=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Latvijas tenisiste Larisa Neilande kopa' ar austra'lieti Marku Vudfordu kl'uvusi par Austra'lijas atkla'ta' c'empiona'ta jaukto dubultspe'l'u turni'ra uzvare'ta'ju. Fina'lmac'a' vin'i ar 4:6, 7:5 un 6:0 uzvare'ja amerika'n'u duetu Nikola A'renda un Luks Dz'ons. Austra'lijas c'empiona'ts ir viens no c'etriem pasaules respektabla'kajiem profesiona'la' tenisa turni'riem. =========================================================== 28.janva'ri' uz ma'ci'ba'm Da'nija' devus'ies 27 Latvijas vada karavi'ri, kuri Da'nijas bataljona sasta'va' gatavosies li'dzdali'bai NATO vadi'taja's miera nodros'ina's'anas opera'cija's Bosnija'. Uz Da'niju devies ari' sakaru virsnieks zemessardzes kapteib\nis Ivars Auzin's', kurs' stra'da's Da'nijas bataljona s'ta'ba'. Visi 38 karavi'ri li'dz apri'l'a sa'kumam ma'ci'sies Da'nija', bet apri'li' 33 no vin'iem kopa' ar Igaunijas un Lietuvas vieni'ba'm dosies uz Bosniju, bet pieci rezervisti pe'c ma'ci'ba'm atgriezi'sies Latvija'. Savu misiju Bosnija' Latvijas vads veiks li'dz septembrim, kad vin'us nomaini's cits vads. Ar katru karavi'ru ir nosle'gts li'gums (tajos paredze'ta ari' apdros'ina's'ana). Atkari'ba' no ien'emama' amata atalgojums bu's'ot no Ls 750 li'dz Ls 900 me'nesi', bet ma'ci'bu laika' apmatalga (ta' ir maza'ka par Ls 100) un ve'l Ls 120. =========================================================== Latvijas Zemnieku savieni'bas 7.kongresa' par partijas prieks'se'de'ta'ju ieve'le'ts Bauskas rajona padomes prieks'se'de'ta'js Alfre'ds Greiselis. Partijas jauna's vadi'bas galvenais uzdevums bu's'ot 77.000 latu liela' pe'cve'le's'anu para'da dze's'ana. Li'dz s'im partijas prieks'se'de'ta'jam bija pirmais vietnieks un viens vietnieks, tac'u s'oreiz deputa'ti nole'ma, ka ir nepiecies'ami pieci vietnieki. Par tiem ieve'le'ti Stefans Ra'zna, Oja'rs Blumbergs, Andris Rozenta'ls, Juris Mik'elsons un Agris Jaunkl'avin's'. Par partijas na'kotni debate's ticis runa'ts maz. Daz'i deputa'ti izteikus'ies par nepiecies'ami'bu tuvina't zemnieku intereses aizsta'vos'os spe'kus (tie vare'tu bu't Tautsaimnieku politiska' apvieni'ba, Vieni'bas partija, Latvies'u zemnieku savieni'ba u.c. radnieci'bas oraniza'cijas). Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinis, ka partija savas 80.gadadienas prieks'vakara' atrodoties zema'kaja' krituma' visa' pasta've's'anas ve'sture', un aicina'jis kritiski izve'rte't sevi un savu darbu. (<>, 27.janv., N.Loc'mele) =========================================================== Liepa'ja' iestude'ti ita'l'u komponista Dz'ankarlo Menoti operu vience'lieni "Medijs" un "Ama'ls un nakts viesi". Uzvedumu veidojis rez'isors Arnolds Linin's' un viesdirig'ents no ASV Andrejs Jansons sadarbi'ba' ar Liepa'jas simfonisko ork'estri un mu'zikas koledz'as un Pedagog'iska's augstskolas studentiem. Iestude'jums tapis ar ASV Informa'cijas dienesta un Kli'vlenda' dzi'vojos'a' Torilda Barbi'na atbalstu. =========================================================== Rain'a un Aspazijas litera'rais fonds izsludina'jis konkursu gadska'rte'jai pre'mijai. Pre'miju (Ls 100) konkursa ka'ti'ba' pies'k'ir litera'tiem, kuri dzi'vo Latvija' un nav veca'ki par 35 gadiem. Darbus izve'rte' z'u'rijas komisija. Li'dz 25.februa'rim Rain'a un Aspazijas fondam Bazni'cas iela' 30 ja'iesu'ta teksti (gra'mata'm var uzra'di't tikai izdos'anas datus), atsauksmes prese' vai citos masu medijos, ieteice'ja pamatojums. =========================================================== Doma'jot par 1998.gada' gaida'majiem XII deju sve'tkiem, E.Melngail'a Tautas ma'kslas centrs Valmiera' ri'koja skati jauna'm deja'm un novadu programma'm. Konkursam bija pieteiktas 45 dejas un aston'as novadu programmas ar 40 deja'm. Autori - daz'a'du paaudz'u deju horeogra'fi gan no Latvijas, gan Austra'lijas un Kana'das. Dejas bija iestude'jus'i 26 ansambl'i. Jaunrades dejas konkursa' tika ve'rte'tas trija's grupa's (1.- darbi, kas veidoti,izmantojot folkloras deju un muzika'lo materia'lu; 2. - tautas deju, rotal'u un rotal'deju apdares; 3.- konkre'tu novadu 8-10 minu'tes garas programmas). C'etras balvas ieguva "Dzigas" vadi'ta'js, Mu'zikas akade'mijas students Ilma'rs Drels, divas - Arta Saka'rnei (vin'ai ari' Jaunrades fonda pre'mija). Sensa'ciju saga'da'jis Vilnis Birnbaums - ASV dzimus'ais un augus'ais latvies'u jauneklis, kurs' vieni'gais par "Danc'a" iestude'to deju "Me'nestin'is nakti' brauc" san'e'mis maksima'li iespe'jamo punktu skaitu. (<>, 29.janv., E.Tivums) =========================================================== Ce'si's jau sesto gadu atzi'me'ja "Draudzi'ga' aicina'juma" dienu. Ce'su g'imna'zija' uz sve'tkiem bija ioeradies ari' izgli'ti'bas un zina'tnes ministrs Ma'ris Gri'nblats un augsta'ka's izgli'ti'bas un zina'tnes valsts ministrs Pe'teris Cimdin's'. Tika pasniegtas "Draudzi'ga' aicina'juma" fonda pre'mijas- ta's san'e'ma fizik'i, amtema'tik'i, ve'sturnieki u.c. nozaru specia'listi par izsiliem sasniegumiem valsts me'roga'. Balvas san'e'ma ari' 24 skolota'ji, kuri li'dz izcili'bai sagatavojus'i kaut vienu adze'kni. "Draudzi'ga' aicina'juma" fonda' tapus'a's gra'matas "Matema'tikas olimpia'z'u minimums" autori san'e'ma balvu "Lielo pu'ci". Savuka'rt par laba'ko g'imna'zisti skolota'ji un skole'ni atzina Evu Veidemani, par popula'ra'ko g'imna'zistu - Andri Male'ju, par "spica'ko" g'imna'zistu - Lindu Utina'ni. (<>, 29.janv., V.Rozenberga) =========================================================== Kad Alberts Kauls kl'uva par zemkopi'bas ministru, Vieni'bas partijas sa'kotne'jais kandida'ts uz s'o amatu - Roberts Dilba - neien'e'ma ministrijas parlamenta'ra' sekreta'ra posteni, bet palika neskaidra' ministra kandida'ta statusa'. Pats A.Kauls paskaidrojis: ja Saeima pien'ems grozi'jumus likuma' par Ministru kabineta ieka'rtu, kuros iecere'ts noteikt, ka Ministru prezidentam ir vaira'ki atbri'votie biedri bez ministru portfel'iem, tad A.Kauls zemkopi'bas ministra posteni nove'le'tu R.Dilbam, bet pats A.Kauls kl'u'tu par Ministru prezidenta biedru. A.Kauls uzskata, ka diva's tik smaga's joma's ka' lauksaimnieci'ba un izgli'ti'ba slodze esot ja'sadala. A.Kauls teicis: "Ministru prezidents ir piekritis Zemkopi'bas ministrijas reorganiza'cijai, kas ve'l vaira'k l'autu ietaupi't valsts li'dzekl'us. Bet jau tagad uz bri'vo ministrijas s'tata vietu re'k'ina ir iespe'jams apmaksa't kla'tna'kus'u amatu, kas ta'tad neprasi'tu papildu li'dzekl'us. Ta'da' gadi'juma' zemkopi'bas ministrs vaira'k nodarbotos ar ministrijas lieta'm, ar likumprojektu izstra'da's'anu, inspekciju darbi'bu utt. Es sava's roka's n'emtu raz'os'anas procesu, ieks'e'jos un a're'jos sakarus, kas mani vaira'k interese'; stra'da'tu vaira'k strate'g'iska' pla'ksne'." (<>, 29.janv., I.Egle) =========================================================== Firma "IEVANDA" laidusi klaja' MIRDZAS MUIZ'NIECES (Austra'lija) sasta'di'to tautas dainu izlasi " D I E V A D A I N A S " Lasot s'i's dainas, uzzina'm un izju'tam, ka'du latvietis savu Dievu redze'jis, ka' ar vin'u runa'jis, ka' sadzi'vojis un Dieva valsti'ba' aizga'jis. Cena ar gaisa pasta piega'di USD 9.00 (vai cita' valu'ta' pe'c kursa). Paldies par pasu'tina'jumu. =========================================================== IEVANDA