=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== A'rlietu ministrs Valdis Birkavs par liela'ko sasniegumu a'rpolitika' valdi'bas pirmaja's simts diena's nosaucis spe'ju stabili turpina't iesa'kto kursu, "neraugoties uz sarez'g'i'jumiem gan valdi'bas izveide', gan valdi'bas kompozi'cija'". Tikpat poziti'vi esot ari' tas, ka izdodoties noture't li'dzsvaru starp akti'vu integre's'anos Eiropas Savieni'ba' un konstrukti'vu attieci'bu veidos'anu ar Krieviju. Negati'vais moments esot "neticami mazais budz'ets A'rlietu ministrijai, kas nel'auj neko atti'sti't, nozi'me't ve'stniekus taja's valsti's, kur vin'iem ja'bu't." =========================================================== A'rlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka situa'cija Latvijas un Igaunijas ju'ras robez'as jauta'juma' pe'c Latvijas valdi'bas noteikta's ri'ci'bas (15.apri'li' sta'jas spe'ka' Latvijas valdi'bas vienpuse'ji noteikta' zvejas li'nija) esot uzlabojusies. "Katra' zin'a' neka'da kara nebu's, me's ri'kosimies ka' civilize'ti cilve'ki atbilstos'i starptautiskaja' norma'm," uzsve'ris V.Birkavs. Jau 14.apri'li' Latvijas premjers Andris S'k'e'le un Igaunijas premjers Ti'ts Vehi paraksti'jus'i pazin'ojumu stri'di'gaja' robez'jauta'juma'. Noteikts, ka ve'l s'osezon Latvijas ju'rnieki vare's bri'vi zvejot Ri'gas li'c'a akvatorija', un Igaunijas robez'sargi to darbu netrauce's. Savuka'rt Latvijas krasta apsardzes kug'iem noliegts pa'rka'pt 12 ju'dz'u robez'u ap Igaunijas krastu. Pazin'ojuma' teikts, ka konfliktu paredze'ts atrisina't sarunu cel'a'. Noteikti ari' galvenie principi turpma'ka'm Latvijas un Igaunijas valdi'bas delega'ciju saruna' par ekonomisko robez'u. Taja' pas'a' laika' premjeri vienojus'ies, ka saruna'm par zvejnieci'bu ja'notiek atsevis'k'i. Ari' ta's notiks valdi'bu delega'ciju li'meni', tac'u to me'rk'is bu's izstra'da't ilgtermin'a zvejnieci'bas noteikumus, kas noteiktu paka'peniskas izmain'as noteikta'm zvejas kvota'. Lai zvejniekiem nodros'ina'u norma'lu s'o darba sezonu, laika periodam no 14.apri'l'a li'dz 1.augustam izstra'da'ti i'pas'i zvejos'anas nosaci'jumi. Tie paredz, ka Latvijas zvejas kuterus Igaunijas robez'sargi vairs neaizture's un zivis nekonfisce's. =========================================================== Latvijas Ministru prezidents Andris S'k'e'le, Lietuvas premjers Mindaugs Stankevic's un Igaunijas premjers Ti'ts Vehi, tiekoties Baltijas Padomes 2.sesijas ietvaros, paraksti'jus'i dokumentu, kura' pausta apn'ems'ana's li'dz s'a' gada 1.ju'nijam sagatavot savstarpe'ju bri'va's tirdznieci'bas li'gumu, kas paredze'tu atcelt muitas nodevu ari' lauksaimnieci'bas raz'ojumiem.(Bri'va's tirdznieci'bas normas Baltijas valstu starpa' li'dz s'im pasta've'ja tikai ru'pnieci'bas prece'm - Latvija un Lietuva, ats'k'iri'ba' no Igaunijas, par s'o prec'u ieves'anu s'aja' teritorija' prasi'ja ievedmuitu.) Bri'va's tirdznieci'bas li'gums vare'tu sta'ties spe'ka' 1997.gada 1.janva'ri'. =========================================================== Par svari'ga'o dokumentu, kas tika pien'emts Vil'n'a' notikus'a's Baltijas Asamblejas (BA) 8.sesijas se'de', deputa'ti gandri'z vienbalsi'gi atzina tur apstiprina'to Baltijas Asamblejas parlamenta'ro programmu. Ta's galvenais me'rk'is ir saskan'ot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spe'ka' esos'os likumus un turpma'ko likumdos'anu, n'emot ve'ra' Eiropas Savieni'bas (ES) izvirzi'ta's prasi'bas. BA deputa'ti ari' pien'e'ma aicina'jumu ES starpvaldi'bu konferencei, kura' ta' lu'dz paa'trina't Baltijas valstu uzn'ems'anu par pilntiesi'ga'm ES locekle'm. Asa'kas diskusijas delega't vidu' izraisi'jis Vi'tauta Landberg'a' pieda'va'tais rezolu'cijas projekts, kura sa'kotne'jais nosaukums bija "Par notikumu atti'sti'bu Krievija', kas apdraud mieru". S'aja' dokumenta' vin's' ne tikai kritize'ja Krievijas pas'reize'ja's valdi'bas nosta'ju, bet ari' izteica pa'rmetumus Rietumiem, ka tie pietiekami neatbalsta demokra'tiskos spe'kus Krievija'. Rezolu'cija tika pa'rveidota un ari' pien'emta. Taja' teikts: "Pe'c Krievijas Domes ve'le's'ana'm un, tuvojoties Krievijas prezidenta ve'le's'ana'm, situa'cija s'aja' kaimin'valsti' kl'u'st arvien sarez'g'i'ta'ka, turpina's ari' kars' C'ec'enija'. Domes ve'le's'ana's uzvare'jus'ie spe'ki ar sava'm politiskaja' nosta'dne'm noliedz 1990. un 1991.gada' izraudzi'to demokra'tiska's atti'sti'bas cel'u, tiecoties atjaunot PSRS. Tiek pastiprina'ts propagandiskai, ekonomiskais un politiskais spiediens pret Baltijas valsti'm", ta'pe'c BA lu'dz visas valstis atbalsti't Krievijas demokra'tiju un "sniegt konkre'tas garantijas Baltijas valstu neatkari'bai." ============================================================ Latvija' pirmo reizi oficia'la' vizi'te' ieradies C'ehijas Republikas prezidents Va'clavs Havels. =========================================================== Krievijas prezidents Boriss Jel'cins paraksti'jis dekre'tu "Par fonda "Rossijan'e" izveidos'anu a'rzeme's dzi'vojos'o Krievijas pilson'u atbalsti's'anai". Fonds tiks veidots ka' nekomercia'la valsts sabiedriska organiza'cija, ta' darbi'bas pamatvirzieni bu's Krievijas politikas i'stenos'anas veicina's'ana attieci'ba' uz Krievijas pilson'iem a'rzeme's; pasa'kumu un programmu izveide s'aja' joma'; huma'na's pali'dzi'bas sniegs'ana socia'li neaizsarga'tiem sabiedri'bas pa'rsta'vjiem a'rzeme's; investi'ciju iesaisti's'ana vin'u atbalstam. =========================================================== Baltijas valstu premjeri, tiekoties Vil'n'a', par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbi'bas priorita'te'm 1996.gada' pasludina'ja projekta "ViaBaltica" ta'la'ku realiza'ciju, vienotas tranzi'ta procedu'ras izveidi, kope'jas informa'cijas infrastruktu'ras izveidi, ka' ari' robez'as s'k'e'rsos'anas atvieglos'anu. Baltijas ministru padomes (BMP) un Baltijas asamblejas (BA) kope'ja' se'de', kas tiek saukta ari' par Baltijas padomi, paraksti'ts sadarbi'bas protokols starp BA un BMP, un ta' merk'is ir intensifice't s'o valstu institu'ciju darbi'bu. =========================================================== Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" valde apspriedusi tri's iespe'jamos partijas kandida'tus Valsts prezidents amatam, no trijiem pretendentiem - Ziedon'a' C'evera, Dain'a Turla' un Ilgas Kreituses - izve'loties pe'de'jo. S'is nav oficia'ls partijas pazin'ojums. =========================================================== Grozi'jumi vaira'kos likumos, ko valdi'ba pien'e'ma Satversmes 81.panta ka'rti'ba', samazina's iespe'jas politik'iem - deputa'tiem un ministriem - kl'u't par lielo valsts uzn'e'me'jsabiedri'bu padomju locekl'iem. =========================================================== Nosle'dzot vizi'ti Latvija', Baltijas valstu padomes komisa'rs cilve'ktiesi'bu un minorita's'u jauta'jumos Ole Espersens atzinis, ka Latvijas integra'ciju Eiropas Savieni'ba' vare'tu paa'trina't balsstiesi'bu pies'k'irs'ana pas'valdi'bu ve'le's'ana's visiem Latvijas pasta'vi'gajiem iedzi'vota'jiem, jo tas dod iespe'ju s'iem cilve'kiem ietekme't socia'la's un finansu lietas, ka' ari' harmonize' situa'ciju jebkura' valsti'. =========================================================== "Ri'gas Apvienota' Baltijas banka" uzvare'jusi konkursa' par pievienos'anos "Latvijas Ka'jbankai". =========================================================== Zviedrijas valdi'bas investi'ciju fonds "Swedfund" pien'e'mis le'mumu iega'da'ties "Latvijas Zemes bankas" astota' laidiena akcijas 500.000 latu ve'rti'ba'. Dari'jumu paredze'ts nosle'gt 2 me'nes'u laika'. =========================================================== Latvijas Bankas valde nole'musi atl'aut atjaunot darbi'bu Doma bankai, jo ta's akciona'ri iemaksa'jus'i li'dzekl'us pas'u kapita'la atjaunos'anai. Tagad bankas pas'u kapita'ls ir 1,6 milj. latu. (S'i' "Doma bankai" ir jau tres'a' reize, kad Latvijas banka aptur un ve'la'k atjauno darbi'bu.) Pa're'ja'm banka'm, kura'm 1.apri'li' Latvijas Banka apture'ja darbi'bu pas'u kapita'la nepietiekami'bas de'l' - Daugavas bankai, "Dinastijai", Tukuma bankai un "AKO" bankai" - licences atsauktas. =========================================================== Maznodros'ina'to politiska' apvieni'ba, Latvijas Socia'ldemokra'tiska' Stra'dnieku partija un Latvijas Socia'ldemokra'tiska' partija ri'koja plas'u tautas protesta akciju "Pret katastrofa'lo dzi'ves da'dzi'bas pieaugumu". Pien'emta rezolu'cija, kura' Saeimai un valdi'bai pieprasi'ts me'nes'a laika' apture't vienlaidus privatiza'ciju, noteikt valsts garante'tu iztikas minimumu un labkla'ji'bas ministra Vlkadimira Makarova demisiju. Ja rezolu'cija' izteikta's prasi'bas tiks ignore'tas, Latvijas Socia'ldemokra'tiska' kusti'ba patur tiesi'bas ierosina't tautas referendumu. Mi'tin'a laika' tika va'kti paraksti pret valsts uzn'e'mumu pa'rlieku steidzi'go privatiza'ciju. =========================================================== Uz aizdomu pamata par kukul'n'ems'anu aizture'ts Latgales prieks'pilse'rtas prokurors Linadrs Botva. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'anai izmantota <>, <>. =========================================================== IEVANDA