========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Latvijas un Lietuvas delega'ciju saruna's par ju'ras robez'u, kas divas dienas notika Vil'n'a', pirmo reizi apspriests ju'ras piekrastes jauta'jums un krasta norma'la's ba'zes ietekme uz ju'ras robez'as delimita'ciju. Paraksti'ts sarunu protokols un nolemts sarunas turpina't 6. un 7.maija' Ri'ga', izskatot abu valstu izstra'da'tos ju'ras robez'as delimita'cijas variantus. =========================================================== Tiekoties Saeimas prieks'se'de'ta'jai Ilgai Kreitusei un deputa'tiem ar relig'isko konfesiju pa'rsta'vjiem pana'kta vienos'ana's, ka kristi'ga's relig'ijas ma'ci'bu valsts licence'ta's ma'ci'bu iesta'de's var pasniegt Izgli'ti'bas ministrijas noteiktaja' ka'rti'ba' Evan'g'e'liski luteriska's, Romas katol'u, Pareiztici'go un Baptistu konfesiju pasniedze'ji. =========================================================== S'a'gada ku'las dedzina's'anas rezulta'ti: 256 ugunsgre'ki, 50 nodegus'as ma'jas un saimnieci'bas e'kas, nomelne'jusi zeme (daz'viet 50-60 ha apme'ra'), izposi'ti mez'i un c'etri boja' ga'jus'i cilve'ki. Ar s'a' gada 25.apri'li noteikts ugunsnedros'ais laika posms visa' Latvijas teritorija'. =========================================================== Akredita'cijas ve'stuli Valsts prezidentam iesniedzis Islandes a'rka'rte'jais un pilnvarotais ve'stnieks Latvija' Hordurs H.Bjarnasons. Ve'stnieks apliecina'jis, ka Islande ka' NATO dali'bvalsts atbalstot alianses paplas'ina's'anu un uzskatot, ka Baltijas valsti'm ja'bu't pilntiesi'ga'm partnere'm saruna's par iesta's'anos s'aja' organiza'cija'. Vin's' ari' teicis: "Pasaule' ir pierasts redze't Baltijas valstis ka' vienotas, un to no jums gaida ari' na'kotne'". =========================================================== Finansu ministrs Aivars Kreituss piekritis paraksti't Latvijas valdi'bas garantijas Eiropas Reonstrukcijas un atti'sti'bas bankai (ERAB) par to, ka a/s "Latvenergo" atmaksa's no bankas san'emto kredi'tu 34,1 milj. USD apme'ra'. Ministru kabinets ile'mis, ka valdi'bas garantijas pagaida'm izsniedzamas tikai diviem kredi'tiem: 34,1 milj. USD, kurus aizdod ERAB un 7,5 milj. USD lielajam Eiropas Investi'ciju bankas aizdevumam. Abi aizdevumi paredze'ti Daugavas HES kaska'des rekonstrukcijai. Valdi'ba izle'musi, ka s'im me'rk'im izmantojama ari' dal'a' (apt. 19,6 milj. USD) Japa'nas Eksporta un importa bankas aizdevuma. =========================================================== Jurg'u diena' pie Augsta'ka's tiesas e'kas ieejas Bri'vi'bas bulva'ri' 36 tika piestiprina'ta jauna' LR Augsta'ka's tiesas izka'rtne - tas nozi'me', ka Latvijas tiesu varas augsta'ka' institu'cija atgriez'as Tiesu pili' (pas'laik s'i' e'ka pazi'stama ka' Ministru kabinets) "de iure". Li'dz s'im Augsta'ka' tiesa atrada's telpa's, kura's bija ja'stra'da' Ri'gas apgabaltiesai. =========================================================== <>. Par tru'ci'gu iedzi'vota'ju sevi var uzskati't katrs, kam me'nes'a vide'jie iena'kumi nepa'rsniedz 75% no valsts noteikta' kri'zes iztikas minimuma - Ls 38,23. "Nabadzi'bas oficia'la' robez'a" ir Ls 28,67. Preci'zu datu, cik cilve'ku Latvija' "palikus'i zem svi'tras", nav. Labkla'ji'bas ministrijas specia'listi kops' 1994.gada sa'kus'i izstra'da't aptuvenas prognozes par iespe'jamo mazturi'go skaitu Latvija'. Pe'c s'iem apre'k'iniem, nabadzi'gi ir 21% jeb 540.000 iedzi'vota'ju. (Labkla'ji'bas ministrijas ri'ci'ba' ir vieni'gi pas'valdi'bu socia'lo dienestu iesu'ti'ta's zin'as par izsniegto socia'lo pali'dzi'bu - pabalstu skaits un kope'ja' summa nauda'. Netiek uzskaiti'ti cilve'ki, kuri griezus'ies pe'c pali'dzi'bas bet atraidi'ti.). 1994.gada' pas'valdi'bas socia'laja' pali'dzi'ba' izmaksa'jus'as 24,8 milj. latu, 1995.gada' - 14,9 milj. 1994.gada' reg'istre'ti 2 milj. pabalstu san'e'me'ji, 1995.gada' - 1,4 milj. Pe'rn no pabalstu san'e'me'ju kopskaita 42% bijus'i pensiona'ri un invali'di, 12% - bezdarbnieki, 12% - daudzbe'rnu g'imenes, 9% - nepilna's g'imenes, 2% - be'rni invali'di, 24% - citas iedzi'vota'ju kategorijas. Visliela'ka's summas izmaksa'tas i'res un komuna'lo maksa'jumu para'du segs'anai - 1994.gada' 11,7 milj. latu, 1995.gada' - 6,3 milj. latu. Pe'c statistikas datiem, vide'jie iena'kumi uz katru iedzi'vota'ju pe'rn bija Ls 44,46 (t.i., tikai ses'us latus virs kri'zes iztikas minimuma). S'os ses'us latus ari' pa'rdala, lai iegu'tu li'dzekl'us pabalstiem. Apre'k'ina'ts, ka "vide'ja' Latvijas g'imene" ir 2,5 cilve'ki, savuka'rt stra'da'jos'o, kam s'i' "vide'ja' g'imene" ja'uztur - ir 1,18 cilve'ku. =========================================================== Pamatojoties uz to, ka Salaspils pas'valdi'ba ir para'da' valsts a/s "Latvenergo" par piega'da'to siltumenerg'iju Ls 1.185.000 un apmaksa'ti ir tikai 29% no s'i's apkures sezonas laika' piega'da'ta's siltumenerg'ijas, uzn'e'mums nole'mis pa'rtraukt siltumenerg'ijas padevi Salaspils pilse'tai. =========================================================== 25.apri'li' Latvija' oficia'la' darba vizi'te' ieradi'sies Krievijas ieks'lietu ministrs, g'enera'lpulkvedis Aleksandrs Kul'ikovs. Vizi'tes laika' paredze'ts paraksti't vienos'anos par sadarbi'bu starp Latvijas un Krievijas ieks'lietministrija'm. S'i' bu's otra' tik augsta ranga Krievijas valdi'bas pa'rsta'vja vizi'te Latvija'. =========================================================== Latvijas ve'stnieks Maskava' Ja'nis Peters paraksti'jis protokolus par diploma'tisko attieci'bu nodibina's'anu starp Latviju un Keniju un Latviju un C'adu. =========================================================== Par Uzn'e'mumu reg'istra galveno nota'ru iecelts Ma'ris Gulbis. =========================================================== Firma "Ievanda" bu's pateici'ga par jebkuru informa'ciju sekojos'os jauta'jumos: Vai trimda' ir darbojus'ies: - Latvijas skolota'ju savieni'ba; - Latvijas skolota'ju slimo kase; - Latvijas skolota'ju kra'jaizdevu kase? Informa'cija adrese'jama: jansons@ievand.org.lv Pateicamies par atsauci'bu! a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Klaja' na'kusi ARMANDA MELNALKS'N'A dzejas izlase " M I' L U - N E M I' L U ". Vare'tu teikt, ka ta' ir publicistiska' dzeja, mu'sdienu dzi'ves izve'rte'jums. Lielai dal'ai dzejol'u ir kla't ari' saraksti's'anas gads, no ka' redzams, kad pret ko autors niknojies, kad ko pieprasi'jis un atbalsti'jis. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^