 446 milj. latu. Naudas tru'kumu izdevies kompense't, aizn'emoties 15,7 milj. latu Latvijas Banka', 7 milj. latu - komercbanka's un par 38,6 milj. latu emite'jot valsts ieks'e'ja' aizn'e'muma para'dzi'mes. =========================================================== Latvijas Kultu'ras Akade'mijas Ekra'na un tea'tra ma'kslas nodal'as aktieru kursam notikusi pirma' "atra'di's'ana's" skati'ta'jiem. Part diplomdarba izra'di izve'le'ta Karlo Goldoni kome'dija "Vasarni'cu drudzis". Ar s'o izra'di savu va'rdu uz skatuves pieteikus'i Andris Keis's, Baiba Broka, Kaspars Znotin's', Gundega Ozoli'te, Zane Val'icka, G'irts E'cis, G'orts Ra'vin's', Regna'rs Vaivars, Artu'rs Skrastin's', Anita Sprog'e, Evija Kromule, Ma'ris Linin's' un Ivars Lu'sis. S'i' bija ari' pirma' izra'de Ma'ks as akade'mijas scenogra'fijas nodal'as studentam Ma'rtin'am Kalserim, kurs' ir izra'des scenogra'fs. =========================================================== 20. janva'ri' notika apvieni'bas Te'vzemei un bri'vi'bai" 2.kongress. Par partijas prieks'se'de'ta'ju atka'rtoti ieve'le'ts Ma'ris Gri'nblats. Pien'emtas vaira'kas rezolu'cijas - par Latvijas pilson'u akti'vu iesaisti's'anos parakstu va'ks'ana', lai ierosina'tu cita pilsoni'bas likuma pien'ems'anu; par organiza'cijas socia'li politiska's ba'zes paplas'ina's'anu, lai nove'rstu sadrumstaloti'bu Latvijas politiska' spektra labe'ja' spa'rna'; par izgli'ti'bas priorita'ti un e'tikas vai tici'bas ma'ci'bas pasniegs'anu skola's. Tika izdari'ts ari' labojums statu'tos, kas l'auj Dome' iekl'aut ari' Saeimas deputa'tus un valdi'bas locekl'us. Pe'c ilga'm debate'm kongress nepien'e'ma deklara'cijas projektu, kura' tika iebilsts pret "nekontrole'tu zemes izpa'rdos'anu a'rzemniekiem" un pausts uzskats, ka 70% nekustamo i'pas'umu ja'ieder Latvijas pilson'iem. Kongresa' piedali'ja's un uzsta'ja's ari' Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Andris S'k'e'le. =========================================================== Tiek dibina'ts Pasaules Latvies'u kultu'ras centrs. Ta' galvenie darbi'bas virzieni: zin'u kra'tuves izveide; plas'a izgli'ti'bas programma daz'a'da's joma's; latviska's identita'tes pe'tnieci'bas veicina's'ana; latviskuma reprezentta'cijas darbs; atpu'tas, tu'risma un izklaides iespe'jas. Centrs iecere'jis galveno mi'tni veidot Rakstnieku Savieni'bas Jaunrades nama' Dubultos, kas vare'tu kl'u't par tiks'ana's vietu pasaules latvies'iem un veicina'tu sadarbi'bu ne tikai latvies'u, bet visu Baltijas valstu starpa'. Iniciati'vas grupas sasta'va' ir 6.Saeimas deputa'ts Leopolds Ozolin's', skolota'ja Anita Ja'kobsone, Kr.Barona muzeja darbinieki Ru'ta Ka'rklin'a un Andris E'rglis. Interesenti ar atbalstu un ierosme'm var griezties Pasaules Latvies'u kultu'rtas centra koordona'cijas cenmtra' Ri'ga', Kr.Barona iela' 3-5, Kr.Barona muzeja'. Ta'lr. 371-1-7284265. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'ana' izmantoti 20. un 22.janva'ra laikraksti <>, <> un <>. IEVANDA