=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Iespe'jams, ka jau na'kamnede'l' Ministru kabineta se'de' valdi'ba karte' novilks un dokumentos ieprotokole's li'niju, kuru li'dz Latvijas-Igaunijas ju'ras robez'as starpvalstu li'guma paraksti's'anai Latvijas puse sava' darbi'ba' (vismaz zvejnieci'ba') uzskati's par abu valstu pagaidu robez's'k'irtni. 1993.gada' Igaunija vienpuse'ji noteica Latvijas- igaunijas robez'li'niju. Lai gan Latvija s'o robez'u nekad s'o robez'u nav atzinusi, ta' akti'vi proteste't pret to sa'ka tikai 1995.gada', kad igaun'i izraidi'ja pirmos Latvijas kug'us. Klups'anas akmens abu valstu saruna's ir Ron'u sala, proti, ju'ras dal'a pie s'i's salas. Savulaik Latvijas premjers un a'rlietu ministrs Zigfri'ds Anna Meierovics atdeva s'o salu Igaunijai. Ap to tika noteikta 3-4 ju'dz'u plata josla, kas tika uzskati'ta par Igaunijas u'den'iem. Pas'reize'ja' starptautiska' prakse' teritoria'lo u'den'u josla parasti tiek noteikta daudz plata'ka. Igaunija uzskata, ka s'ai robez'ai no Ron'u salas ja'atrodas 12 ju'dz'u atta'luma'. Ta'da' gadi'juma' Latvijas zvejnieki zaude'tu pra'vu dal'u no saviem tradiciona'lajiem zvejas rajoniem. Latvija uzskata, ka pareiza'k bu'tu atzi't pirmskara robez'u. Pe'de'ja' sarunu ka'rta', kas notika paga'jus'aja' nede'l'a' Ri'ga', Igaunija atteica's akcepte't Latvijas pieda'va'jumu - li'dz li'guma paraksti's'anai stri'da rajonu uzskati't par kope'ju zvejas vietu. =========================================================== Latvijas un Lietuvas delega'cijas Ri'ga' turpina spriest par abu valstu ju'ras robez'u. S'is ir pirmais sarunu raunds, un proble'mu risna's'ana sa'kta no jauna. Latvijas un Igaunijas domstarpi'bas ju'ras robez'as jauta'jma' saasina'ja's 1995.gada beiga's, kad Latvijas valdi'ba paraksti'ja li'gumu ar ASV sabiedri'bu AMOCO un Zviedrijas firmu OPAB par naftas ieguvi Baltijas ju'ras kontinenta'laja' s'elfa'. Pe'c tam Lietuva's A'rlietu ministrija Latvijai iesniedza notu, ka Lietuvai turpma'k nav saistos'i neka'di prieks'likumi vai dokumenti par teritoria'lajiem u'den'iem, ekonomisko zonu un kontinenta'la' s'elfa delimita'cijju Baltijas ju'ra'. Ats'k'iri'ba' no Latvija un Igaunijas robez'nesaskan'a', kas izpauz'as konkre'ta's darbi'ba's - kug'u izraidi's'ana' -, starp Latviju un Lietuvu li'dz s'im bijus'as vieni'gi va'rdiskas nesaskan'as. Valdi'bu veidojos'o frakciju deputa'i iesniegus'i Saeima' Satversmes grozi'jumu projektu, kas paredz Saeimas un Valsts prezidentaaaaa pilnvaru laiku pagarina't li'dz 44 gadiem, bet Saeimu ieve'le't apri'li'. Patlaban Satversme nosaka, ka Saeima tiek ieve'le'ta oktobra pirmaja' sestdiena' un sve'tdiena', bet Saeimas un prezidenta pilnvaru laiks ir 3 gadi. =========================================================== Ar Zviedrijas ev.-lut.bazni'cas pali'dzi'bas organiza'cijas "Lutherhjaaaalpen" atbaltu Ri'ga', Daugavgri'vas iela' 1 atkla'ts Latvijas ev.-lut.bazni'cas diakonijas centrs. Diakonija nozi'me' Bazni'cas ru'pes par clve'ku - gari'go, dve'seles un praktisko apru'pi. Dri'zuma' diakonijas centrs paredze'jis izveidot bezmaksas zupas virtuvi mazturi'gajiem un huma'na's pali'dzi'bas dre'bju noliktavu, bet apri'li' sa'ks darboties uztici'bas telefons. Diakonijas centrs sa'ks i'steot ari' projektu "Be'rnu nami Latvija'", kura me'rk'is - sa'kt krustveca'ku kusti'bu no draudz'u locekl'u vidus. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis un aizsardzi'bas ministrs Andrejs Krastin's' tika's ar Eiropas Savieni'bas un NATO milita'rajiem atas'ejiem. S'i' bija pirma' s'a'a veida tiks'ana's. Sava' runa' G.Ulmanis akcente'jis, ka Latvija neuzskati's'ot piederi'bu Eiropas Savieni'bai par aizvietojumu piederi'bai NATO, ta'de'l' Latvijas me'rk'is esot piederi'ba s'ai organiza'cijai. Situa'ciju Latvijas brun'otajos spe'kos atas'eji raksturojus'i ka' "poziti'vi progrese'jos'u", tome'r atzinus'i, ka valsts tiem nepies'k'ir pietiekami daudz budz'eta li'dzekl'u. Saeimas Prezidijs nole'ma atzi't par neattaisnotiem Saeimas 15.februa'ra se'des, kad tika apspriests 1996.gada valsts budz'eta projekts, kave'jumus 21 deputa'tam un sodi't vin'us ar naudas sodu 20% apme'ra' no pamatalgas (Ls 206). Sodi'ti 14 deputa'i no frakcijas "Latvijai", 4 - no Tautas Saskan'as partijas un 2 socia'listu pa'rsta'vji. =========================================================== 15.marta' notikus'aja' Latvijas Bankas padomes se'de' esot spriests ari' par daz'a'm "pirma' desmitnieka" banka'm, kura'm s'a' gada 1.apri'lis var izra'di'ties likteni'gs (tas ir datums, kad sta'jas spe'ka' jaunas prasi'bas komercbanka'm - vismaz 1 milj. latu liels kapita'ls u.c.). Ka' zin'o <>, no "pirma' desmitnieka" banka'm (taja' ietilpst "Unibanka", "Parekss banka", "Ri'gas Komercbanka", "Kra'jbanka", "Rietumu banka", "Zemes banka", "Baltijas Tranzi'tu banka", "Va'cijas-Latvijas banka" un "Sakaru banka") baz'as neesot izraisi'jus'as vieni'gi "Parekss banka", "Unibanka" un, iespe'jams, ari' "Rietumu banka". =========================================================== Pirms gada, diviem me'nes'iem un 15 diena'm cel'ojuma' ar ka'ja'm apka'rt pasaulei deva's Vilis Kale'js. No cel'a' dos'ana's vin'u nespe'ja atture't pat ta'ds "si'kums" ka' pret vin'u ierosina'ta' krimina'llieta par kautin'u Ri'gas Latvies'u' biedri'bas nama'. "Gara' pastaiga" pa'ri kontinentiem bijusi naciona'la' partiza'na V.Kale'ja reiz mez'abra'l'u vidu' savstarpe'ji dota' soli'juma izpildi's'ana. Toreiz nolemts - tasm, kurs' paliks dzi'vs, apcel'os pasauli, sta'stot par mez'abra'l'u ci'n'a'm. Caur Igauniju pasaules apcel'ota'js nokl'uvis Somija', Zviedrija', Norve'g'ija', Da'nija', Grenlande', tad Kana'da', ASV, Meksika', Austra'lija', Jaunze'lande', Japa'na', K'i'na', Bali sala's, Apvienotajos Ara'bu Emira'tos, Ira'ka', Tunisija', Francija' un Va'cija'. Iepla'notais tri's gadu pasaules apcel'os'anas pasa'kums beidzies krietni a'tra'k, jo V.Kale'jam aptru'cies naudas, un ari' iecel'os'anas vi'zas liela'kaja' dal'a' valstu vin'am tikus'as izsniegtas uz daz'a'm diena'm. Naktis cel'ojuma laika' vin's' pavadi'jis li'dzi pan'emtaja' telti', bet e'dis visu, kas pagadi'jies. Latvija' V.Kale'ju sagaidi'jis izdemole'ts dzi'voklis, ka' ari' tiesas spriedums - tri's gadi nosaci'ti. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Atzi'me'jot rakstnieka MIERVALZ'A BIRZES 75.gadadienu, apga'ds "Preses nams" klaja' laidis vin'a jauna'ko gra'matu " T R I' S P A D S M I T M E' N E S' I " a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA P.S. Daz'ka'rt san'emam Ju'su jauta'jumus, ka'pe'c latvisko burtu - mi'kstina'jumu un garumjzi'mju - vieta's lietojam ta' sauktos "apostrophe". Lai "S'AJA'S DIENA'S" bu'tu lasa'mas (un ar visa'm garumzi'me'm un mi'kstina'jumiem), ta's Ju'su gala' "ja'izlaiz'" caur specia'lu des'ifre's'anas programmu. S'o programmu lieto vairums mu'su lasi'ta'ju. Ar s'i's programmas pali'dzi'bu iespe'jama gan latviska' teksta s'ifre's'ana (t.i. "apostrophe" ieliks'ana), lai to vare'tu pa'rraidi't pa "Internet", gan pa'rveidota' teksta ats'ifre's'ana. Tuva'kas zin'as par s'o programmu varat iegu't pie ta's autora ARN'A GROSA pa E-mail: AGROSS@CCLU.LV.