========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== NATO g'enerta'lsekreta'ra Havjera Solanas vizi'tes laika' Latvija', vin'am iesniegts t.s. naciona'lais pa'rrunu dokuments, kura' formule'tas Latvijas ar iesta's'anos NATO saisti'ta's ve'lmes un diskute'jamie jauta'jumi. Viesis izteicis atzini'bu un pateici'bu Latvijai par li'dzdali'bu miera nodros'ina's'anas opera'cija's bij. Dienvidsla'vija'. Runa'jot par noskan'ojumu Krievija', H.Solana uzsve'ris, ka NATO nepakl'ausies ietekmei no a'rpuses, tac'u atzinis, ka Krievija' pas'laik galvenoka'rt sastopama negati'va nosta'ja pret NATO paplas'ina's'anos, un uzsve'ris, ka ka'du pretendentvalstu uzn'ems'ana NATO nenozi'me'jot, ka citas pretendentes tiekot apdraude'tas. Vin's' ari' noliedzis iespe'jamo jauno Eiropas sadali's'anu vai t.s. pele'ka's zonas izveidos'anu - visas valstis esot viena'da's pozi'cija's un neviena neesot i'pas'i izredze'ta. =========================================================== Ri'ga' oficia'la' vizi'te' ieradies Slovakijas a'rlietu ministrs Jurajs S'enks. =========================================================== Lai vienotos par Latvijas un Krievijas robez'as delimita'ciju, 18.apri'li' sa'ka's pirma' abu valstu delega'ciju tiks'ana's. Patreiz starp aba'm valsti'm pasta'v tikai ekonomiska robez'a, juridiski s'i' robez'a nav delimite'ta. Latvijas puse saruna's, ka' izteicies a'rlietu ministrs Valdis Birkavs, balsti's'oties uz "ve'sturiskajiem un i'pas'umtiesiskajiem aspektiem, ka' ari' uz Eiropas s'odienas garu." =========================================================== "Baltijas Tranzi'tu bankas" filia'le's un nore'k'inu punktos tiek izmaksa'ts maetria'l'ais pabalsts tiem Latvija' dzi'vojos'ajiem Liela' Te'vijas kara invali'diem, kuri li'dz 1995.gada 31.decembrim bija reg'isrtre'jus'ies Krievijas ve'stnieci'bas Socia'laja' nodal'a', bet li'dz s'im pabalstus nebija san'e'mus'i. Izmaksas paredze'tas, atzi'me'jot Liela' Te'vijas kara 50.gadadienu. =========================================================== Ka' zin'o <>, ka'da izmekle's'anas grupa "Felikss" 1995.gada februa'ri' izdotaja' zin'ojuma' "Organize'ta' narkonoziedzi'ba un bijusi' PSRS", ko Va'cija' sta'di'ja prieks'a' TV programma "Spiegel TV Magazin", apgalvo, ka 1994.gada 28.septembri', kad avare'ja pra'mis "ESTONIA", na've' aizraujot vaira'k neka' 850 cilve'ku, uz kug'a esot atradus'ies 100 kg heroi'na un divi furgoni ar 40 tonna'm kobalta. Nelega'la's krtavas nosu'ti'ta'ja esot bijusi ka'da Igaunijas mafijas struktu'ra. Tac'u konkurenti esot nodevus'i s'o transportu, li'dz ar ko, ierodoties Stokholma', esot bijis ja're'k'ina's ar pra'mja pa'rmekle's'anu. Jau dri'z pe'c Tallinas ostas atsta's'anas, noziedzi'g'ais grupe'jums telefoniski esot licis kapteinim izga'zt heroi'nu un kobaltu ju'ra', atverot kug'a prieks'galu. Igaunija un Zviedrija s'o versiju uzksta par nepamatotu. =========================================================== Tiekoties ar rajonu pas'valdi'bu vadi'ta'jiem, Ministru prezidents Andris S'k'e'le teicis, ka Latvija ka' valsts ja've'rte' un ja'vada ta'pat ka' jebkura uzne'me'jsabiedri'ba. Par s'a'das prakses iespe'jami'bu premjers pa'rliecina'jies, iepazi'stoties ar Jaunze'landes pieredzi. =========================================================== Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" frakcija oficia'l'i apspriedusi jauta'jumu par partijas kandida'tu Valsts prezidenta amatam un vienbalsi'gi, Ilgai Kreitusei atturoties, rekomende'jusi s'im amatam Ilg Kreitusi, pieda'va'jot s'o kandidatu'ru apspriest domes se'de', kas pien'ems gali'go le'mumu. =========================================================== Krievijas ve'stnieks Latvija' Aleksandrs Ran'n'ihs iesniedzis ve'stuli Saeimas Prezidija prieks'se'de'ta'jai Ilgai Kreitusei. Ve'stule' izteikta neapmierina'ti'ba ar pa'ra'k le'no naturaliza'cijas gaitu Latvija'. Ve'stnieks nora'di'jis, ka no apt. 100.000 nepilson'u LR pilsoni'bu ieguvus'as tikai 1500 personas. =========================================================== Sakara' ar to, ka A'rlietu komisijas prieks'se'de'ta'ja biedrs Aleksandrs Kirs'teins ir i'pas'o uzdevumu ministrs, komisija vin'a vieta' par beidru ieve'le'jusi Zemnieku Savieni'bas un Kristi'go demokra'tu frakcijas deputa'tu Pauli Kl'avin'u. =========================================================== G'enera'lprokuratu'ra ierosina'jusi krimina'llietu par dienesta sta'vokl'a l'aunpra'ti'gu izmantos'anu un nolaidi'bu valsts a/s "Latvijas avioli'nijas" (Latavio). Krimina'llieta ierosina'ta, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) revi'zijas un prokuratu'ras papildu pa'rbaudes rezulta'tiem. VK konstate'jusi, ka "Latavio" kl'uva maksa'tnespe'ji'ga ta's vados'o darbinieku un Satiksmes ministrijas darbinieku neefekti'va's valsts mantas apsaimniekos'nas un likumu neieve'ros'anas de'l'. Krimina'l'lietas vare'tu ierosina't par nepamatotu kredi'tu n'ems'anu, par neepamatoti lielas darba samaksas noteiks'anu uzn'e'muma vadi'ta'jiem un valsts pilnvarniecei Valdai Birzin'ai un par nelikumi'gu valsts mantas iek'i'la's'au. =========================================================== "Bankas Baltija" (BB) kri'zes izmekle's'anas komisijas vadi'ta'js Elma'rs Zelgalvis (frakcija "Latvijai") uzskata, ka Saeimai bu'tu ja'pien'em politisks le'mums par BB atjaunos'anu. Izmekle'jot bankas kri'zes iemeslus, E.Zelggalvis nona'cis pie secina'juma, ka BB bankrota' vainojammi visi ar s'o banku saisti'tie cilve'ki (Latvijas Bankas vadi'ba, valdi'bas un prokuratu'ras pa'rsta'vji), izn'emot bijus'o BB vadi'bu un i'pas'niekus. Iemesli, ka'pe'c tika me'g'ina'ts nogremde't BB, vare'tu bu't s'a'di: BB bija kl'uvusi pa'ra'k spe'ci'ga un tas bija neizdevi'gi cita'm banka'm, un tas, ka BB atrada's Krievijas kapita'ls. Deputa'ts uzskata, ka BB sagra've' bijus'i ieinterese'ti ari' a'rvalstu izlu'kdienesti. Gala zin'ojumu BB izmekle's'anas komisija vare'tu sniegt ju'nija'. ============================================================ Valdi'bas frakcijas pana'kus'as principia'lu vienos'anos par septin'u lielo valsts uzn'e'me'jsabiedri'bu un divu banku padomju vadi'ta'jiem. No s'i's vienos'aana's izriet, ka pa diviem padomju vadi'ta'jiem bu's no Demokra'tiska's partijas "Saimnieks", "Latvijas cel'a", "Te'vzemei un bri'vi'bai" un Vieni'bas partijas, bet LNNK un zemsavies'u koali'cijas pa'rsta'vji bu's zema'kos amatos. "Ventspils naftas" padomes prieks'se'dis (p.p.) bu's A.C'epa'nis (Demokra'tiska' partija "Saimnieks"), "Latvijas kug'nieci'bas" p.p. - Druvis Skulte ("Latvijas cel's'"), "Latvijas balzama" p.p. - Andris A'rgalis ("Te'vzemei un bri'vi'bai"), "Latvijas dzelzcel'a" p.p. - ka'ds no "Latvijas cel'a", Latvijas Labi'bas biroja p.p - Roberts Dilba (Vieni'bas partija), "Latvenergo" - ka'ds "Te'vzemei un bri'vi'bai" kandida'ts. Nav ve'l skaidri'bas, kas vadi's "Latvijas ga'zes", "Latvijas Kra'jbankas" un Hipote'ku un zemes bankas padomes. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'anai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "IEVANDA" interesentiem pieda'va' jaunus latvies'u CD: a^ "LATVIES'U E'RG'EL'MU'ZIKAS IZLASE" Doma e'rg'eles iedzieda'jus'a's, Aivaram Kale'jam un "Remix" producentu grupai veidojot un ierakstot CD ar internaciona'li augstu kvalita'ti. Un pirmo reizi Latvija' e'rg'el'nieka muzice's'ana materialize'jusies CD forma'. S'aja' "pirmaja'" ir daudz "vieni'go": J.Vi'tola vieni'gais e'rg'el'darbs "Pastora'le", vieni'ga' maz'ora pasakalja e'rg'el'literatu'ra' - R.Jermaka "Pu't, ve'jin'i", latvies'u mu'zika' vieni'gais sacere'jums mez'ragam un e'rg'ele'm - P.Vaska "Vakara mu'zika", J.Medin'a vieni'gais e'rg'el'darbs "Parafra'ze". Pa'rsta've'tas ari' reti atskan'ota's, pietiekami pazi'stama's moderna's un klasiska's daz'a'du autoru fanta'zijas par e'rg'el'u te'mu. a^ "TO OUR LADY OF AGLONA" Koris "Ave Sol" maestro Imanta Kokara vadi'ba' iedzieda'jis l'oti latvisku (g'eogra'fiski), l'oti latgalisku (tici'gi), l'oti "baltisku" (kaimin'republiku bu's'ana!) CD. Septin'u daz'a'du komponistu - R.Jermaka, J.Medin'a, J.Norvil'a (Latvija), M.C'url'on'a un V.Bartul'a (Lietuva), U.Sisaska un A.Pe'rta (Igaunija) - ats'k'iri'gie skan'darbi labi iederas zem kope'ja' virsraksta "Aglonas Dievma'tei". Visus CD ievietotos sacere'jumus vieno to katoliska' oriente'ti'ba. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^