=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Pirmdien Latvijas upe's bija izveidojus'ies tri's ledus sastre'gumi, kuru de'l' ieve'rojami paaugstina'jies u'dens li'menis. Divi no tiem Daugava' - aiz Je'kabpils un preti' Jersikai. Visnopietna'kais sastre'gums konstate'ts Lielupe'. Stal'g'ene' applu'dus'as jau vaira'kas ma'jas. =========================================================== C'ehijas Republikas prezidenta Va'clava Havela vizi'tes ietvaros starp aba'm valsti'm paraksti'ts bri'va's tirdznieci'bas li'gums. C'ehija ir vieni'ga' no Centra'leiropas valsti'm, ar kuru Latvija nosle'gusi s'a'du li'gumu, kas veicina's savstarpe'ja's tirdznieci'bas paplas'ina's'anos, ekonomiska's aktivita'tes pieaugumu, finansia'lo stabilita'ti, sekme's tirdznieci'bas liberaliza'ciju. Ri'gas pili' viesis tika's ar Latvijas valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru kabineta pa'sta'vjiem un Latvija' rezide'jos'iem a'rvalstu ve'stniekiem. Pa'rruna'ta Eiropas jauna's ka'rti'bas veidos'anas, un abi prezidenti atzinus'i, ka nepiecies'ams vaira'k apele't pie Rietumvalstu sirdsapzin'as, ka' ari' aicina't ta's bu't izle'mi'ga'ka'm, jo Eiropas jauna's ka'ti'bas veidos'ana vare'tu izsli'de't no demokra'tu roka'm. Pa'rruna'jot Eiropas dros'i'bu, prezidenti atzinus'i, ka Latvijai un C'ehijai nav alternati'vas iesta'jai NATO, par ko ja'bu't tiesi'ba'm izlemt ikvienai valstij pas'ai. C'ehijas prezidents paraksti'jies goda viesu Zelta gra'mata'. =========================================================== Li'dz ar C'ehijas prezidentu Latvija' bija ieradus'ies 20 s'i's valsts uzn'e'mumu pa'rsta'vji, kas ve'las dibina't kontaktus ar Latvijas uzn'e'me'jiem. Galvenoka'rt tie ir raz'os'anas uzn'e'mumi, kas Latvijai pieda'va'ja trolejbusus u.c. transportli'dzekl'us, energ'e'tikas ieka'rtas, pa'rtikas preces, celtnieci'bas materia'lus, daz'a'das ieka'rtas, TV un radiotehniku, radioloka'cijas ieka'rtas, medici'nas instrumentus, ieroc'us, muni'ciju un c'ehu krista'lu. C'ehijas finansu sektoru pa'rsta've'ja c'etras bankas. Savuka'rt no Latvijas puses interesi par iespe'jamo sadarbi'bu ar C'ehiju bija izra'di'jus'i 47 uzn'e'mumi no visdaz'a'da'kaja'm ekonomikas sfe'ra'm. Pas'laik no Latvijas a're'ja's tirdznieci'bas apgrozi'juma tikai nepilns 1% ir tirdznieci'ba ar C'ehiju. =========================================================== Ziemel'valstu pa'rsta'vji, kuri Vil'n'a' piedali'ja's pirmaja' kope'ja' Baltijas Asamblejas un Ziemel'u padomes apienotaja' se'de', soli'jus'i pali'dze't Baltijas valsti'm to cel'a' uz Eiropas Savieni'bu (ES). Paredze'ts, ka s'i' apn'ems'ana's sekme't Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzn'ems'anu ES tiks iekl'auta ari' oficia'laja' se'des nosle'guma pazin'ojuma'. Zviedrijas parlamenta deputa'ts Stens Svensons atzi'me'jis nosaci'jumus, kas bu'tu ja'ieve'ro Baltijas valsti'm, ja ta's ve'las iekl'u't ES. Tie ir - ieve'rotas starptautisko tiesi'bu normas (ari' minorita's'u tiesi'as), bri'va tirdznieci'ba un nelega'las migra'cijas likvide's'ana. Baltijas valsti'm nav pien'ems noteikums obliga'ti pievienoties starptautiskajai be'gl'u konvencijai (taja' teikts, ka be'gl'iem ja'nodros'ina visas socia'la's tiesi'bas). Ta's ari' neve'las kl'u't par nelega'lo imigrantu "uztveres zonu". =========================================================== Saeimas prieks'se'de'ta'ja Ilga Kreituse (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") presei pazin'ojusi, ka kandide's uz Valsts prezidenta amatu, ja partija vin'u izvirzi's: "Es esmu discipline'ts cilve'ks un respekte's'u partijas le'mumu." Vin'a noraidi'jusi prese' izskane'jus'o versiju, ka "Saimnieks" pe'c sava prezidenta ieve'le's'anas ve'le'tos destabilize't valdi'bu un veidot citu Ministru kabinetu, kura' tam bu'tu liela'ka ietekme. Saeimas frakcijas ve'l nav sa'kus'as konsulta'cijas par atbalstu ka'dam prezidenta kandida'tam. =========================================================== Somija paudusi baz'as, ka NATO paplas'ina's'ana bez Baltijas valstu iekl'aus'anas alianse' vare'tu pamudina't Maskavu uzskati't s'o reg'ionu par savas ietekmes jomu. Ja NATO paplas'ina's'anu attiecina's tikai uz t.s. Vis'egradas valsti'm, Krievija un Baltija to var uzskati't par jaunu Eiropas sadali's'anu, kas, savuka'rt, vare'tu apgru'tina't Somijas pozi'ciju, kas grib saglaba't savu neitralita'ti. =========================================================== Aizsardzi'bas ministrs Andrejs Krastin's' paraksti'jis pave'li, saskan'a' ar kuru karavi'ri san'ems liela'kas pa'tikas devas. Ta'tad viena karavi'ra uzturdevas ve'rti'ba ir Ls 1,15 ve'rti'ba' li'dzs'ine'ja' Ls 1.00 vieta', uzlabotais sausai uzturs turpma'k' bu's Ls 1,50 ve'rts, bet robez'sargiem, kas nori'koti robez'as apsardze' nakti's, piena'ksies papildus produkti Ls 0,12 ve'rti'ba'. Ve'l liela'kas "piedevas" bu's ju'rniekiem, kuri dienesta piena'kumus pilda kug'a apkalpes sasta'va' (Ls 0,16), ka' ari' lidota'jiem un gaisa kug'u apkalpes locekl'iem (Ls 0,60). =========================================================== Demokra'iska's partikas "Saimnieks" deputa's un i'pas'o uzdevumu ministrs pas'valdi'bu lieta's Ernests Jurka'ns nolicis Saeimas deputa'ta manda'tu uz ministra amata pildi's'anas laiku. Vin'a vieta' Saeima' na'ks Olafs Bru'vers, kurs' bija 5.Saeimas deputa'ts no Kristi'go demokra'tu savieni'bas. =========================================================== 13.apri'li' Pilsoni'bas un imigra'cijas departamenta Ri'gas Ziemel'u rajona nodal'a' notika ugunsgre'ks, kura' cietus'as nodal'as a'rdurvis un gri'da pie durvi'm. Nelaimi izraisi'jus'i l'aunpra'ti'gi dedzina'ta'ji. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'anai izmantota <>, <>. =========================================================== "Viskarsta'ka'" plu'du zona Latvija' s'obri'd ir Jelgava un tai apka'rtesos'a's teritorijas. Ledus, kas 16.apri'l'a ri'ta puse' kuste'ja's uz ju'ras pusi, nu iestre'dzis pie Latvijas Lauksaimnieci'bas universita'tes. Lielupe visa' ta's platma' piebli've'ta ar ledus pla'ksne'm, neliels no ledus bri'vs posms bija aiz universita'tes, bet ta'la'k sastre'gums turpina'ja's li'dz Kalnciemam. U'dens li'menis ir tuvu kritiskajam,un Jelgava' izsludina'ta a'rka'rtas situa'cija. Abpus Jelgavas applu'dus'as diezgan plas'as zemes plati'bas, vaira'kas ma'jas, tac'u ta' notiek ik gadus, un iedzi'vota'ji to neuztver ka' lielu katastrofu. Sastre'gums ir ari' pie Pl'avin'a'm un pie Ogres upes iztekas. =========================================================== Ta' ka' bri'va zemes tirgus ievies'ana', izmantojot Satversmes 81.panta tiesi'bas, valdi'bai pretojas frakcija "Te'vzemei un bri'vi'bai", Ministru kabinets izle'mis, ka s'i' pa'rmain'a ja'veic Saeimai. Valdi'ba s'ajos grozi'jumos noteikusi sali'dzinos'i maz ierobez'ojumu. un tie ir: ja'san'em pas'valdi'bas piekris'ana; dari'juma nostiprina'juma lu'gums Zemesgra'matu nodal'a' ja'iesniedz me'nes'a laika'; nevare's iega'da'ties zemi pierobez'as josla'. Lai nodros'ina'tu atkla'ti'bu, Tieslietu ministrijai vismaz divas reizes gada' vajadze's publice't informa'ciju par dari'jumiem ar zemi. Vare's pirkt tikai zemesgra'mata' reg'istre'tu zemi. Valdi'ba piekritusi ari' ka'rte'jai zemes i'pas'umu pa'rdos'anai priva'tpersona'm, Ta' vaira'kus zemes gabalus ar kope'jo plati'bu 2,55 ha Talsu rajona Abavas pagasta' atl'auts iega'da'ties A.O.Feldbergam Pedva'les bri'vdabas ma'kslas parka izveidos'anai, savuka'rt zemes gabalu Aizkraukle', Ru'pnieci'bas iela' 14, vare's iega'da'ties firms "Meta'lists", kas i're' uz zemes gabala esos'a's e'kas. =========================================================== Nosle'dzot savu vizi'ti Latvija', C'ehijas prezidents Va'clavs Havels atzinis, ka integre's'ana's Eiropas Savieni'ba' (ES) un NATO liela' me'ra' bu's atkari'ga tikai no pas'iem, valsti's ja'bu't saka'rtotai ekonomiskajai un tiesiskajai siste'mai. Latvijas un C'ehijas prezidenti vienojus'ies, ka ES nevajadze'tu uzsta'di't noteikumus, bet tai ir ja'bu't skaidri'ba' par uzn'ems'anas ka'rti'bu. V.Havels uzsve'ris, ka pirmo reizi Eiropas ve'sture' ir iespe'jams izveidot savieni'bu, kas "netiks nevienam uzspiesta". G.Ulmanis, piekri'tot teiktajam, par bu'tiska'ko Latvijai nosaucis ES dros'i'bas aspektu un labkla'ji'bas ka'pina's'anu, risinot socia'la's proble'mas. =========================================================== Ministri uzklausi'jus'i valdi'bas komisijas, kas bija izveidota Latvijas un "Tilts Communications" jumta li'guma izve're's'anai, zin'ojumu, ka' ari' uzklausi'jus'i "Lattelekom" zin'ojumu par pe'rngad paveikto. Ka' zin'o <>, valdi'bas komisija secina'jusi, ka uzn'e'mums "Lattelekom" ir izveidots un darbojies, neieve'rojot Latvijas intereses un biez'i vien bezje'dzi'gi s'k'iez'ot naudu. Ju'su ieskatam daz'i komisijas atzinumi. Visnepati'kama'kie dati zin'ojuma' ir par "Lattelekom" vadi'bas darba apmaksu. Piem., pe'rn "Lattelekom" izdevumi uzn'e'muma vadi'bas komandas (38 a'rzemju specia'listi) apmaksai bijus'i 5,4 milj. latu vai vide'ji 150 tu'kst. latu uz vienu specia'listu. Turkla't vadi'bas apmaksai esot tendence pieaugt. Li'guma pirmajos 10 darbi'bas gados specia'listu darba apmaksai Latvijas pusei, pe'c valdi'bas komisijas apre'k'iniem, bu'tu ja'samaksa' vaira'k neka' 32 milj. latu, nemaz neruna'jot par blakus izdevumiem (jauni auto vadi'bai katrus tri's gadus, to ekspluata'cijas izdevumi, komande'jumu izdevumu segs'ana utt.). Ne maza'k iespaidi'gas ir summas, kas izmantotas specia'listu apma'ci'bai un pa'rkvalifika'cijai. Pe'rn apma'ci'bas izdevumi sasniegus'i gandri'z pusotru milj. latu - apt. 15 tu'kst. latu par vienu apma'ca'mo (s'ogad apma'ci'bas izmaksas pla'nots palielina't ve'l par 22%). Komisija secina'jusi, ka pa'rka'ptas Latvijas intereses uzn'e'muma statu'tkapita'la sadale'. Kaut gan forma'li Latvijai pieder liela'ka' dal'a (51%), uzn'e'muma vadi'ba pilni'ba' nodota otram firmas dali'bniekam - "Tilts Communications", kas izveido vadi'bas komandu un iecel' galveno izpilddirektoru, kurs' ir "Lattelekom" visaugsta'ka' amatpersona. Direktoru padomes funkcijas esot visai dekorati'vas. Komisija uzskata, ka viens no bu'tiska'kajiem atkla'to neje'dzi'bu ce'lon'iem ir personi'gas atbildi'bas tru'kums no Latvijas varasvi'riem li'guma sagatavos'anas laika' un ta' izpildes pa'rraudzi'ba'. Komisija ieteikusi sarunu cel'a' bu'tiski maini't li'guma noteikumus, vienlaikus, iespe'jams, nomainot Direktoru padomes Latvijas puses pa'rsta'vjus. Satiksmes ministrs Vilis Kris'topa'ns izteicies, ka "Lattelekom" valsts kapita'la dal'u tuva'kaja' laika' vajadze'tu privatize't (t.i., pa'rveidot par publisku akciju sabiedri'bu, dodot iespe'ju iega'da'ties sabiedri'bas akcijas ikvienam, kus' ve'las). =========================================================== Lai gan Tautas kusti'bas "Latvijai" pa'rsta'vji izteikus'ies, ka atbalsti's Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" izvirzi'to kandida'tu Valsts prezidenta amatam, rezervei tai ari' bu's'ot savs cilve'ks - Imants Liepa. =========================================================== Lai paa'trina'tu dzi'vokl'u privatiza'cijas procesa uzsa'ks'anu Ri'ga', Ri'gas Dome apstiprina'jusi pirmo privatiza'cijai nododamo ma'ju sarakstu un ma'ju sarakstu, kuras tiek lu'gts Ministru kabinetam nodot pas'valdi'bai privatiza'cijas uzsa'ks'anai. Abos sarakstos iekl'auti 40 pas'valdi'bas vai valsts nami. =========================================================== Divi krievu milita'rzina'tnieki (viens no vin'iem - g'enera'lleitnants) laikraksta <> milita'raja' pielikuma' publice'jus'i pe'ti'jumu par Krievijas armijas reformu strate'g'iju, kura' cita starpa' apcere'ta ari' iespe'jami'ba iebrukt Baltijas valsti's. Taja' teikts: "Nevar izsle'gt apsteidzos'u spe'ka iedarbi'bu uz brun'otajiem naciona'listiskajiem forme'jumiem, lai pa'rtrauktu iespe'jamos praktiskos sol'us uzskata'mo provokati'vo pla'nu realiza'cija'". Ar "provokati'vajiem pla'niem" tiek doma'ts Baltijas valstu nodoms iesta'ties NATO, bet ar "naciona'listiskajiem brun'otajiem forme'jumiem" - "agresi'va' naciona'lisma spe'ki, kas darbojas ar atbalstu no a'rienes un kam ir savi brun'otie forme'jumi: armija, policija u.c. Baltijas republiku militarize'tie forme'jumi". Raksta' piemine'ta ari' bij. PSRS teritorija ka' "Krievijas vita'li svari'go interes'u zona", bet Baltija - ka' "visspra'dzienbi'stama'kais rajons no jaunu konfliktu ar Krievijas Federa'cijas Brun'oto spe'ku piedali's'anos radi's'anas redzes punkta". =========================================================== Somijas Apka'rte'ja's vides aizsardzi'bas centra kug'is "Halli" sa'cis izsu'kne't degvielu no pirms pusotra gada Baltijas ju'ra' nogrimus'a' pra'mja "ESTONIA" degvielas tvertne'm. Specia'listi uzskata, ka pra'mi' esot apm. 418 tonnas degvielas. Degvielas izsu'kne's'ana no pra'mja vare'tu tikt pabeigta li'dz ju'nijam. =========================================================== S'odien, 17.apri'li', Latvija' vienas dienas vizi'te' ierodas NATO g'enera'lsekreta'rs Havjers Solana. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis devies uz Z'ene'vu, kur iepazi'sies ar Latvijas pasta'vi'ga's pa'rsta'vnieci'bas ANO Eiropas mi'tni, tiksies ar Z'ene'vas kantora padomes viceprezidentu, nolasi's lekciju Z'ene'vas Starptautisko attieci'bu institu'ta' par Latvijas un Baltijas valstu vietu Eiropas na'notnes struktu'ra'. Paredze'ts, ka G.Ulmanis tiksies ari' ar ANO Eiropas mi'tnes g'enera'ldirektoru, ANO augsta'ko komisa'ru be'gl'u jauta'jumos, S'veices konfedera'cijas prezidentu. =========================================================== Klaja' na'cis jauns z'urna'ls - s'obri'd vieni'gais mu'zikas izdevums latvies'u valoda' - <>. Tas sadali'ts trija's dal'a's: latvies'u mu'zika, a'rzemju mu'zika un izklaide'jos'i materia'li par mu'ziku un kino. Z'urna'lam ir sadarbi'ba ar "BMG"; to atzinusi Va'cijas kompa'nija "Polygram>> un tiks su'ti'ta informa'cija. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'anai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "Preses nams" laidis klaja' GUNDEGAS REPS'ES roma'nu " E' N U A P O K R I F S ". "Tiek atdoti i'pas'umi bijus'ajiem saimniekiem, ru'gst naids pret jauno kungu rasi, bet ve'l nav pien'emts par to skal'i izteikties, jo noja'to valsti uz ka'ja'm dabu's'ot vien i'pas'umattieci'bas". S'aja' teikuma' redzam gan autores spe'jas raksturot mu'su laikmetu, gan dros'o roku. Savuka'rt roma'na tematiku atkla's ka'da cita autores fra'ze - vai cilve'ks, kuru pamet, kl'u'st par atkritumu? Dzi'vokl'us un vi'ries'us maini'dama, roma'na galvena' varone ir patiesi interesanta. Gra'mata labi iederas se'rija' "Baltijas un Ziemel'valstu modernais roma'ns". (pe'c <>)