=========================================================== S'AJA'S DIENA'S =========================================================== Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri S'k'e'li, Krievijas ieks'lietu ministrs Anatolijs Kul'ikovs atzinis, ka ci'n'a ar organize'to noziedzi'bu Krievija' pagaida'm neesot pietiekami sekmi'ga, galvenoka'rt nesaka'tota's likumdos'anas de'l'. Tome'r, neskatoties uz to, smago noziegumu skaits Krievija' samazinoties. Starp Latvijas un Krievijas ieks'lietu ministrija'm paraksti'ta vienos'ana's par sadarbi'bu ci'n'a' ar organize'to noziedzi'bu, kas paredz abu valstu sadarbi'bu organize'ta's noziedzi'bas noziegumu nove'rs'ana', atkla's'ana', izskaus'ana' un izmekle's'ana', ka' ari' to, ka abas puses apmaini'sies ar izmekle's'anas, izzin'as, krimina'listikas informa'ciju u.c. tiesiski normati'vajiem aktiem. Turkla't paredze'ts apomaini'ties ar ta'm fiziskaja'm un juridiskaja'm persona'm, kuras tiek ture'tas aizdoma's par li'dzdali'bu organize'taja' noziedzi'ba'. Latvija' ieradies Krievijas valsts domes Starptautisko lietu komisijas prieks'se'de'ta'js Vladimirs Lukins. Sabiedriska's kusti'bas "Li'dztiesi'ba" pa'rsta'vji sava' 4.konference' nole'mus'i, ka "Li'dztiesi'ba" pa'rtaps partija'. Iemesls tam - Latvijas Socia'listiska' partija, ar kuru "Li'dztiesi'ba" sadarbojusies, esot para'di'jusi "ideolog'isku un organizatorisku nekonsekvenci visu Latvijas iedzi'vota'ju cilve'ktiesi'bu aizsta'vi'ba'", ta'de'l turpma'k sadarbi'ba neesot iespe'jama. Jauna' partija bu's'ot izteikti "kreisa". Siggulda' uz 4.konferenci pulce'ja's vaira'k neka' 190 Vieni'bas partijas biedru, lai spriestu par ta'la'kaja'm partijas politiskaja'm aktivita'te'm. Z'urna'listiem konference bija sle'gta. Konferences za'le' 2 minu'tes bija atl'auts filme't tikai Latvijas TV zin'u raidi'juma "Panora'ma" operatoriem. Partijas li'deris Alberts Kauls lielo slepeni'bu pamatojis ar li'dzekl'u tru'kumu un konferences raksturu: "S'eit, ta' sakot, ma'as ka'rti'ba' tiks apspriesti partijas darbi'bas virzieni." Pien'emta rezolu'cija "Par politisko un saimniecisko sta'vokli valsti' un partijas ka'rte'jie uzdevumi", ka' ari' "Par sta'vokli Latvijas laukos un lauksaimnieci'bas atti'sti'bas virzieni". Pirmaja' rezolu'cija' "ka'rte'jo uzdevumu saraksta'" partija ieka'l'vusi: "akti'vi piesdali'ties pas'valdi'bu reformu sagatavos'anas perioda', lai nepiel'autu pagastu apvienos'anu", savuka't uzmani'ba tiks velti'ta valsts ekonomiska's siste'mas paka'rtos'anai tautas interese'm, palielinot valsts un Latvijas Bankas lomu tautsaimnieci'bas atti'sti'ba'. Otraja' rezolu'cija' iekl'autas te'zes, kas nosaka Vieni'bas partijas ri'ci'bu, lai gla'btu lauksaimnieci'bu: "paaugstina't lauksaimnieci'bas vadi'bas siste'mas efektivita'ti, palielinot valsts regule'jos'o lomu; paredze't strate'g'iski nepiecies'ama's lauksaimnieci'bas produkcijas subside's'anu; samazina' nodokl'us mazajiem lauku uzn'e'me'jiem un atbri'vot no nodokl'iem lauksaimnieci'bas priduktu raz'ota'jus un pana'kt Ministru kabineta le'mumu par to, lai Zemes un hipote'ku banka bu'tu Zemkopi'bas ministrijas pakl'auti'ba', kas nodros'ina's iespe'jas straujas raz'os'anas pieauguma veicina's'anai." Jaunrades fonda, Intelig'ences apvieni'bas un Ri'gas Latvies'u biedri'bas ri'kotaja' konference' "Uzn'e'me'jdarbi'ba un tautas labkla'ji'ba" ar refera'tiem un runa'm debate's piedali'ja's vaira'ki sabiedri'ba' pazi'stami valsts varas pa'rsta'vji, uzn'e'me'ji un augstskolu pasniedze'ji (Ivars Godmanis, Ja'nis A'damsons, Olafs Brinkmanis, Aivars Kreituss, Aleksandrs Kirs'teins u.c.). Tika me'g'ina'ts noskaidrot, kas ir galvenie ce'lon'i tam, ka ar uzne'me'jdarbi'bu Latvija' la'ga' neiet. Konferences spilgta'ka's runas tiks'ot publice'tas gra'mata'. Krievijas naciona'lkomunisti pikete'ja pie Latvijas ve'stnieci'bas e'kas Maskava', lai izteiktu protestu pret cilve'ka un naciona'lo minorita's'u pa'ka'umiem Latvija'. Piketa iniciatori - Krievijas Visas tautas savieni'ba un kusti'ba "Trudovaja Rossija". Plaka'ti ve'sti'ja: "Bri'vi'bu Latvijas patriotam Rubikam!", "Kauns fas'istiskajai demokra'tijai". Krievijas valsts domes deputa'tu grupa "Tautas vara" un grupa sadarbi'bai ar Latvijas parlamentu ve'rsus'a's pie Saeimas ar aicina'jumu nove'rst Ri'gas 9.vidusskolas sle'gs'anu. S'o skolu, kura' ma'ca's 700 skole'nu, Ri'gas varas iesta'des nole'mus'as sle'gt, un nodot skolas e'ku topos'a's Ukrain'u skolas ri'ci'ba', kura' ma'ci'sies 150 skole'nu. No 27.ju'lija li'dz 2.augustam apm. 500 skautus un gaidas pulce's Latvijas un Zviedrijas kopi'ga' draudzi'bas nometne "Jaunk'emeri". Skautu un gaidu organiza'cija patlaban ir Latvija' liela'ka' jaunatnes organiza'cija - ta's sasta'va' ir ap 4000 biedru. Saeima' pien'emts likums par naciona'la's pretos'ana's kusti'bas dali'bnieka statusu, kas nosaka, ka s'a'ds statuss ir LR iedzi'vota'jiem, kuri Latvijas teritorija' laikaposma' no 1940. gada 17.ju'nija li'dz 1960.gada 31.decembrim piedali'ja's brun'ota' un pagri'des ci'n'a' pret okupa'cijas rez'i'miem, veicina'ja s'o ci'n'u, sbniedzot ci'ni'ta'jiem materia'lu un cita veida pali'dzi'bu, un propagande'ja LR neatkari'bas atjaunos'anas ideju, izplatot nelega'lo presi, uzsaukumus u.c. izdevumus, ka' ari' akti'vi ve'rs'oties pret okupa'cijas rez'i'mu. Par naciona'la's pretos'ana's kusti'bas dali'bniekiem atzi'ti ari' LR iedzi'vota'ji, kuri Latvijas teritorija' laikaposma' no 1961.gada 1.janva'ra li'dz 1990.gada 4.maijam tika notiesa'ti par politisko darbi'bu vai pa'rlieci'bu un ir reabilite'ti. Premjers Andris S'k'e'le pazin'ojis, ka jauta'jums par Abrenes pievienos'anu Latvijai vai atsta's'anu Krievija' esot politisks jauta'jums, par ko galava'rds ja'saka Saeimai. Tikai pe'c s'a'da le'muma Latviujas valdi'bas delega'cijai bu's'ot pilni'gi skaidrs manda'ts saruna's ar Krieviju. Gadska'te'ja' "3 x 3" nometne no 7. li'dz 14.ju'lijam notiks Vil'aka' bet no 21. li'dz 28.ju'lijam - Jelgava'. Nometnes pamatprincipi paliek nemaini'gi - latvisko zina's'anu papildina's'ana, latviska's kopi'bas veidos'ana, latviska's g'imenes stiprina's'ana, latviska's draudzi'bas sekme's'ana. Ta'pat ka' ieprieks'e'jos gados g'imen'u semina'rus vadi's Li'ga Ruperte un Ma'ra Tupese. Bu's iespe'ja diskute't ar politik'iem Ja'ni Penik'i (ASV), Kazimiru S'l'akotu un Ervidu Grinovski. Rozes Stiebras un Ans'a Be'rzin'a vadi'ba' darbosies filmu anima'cijas grupas, rotkals'anas ma'ka' ievadi's Ol'g'erts Kurcers (ASV) un Vitauts Straume (Sigulda). Etnogra'fija', ekolog'ija', tautas ma'kslas tradi'cija's cits citu papildina's Dainis I'va'ns, Imants Ziedonis, Maija S'lesere-Meira'ne, Ilga Madre, Elza Radzin'a, Helmi' un Dainis Stalti, Ilga Reizniece u.c. Dali'bas maksa pieaugus'ajam - Ls 25, be'rnam li'dz 7 gadu vecumam - Ls 12, bet g'imnenei kopuma' ne vaira'k par Ls 100. Pateicoties sali'dzinos'i labiem valsts budz'eta ien'e'mumiem apri'li' (tie bijus'i 35 milj. latu), s'a' gada valsts budz'eta defici'ts ir "tikai" 15 milj. latu. (Ja valsts turpina'tu sli'de't para'dos saskan'a' ar valsts budz'eta likumu, tad tagad defici'tam bu'tu ja'bu't 18-19 milj. latu.). Neskatities uz to, valsts ieks'e'jais para'ds palielina's un nu sasniedzis jau 143 milj. latu atzi'mi, kas ieve'rojami pa'rsniedz tres'o dal'u no visiem pla'n'otajiem s'a' gada valsts ien'e'mumiem. No s'a' gada 1.maija tiks indekse'tas pensijas, ta'de'ja'di no maija pensijas palielina'sies vide'ji par Ls 2,54 me'nesi'. Tad vide'ja' pensija Latvija' bu's Ls 39,06 me'nesi', bet vide'ja' invalidita'tes pensija - Ls 40 me'nesi'. Politiski represe'tajiem cilve'kiem, kuri turkla't san'em invalidita'tes pensiju, ta' pe'c indeksa'cijas bu's liela'ka, jo indeksa'cija' tiek pielietots augsta'ks koeficients. Pensiju indeksa'cija s'ogad no socia'la' budz'eta prasi's'ot papildus 13 milj. latu. Na'kama' pensiju indeksa'cija vare'tu bu's gaida'ma pirms apkures sezonas sa'kuma rudeni'. Paraksti'ts li'gums starp Eiropas Rekonstrukcijas un atti'sti'bas banku (ERAB) un privatize'jamo valsts a/s "Latvenergo" par 76,2 milj. USD liela' kredi'ta pies'k'irs'anu Daugavas kaska'des hidroelektrostaciju rekonstrukcijai. Savuka'rt Finansu ministrs Aivars Kreituss paraksti'ja valdi'bas garantiju li'gumu ERAB par 41,6 milj. USD (li'gums sniedz garantijas 34,1 milj. USD lielajam aizdevumam ties'i no ERAB li'dzekl'iem, ka' ari' 7,5 milj. USD aizdevumam no Eiropas Investi'ciju bankas). Dal'ai kredi'ta - 19,6 milj. USD no Japa'nas Eksporta un kredi'ta bankas - Latvijas valdi'bas garantijas izsniegtas ve'l pe'rn, bet 15 milj. USD aizdevumam no ka'das valsts eksportkredi'tag'entu'ras finansu ministrs garantijas paraksti's'ot na'kamgad, pe'c noteiktas rekonstrukcijas darbu dal'as pabeigs'anas. Par iespe'ja'm izsniegt s'o kredi'tu un piega'da't Latvijai tehnolog'iju tiks'ot izsludina'ts tenders, un jau tagad esot san'emti pieteikumi no 12 valsti'm. Eiropas Savieni'bas ve'stnieks Latvija' Ginters Veiss nodevis Latviujas a'rlietu ministram Valdim Birkavam bros'u'ru ar jauta'jumiem, uz kuriem Latvijas valdi'bai bu's' ja'sagatavo atbildes tri's me'nes'u laika'. V.Birkavs prognoze'jis, ka sagatavot atbildes nebu's'ot gru'ti, tac'u daa's joma's ta's bu's'ot "sliktas" (piem., lauksaimnieci'ba, muitas jauta'jumi). S'a'das jauta'jumu bros'u'ras Eiropas Savieni'bas komisija esot iesniegusi visa' valsti'm, kuras lu'gus'as, lai ta's uzn'em savieni'ba'. Igaunijas parlaments iebilstot pret Latvijas un Iggaunijas premjeru pana'kto vienos'anos paraksti't tri's li'gumus, kas reglamente'tu Latvijas un Igaunijas zvejas tiesi'bas Baltijas ju'ra'. Gadi'juma', ja Igaunija kave'sies paraksti't s'os li'gumus, kas noteiktu daz'a'dus zvejos'anas rez'i'mus ap Ron'u salu un bu'tu ari' ilgtermin'a vienos'ana's par zvcejas tiesi'ba'm valstu teritoria'lajos u'den'os, Latvija ieve'ros'ot savu ieprieks' noteikto robez'li'niju, kas atbilst starptautiskajiem principiem. Par Centra'la's zemes komisijas prieks'se'de'ta'ju Saeima ieve'le'jusi Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" deputa'tu Ja'ni Ra'znu. Pirms tam komisiju kops' ta's izveidos'anas bri'z'a vadi'ja LNNK deputa'te Anna Seile. Divi Latvijas Ju'ras spe'ku kug'i "Bulta un Zibens" kopa' ar Lietuvas milita'rajiem ju'rniekiem pioedali'ja's ju'ras spe'ku ma'ci'ba's Lietuva'. Valdi'bas Ekonomikas un finansu komiteja akcepte'jusi projektu Ventspils pilse'tas un Ventspils rajona robez'u grozi'jumiem. Tie paredz, ka Ventstspils pilse'tas teritorija tiks palielina'ta par 960 ha, pievienojot tai s'a'du teritoriju no Ta'rgales pagasta. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja akcepte'jusi divu padomju, kas saisti'tas ar energ'e'tiku, veidos'anas ne[piecies'ami'bu. Viena no ta'm - Energoapga'des regule's'anas padome - regule's uzn'e'me'jdarbi'bu energ'e'tika', izsniegs licences, apstiprina's tarifu apre'k'inu metodiku un pas'us tarifus. Otra bu's Energ'ijas pate're'ta'ja komiteja, kura' ietilps pate're'ta'ju interes'u kluba, Latvijas Bri'vo arodbiedri'bu savieni'bas, Ru'pnieci'bas uzn'e'mumu padomes un "Turi'bas" pa'rsta'vji. =========================================================== Firma "IEVANDA" pieda'va' jauna'ka's izdevnieci'bas "Ve'rman'parks" apga'da' izna'kus'as divas gra'matas. "KRI'ZE LATVIJA'. KO DARI'T?" Taja' apkopotas 1996.gada februa'ra Ri'gas Latvies'u biedri'bas nama' sari'kota's konferences (ar ta'du pas'u nosaukumu) dali'bnieku - filozofu Vil'n'a Zarin'a un Pe'tera Lak'a, rakstnieka Andra Kolberga, ekonomistes Raitas Karni'tes, zina'tnieka Elma'ra Gre'na, jurista Jura Boja'ra, pedagoga Andreja Mu'rnieka u.c. Latvijas intelig'entu domas par Latvijas politiku un ekonomiju. Gra'mata ir viens no pirmajiem me'g'ina'jumiem atkla'ti runa't par Latvijas liela'kaja'm socia'laja' nelaime'm: nabadzi'bu, noziedzi'bu, korupciju u.c. un "ENERG'E'TIKA LATVIJAI" S'aja' gra'mata' apkopoti pirms diviem me'nes'iem Ri'gas Latvies'u biedri'bas nama' sari'kota's konferences (ar ta'du pas'u nosaukumu) dali'bnieku pe'ti'jumi, spriedumi, ve'rte'jumi par vienu no vissvari'gga'kaja'm Latvijas tautsaimnieci'bas nozare'm. Gra'matas autori ir uzn'e'muma "Latvenergo" prezidents Edgars Birka'ns, uzn'e'muma "Latvijas ga'ze" prezidents Adrians Da'vis, Sabiedrisko attieci'bu institu'ra direktorss Juris Boja'rs, ekonomikas ministrs Guntars Krasts u.c. Latvija' vaira'k vai maza'k pazi'stami l'audis. Gra'mata ir ne tikai labs skaitl'u, faktu u.c. izzin'u avots, bet ari' asa publicistika par energ'e'tiku ka' socia'lu proble'mu. Vienas gra'matas cenba ar gaisa pasta piega'di: USD 9.00. Pasu'tiona'jumi asdrese'jami: jansons@ievand.org.lv =========================================================== Informa'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE un RI'GAS BALSS. =========================================================== IEVANDA